Parakstītā galaversija bija krietni bezzobaināka, salīdzinot ar sākotnēji iecerēto - tika izsviesta ideja par to, ka ES institūcijas pārraudzītu dalībvalstu budžetus, atcelti arī plānotie mehānismi sodu iekasēšanai no tām valstīm, kas nespēj izveidot sabalansētu budžetu.
Tomēr, lai arī parakstīto likuma redakciju var dēvēt par kompromisu starp visām iesaistītajām pusēm, kas vērsts uz sabalansēta un līdzsvarota budžeta veidošanu visā eirozonas telpā, Latvijā ar ratificēšanu tik gludi neiet. Vēl trešdienas pēcpusdienā nebija skaidrs, vai balsojumā būs nepieciešamais divu trešdaļu vairākums. Tiesa gan, Latvijas steigšanās ar līguma ratifikāciju vairāk ir labās gribas izpausme un vēlēšanās stiprināt saites ar ES. Ja balsojums notiks un būs negatīvs, likumprojekts atgriezīsies valdībā.
Fiskālās disciplīnas līgumam paredzēts spēkā stāties nākamā gada 1. janvārī, līdz tam brīdim tas jāratificē vismaz 12 eirozonas valstīm. Šis līgums ir cieši saistīts ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), kas tiks izveidots šā gada jūlijā ar mērķi veidot uzkrājumus, ko izmantot ekonomiskās krīzes zaudējumu segšanai. ESM varēs izmantot tikai eirozonas valstis, kas ratificējušas fiskālās disciplīnas līgumu, kā arī veikušas iemaksas. Zināms, ka līgumu ratificējošajām dalībvalstīm sākumā ESM kopā būs jāiemaksā 80 miljardi, vēlāk kopējo kapitālu palielinot līdz 500-700 miljardiem eiro. Katras valsts devums ir atkarīgs no tās iekšzemes kopprodukta, kā arī citiem rādītājiem - lielākās maksātājas ir Vācija un Francija attiecīgi ar 27%un 20% no kopējās summas, savukārt, piemēram, Igaunijas pienesumam jābūt tikai 0,18%.
Fiskālās disciplīnas līgumu pagaidām nacionālā līmenī apstiprinājušas Grieķija, Portugāle, Slovēnija un Rumānija, ratifikācijas process uzsākts Spānijā, Itālijā, Polijā. Tautas referendums, kur īri paudīs savu viedokli par līguma atzīšanas nepieciešamību, šodien notiek Īrijā, prognozes gan liecina, ka vairākums nobalsos «par». Lietuvā valdība devusi zaļo gaismu prezidentei Daļai Grībauskaitei, lai viņa likumprojektu iesniegtu Seimā, tuvākajās dienās par to spriedīs arī Zviedrijas un Dānijas likumdevēji. Pārējās līgumu parakstījušajās valstīs īpašas steigas vēl nav, taču arī īpašas problēmas netiek sagaidītas.
Vienīgais izņēmums ir Francija, kuras jaunais prezidents Fransuā Olands ir piedraudējis bloķēt līgumu, ja tajā netiks iekļauti papildu pasākumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo jau paziņojis, ka nekādas izmaiņas līgumā netiks veiktas. No ES dalībvalstīm līgumu līdz šim nav parakstījušas Čehija un Lielbritānija.
Arī vairākums īru varētu atbalstīt Dublinas pievienošanos Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumam, kas dalībvalstīm uzdod par pienākumu strikti uzraudzīt finanses, lai nākotnē izvairītos no jaunas krīzes. Ceturtdien, 31. maijā, Zaļajā salā notiks referendums, kurā šis jautājums tiks izlemts.
Īrija, kas 2010. gadā bija spiesta lūgt starptautisko aizdevēju palīdzību, jau ceturto gadu veic apjomīgus budžeta tēriņu samazināšanas pasākumus, kuru dēļ strauji audzis bezdarbs un samazinājušies iedzīvotāju ienākumi. Vairākums īru ir pret taupību, tādēļ pirms dažiem mēnešiem, kad tika izsludināts referendums, bija bažas, ka viņi varētu neatbalstīt Vācijas ierosināto fiskālās disciplīnas līgumu.
Tomēr laikraksta The Sunday Business Post svētdien publicētās aptaujas rezultāti liecināja, ka 49% vēlētāju balsos par, 35% bija pret, bet 16% nebija izlēmuši. Citās aptaujās par balsojošo daudzums svārstījās no 42 līdz 45%, bet pret noskaņoto bija ap 30%.
Iepriekš Īrijas vēlētāji jau divreiz ir noraidījuši ES līgumus. 2001. gadā tas notika ar Nicas vienošanos, bet 2008. gadā īri pateica nē Lisabonas līguma ratifikācijai. Abos gadījumos rīkoja atkārtotu referendumu, kurā vairākums balsoja par.
Ašbornas pilsētiņas iemītniecei Šīlai Maklafinai it kā būtu pamats balsot pret, jo viņas vīrs celtnieks jau gadiem ir bez darba, bet viņu uz kredīta pirktās mājas vērtība ir dramatiski samazinājusies. Taču bažas par eirozonas krīzes padziļināšanos liekot viņai balsot par stingrāku budžeta disciplīnu. «Mana sirds saka «nē», bet galva saka «jā»,» Š. Maklafina stāsta aģentūrai Reuters.
Vairums no tiem, kuri gatavojas balsot pret, to darīšot, lai ieriebtu valdībai, kas apņēmīgi ievēro starptautisko aizdevēju prasības. «Teikšu «nē», lai protestētu, un neviens nemainīs manas domas,» apgalvo 54 gadus vecais bezdarbnieks Toms Danns. «Iespējams, tas būs nepareizais ceļš. Laiks rādīs. Bet es nedomāju, ka Eiropa ļaus mums noslīkt.»
Īrijas trīs valdošās partijas ar premjerministru Endu Keniju priekšgalā izvērsa masīvu kampaņu, lai pārliecinātu īrus balsot par Eiropas fiskālās disciplīnas līgumu. Kā galveno argumentu valdība uzsvēra līguma punktu, kas paredz, ka valstīm, kuras to neapstiprinās, nebūs piekļuves jaunajam ES finansiālās palīdzības fondam - Eiropas Stabilitātes mehānismam - , kas sāks darboties jūlijā. Īrijai fonds var būt nepieciešams, jo, visticamāk, pēc tam, kad 2013. gadā beigsies 85 miljardus eiro (59,5 miljardi latu) vērtā starptautiskā palīdzības programma, Dublina vēl nespēs pilnvērtīgi atgriezties finanšu tirgos.
««Jā» kampaņai klājas labāk nevis tāpēc, ka tā ir laba, bet valsts noskaņojuma dēļ - pastāv bailes no palikšanas ārpusē,» uzskata politologs Ouens O'Melijs no Dublinas Universitātes. «Īri priecājas, ka Īrija neparādās ziņās. Viņi nevēlas, lai Īrija izceltos ziņās.»