"No vienas puses varbūt šīs diskusijas par HES būvniecību ir labas, varbūt tad sabiedrība sapratīs, ko nozīmē šāda būve, appludināta teritorija un cilvēku pārvietošana no tās. Nemaz nerunājot par īpašumu atsavināšanu. Ko nozīmē izveidot jaunu infrastruktūru (elektrolīnijas, ceļus, tiltus utt.). Dienvidu tilts tad liksies bērnu spēlīte," uzskata bijušais a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons. "Sociāli ekonomiskie jautājumi, protams, ir jāpēta, bet tie nav jāsaista ar enerģētiku. Par elektrības jaudu pienesumu jaunu Daugavas HES būvniecības sakarā šeit pat nav vērts diskutēt," tā enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Pēc Latvenergo aplēsēm optimālā Jēkabpils HES jauda būtu 30 MW, Daugavpilī – līdz 100 MW. Salīdzinājumam Pļaviņu HES uzstādītā jauda ir 883,5 MW, kas to padara par otru lielāko HES Eiropas Savienībā. "Pļaviņu HES ir unikāla ar to, ka pirmo reizi praksē pierādījās fakts, ka ir iespējams uzcelt vidēja krituma – 40 metru –elektrostaciju uz mīkstas grunts. Taču šī vieta pēc reljefa bija vispiemērotākā šādas jaudas stacijai. Daugavpils HES gadījumā, lai sasniegtu kaut vai 300 MW jaudu būtu jāappludina teju trīs reizes vairāk zemju nekā Pļaviņu HES gadījumā, aptuveni 100 km2," DB sacīja a/s Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis. Turklāt teritorija būtu jāapludina arī Baltkrievijā.
Runājot par izmaksām, tikai paša HES izmaksas, neskaitot dambi, ūdens rezervuāru, uzpludināšanas un kompensāciju izmaksas pēc Eiropas elektroenerģijas asociācijas Eurelectric datiem ir 2000 – 3000 eiro par 1 kW, tātad 100 MW HES gadījumā ap 300 milj. eiro. M. Kuņickis pieļauj, ka pārējās ar jauna HES būvniecību saistītās izmaksas varētu būt vēl aptuveni tikpat lielas. "Mums jau ir pieredze ar mūsu projektu Kurzemes loks, kur zemju īpašnieku kompensācijas jautājumi rada ne vienu vien problēmu. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc nevirzās uz priekšu jautājums ar Pļaviņu HES rezerves pārgāžņa būvi, jo tur skartās zemes īpašnieks pieprasa kompensāciju, kas rakstāma ar sešciparu skaitli," skaidro M. Kuņickis.
turbo