Grozījumi EPLL 19.pantā paredz, ka kabeļtelevīzijas operatoriem bez maksas jāretranslē Latvijas sabiedriskā televīzija, vienlaikus sabiedriskajai televīzijai neprasot samaksu no kabeļoperatora, tādējādi saglabājot obligāto bezmaksas retranslācijas jeb must carry principu. Tāpat jānodrošina to nacionālo komerckanālu bezmaksas retranslācija, kurus bez maksas pārraida ar virszemes apraides tehnoloģijām.
Vienlaikus citā 19.panta sadaļā noteikts, ka kabeļoperatoru programmu pamatpaketē obligāti jāiekļauj "Latvijas nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas". Debatēs izskanēja, ka to var saprast kā pienākumu iekļaut arī tos komerckanālus, kas nākotnē var nolemt palikt par maksas kanāliem, padarot šo maksas kanālu pirkšanu par pienākumu un būtībā ieviešot "must carry, must pay" (jāretranslē un jāmaksā).
Balsojums notika pēc ilgstošām debatēm starp deputātiem un nozares pārstāvjiem, kas bija ieradušies uz komisijas sēdi. EPLL grozījumus pirmajā lasījumā parlaments varētu skatīt kārtējā sēdē 17.maijā, pēc Saeimas Juridiskā biroja pārstāvja ieteikuma nosakot desmit dienu termiņu likumprojekta papildinājumiem un turpmākiem grozījumiem.
Deputāts Boriss Cilēvičs (SC) brīdināja, ka grozījumi pantā par kabeļtelevīzijas "pamatpaketes" veidošanu, kas paredz ne tikai nacionālo televīzijas kanālu obligātu retranslāciju, bet arī reģionālo, vietējo un Eiropas Savienības (ES) valstu sabiedriskās televīzijas iekļaušanu vismaz piecu programmu paketē, var nonākt pretrunā ar Komerclikumu. Pat pēc komisijas balsojuma grozījumus nododot Saeimā, deputāts aizrādīja, ka likuma grozījumu pieņemšana, tos nemainot, viņaprāt, nozīmē, "ka būs tiesas un tās nebūs mums [likumdevējiem] par labu".
Cilēvičs arī norādīja, ka šīs lielā mērā obligātās paketes veidošana, kurā, iespējams, arī būs iekļaujami maksas nacionālie kanāli, radīs problēmas ar samērīgas cenas noteikšanu. Visticamāk, nāktos iesaistīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kuras pienākumos līdz šim nav bijusi maksas televīzijas tarifu regulēšana, sacīja Cilēvičs.
"Ja nacionālā komerctelevīzija kā viena no pusēm darījumā ar kabeļtelevīzijas operatoru zina, ka tai nevar atteikt retranslāciju, tad kas noteiks cenu?" vaicāja deputāts.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka savukārt pauda pārliecību, ka "tirgus noregulēs visu", kā tas jau ir starp kabeļtelevīzijas operatoriem un citiem, kas pārdod savas programmas.
Arī komisijas pieaicinātais Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis sacīja, ka grozījumu daļa, kas regulē kabeļtelevīzijas pamatpaketes saturu, būtu jāpārstrādā, un ieteica uz Saeimu virzīt tikai tos grozījumus, kas attiecas uz must carry principa precizēšanu.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Aija Cālīte-Duļevska uzstāja, ka panti, kas nosaka pamatpaketes saturu, ir svarīgi, jo mērķis ir panākt daudzveidību elektronisko mediju piedāvājumā. Viņa vēloties novērst tādu situāciju, kurā kabeļoperators piedāvā četrus nacionālos kanālus, bet viss pārējais esot tikai krievu valodā un Krievijā ražots.
Pamatpakešu piemērošanu varētu veikt, "pārlicencējot" jeb no jauna, pēc grozītām EPLL normām, izsniedzot licences maksas televīzijas operatoriem, sacīja Cālīte-Duļevska.
Vienlaikus Cālīte-Duļevska sacīja, ka pamatpaketes veidošanas regulēšana nenozīmē, ka visiem operatoriem būs pamatpaketēs jāraida viens un tas pats saturs.
"Lattelecom" jurists Toms Meisītis savukārt norādīja, ka, viņaprāt, pat likuma grozījumu pantos, kas attiecas uz "must carry", ir neskaidrības. Likumā, piemēram, nav skaidrots, kad iestājas komerctelevīzijas statusa maiņa no bezmaksas uz maksas televīziju. Meisītis izteica šaubas, vai tas varētu notikt ar brīdi, kad kāds no nacionālo komerctelevīziju direktoriem uzraksta vēstuli, paziņojot šādu nodomu, vai arī būtu vajadzīga NEPLP rīcība.
Meisītis arī pauda šaubas, vai pamatpakešu saturu var regulēt, atsaucoties uz ES direktīvām. Tās varot piesaukt, ja televīzijas signāla izplatīšanu uzskata par universālo pakalpojumu, taču ES politika universālo pakalpojumu jomā neattiecas uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu.
"Lattelecom" jurists arī norādīja, ka saredz trīs pakāpju elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulēšanu. Kabeļoperatorus regulēs stingri, virszemes televīziju, kuru patlaban uztur Lattelecom, vidēji stingri, bet satelīttelevīzija un internetā pieejamais televīzijas saturs būs pilnībā ārpus jebkādas regulēšanas.
