Piemēram, jaunākajos noskaņojuma datos par oktobri redzams, ka uzņēmējiem un patērētājiem Latvijā šobrīd ir stiprāki nervi nekā gandrīz jebkurā citā valstī, noskaņojums ir virs vēsturiski vidējā līmeņa un kopš vasaras vidus nav būtiski mainījies. Runājot par rūpniecību, kas šobrīd ir kopējo notikumu gaitu apsteidzoša nozare, Latvijā tās konfidences indikators ir stabils, kamēr Igaunijā tas attiecībā pret gada sākumu ir būtiski pasliktinājies, bet Lietuvā pēdējo trīs mēnešu laikā ir gluži vai brīvajā kritienā.
Šim tīkamajam konstatējumam ir jāpievieno jau bieži atkārtots brīdinājums, ka šobrīd nākotni prognozēt ir vēl grūtāk nekā parasti. Taču vismaz pagaidām Latvijas ekonomika spēj pretoties krīzes tumšajiem spēkiem. Tātad, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī pret augustu pieaudzis vēl par 0.9%. Gada pieaugums sasniedzis 8.1%, kas ir labākais rādītājs kopš 2007.gada. Virzošie un bremzējošie spēki nav mainījušies — pārtikas tirdzniecība aug ļoti pakāpeniski, bet nepārtikas tirdzniecība, neskaitot degvielu, aug par lielos padsmitos procentu mērāmu tempu, jo īpaši izceļoties ilglietošanas preču tirdzniecībai. Piemēram, mājsaimniecības elektropreču pārdošana nu jau vairāk nekā divkāršojusies. Gan noskaņojuma dati, ka ziņas no ekonomikas ierindas kareivjiem liecina, ka arī oktobrī nekas dramatisks mūsu tautsaimniecībā nevarētu būt noticis. Patērētāju noskaņojuma indekss ir pazeminājies par 2.5 punktiem, bet tas ir visnotaļ ikdienišķs „solis” un indekss joprojām ir virs jūlija līmeņa.
Vai mazumtirdzniecības apgrozījums pret iepriekšējo periodu būs pieaudzis jau sesto mēnesi pēc kārtas, ir gandrīz neiespējami uzminēt, taču krass kritums noteikti nav gaidāms. Par iespējamo otro krīzi vai pirmās krīzes otro vilni visapkārt runāja arī septembrī, pat patērētājus, kā redzams, tas nav ietekmējis.