Saudzējot dabu un iedvesmojoties no tās skaistuma, zīmola PETit accessories dizainere Madara Jurgelāne rada krāšņas rotas no atkārtoti pārstrādātām PET plastmasas pudelēm. Lai arī darboties ar plastmasu nav nemaz tik vienkārši, Madara ir gandarīta, ka atradusi veidu, kā izlietotajām plastmasas pudelēm dot otru dzīvi, nevis vienkārši tās izmest atkritumu tvertnē.
Kā radās ideja sākt veidot rotas un izmantot PET plastmasas pudeles kā galveno izejmateriālu?
Ilgu laiku domāju par to, ka vēlētos kaut ko radīt no atkārtoti izmantojamiem materiāliem. Sākumā domāju par dažādu aksesuāru izveidi no auduma, kas jau ir bijis iepriekš izmantots. Piemēram, radīt sieviešu aksesuārus no kaklasaitēm vai izgatavot auduma somas, jo man vienmēr ir patikusi šūšana. Taču šīs visas idejas kaut kā vienmēr noklusa. Un tad pienāca brīdis, kad, šķirojot atkritumus un kārtējo reizi nesot uz atkritumu konteineru lielu daudzumu plastmasas pudeļu, jo ģimenē mēdzam lietot gāzētu minerālūdeni, aizdomājos, ko es varētu darīt, lai mazinātu plastmasas apjomus.
Jau ilgu laiku mans hobijs bija auskaru un citu rotu darināšana. Tad sāku meklēt idejas, ko var izveidot no plastmasas pudelēm, un tā kaut kā viss saslēdzās kopā. Sāku mācīties projektu vadības kursos un par auskaru izveidi no PET plastmasas pudelēm rakstīju projektu, kura beigās izveidoju savu pirmo auskaru pāri. Tā kā sākumā nemācēju darboties ar plastmasu, rotas iznāca tādas neveiklas, bet arī tajā bija kaut kāds šarms. Tā es neatgriezeniski iemīlējos šajā idejā. Tā nebija mirkļa iegriba, bet vairāku apstākļu sakritība.
Pieņemu, ka, radot savu zīmolu, ar ģimenes krājumos esošajām plastmasas pudelēm vairs nepietiek. Kur jūs ņemat pudeles savām rotām?
Rotu izgatavošanai izmantoju lielākoties minerālūdens pudeles, taču papildus tās nepērku. Tā kā draugi un paziņas zina par manu nodarbi, daudzi no viņiem ir gatavi izlietotās pudeles nemest laukā, bet sakrāt un pēc tam atdot man. Tā es pateicībā, ka cilvēki gatavi man plastmasas pudeles ziedot, iemainu tās pret saldumiem. Arī draugiem rūp apkārtējā vide, un arī viņi ir gandarīti, ka iegulda savu artavu plastmasas pārstrādē. Interesantas ir visas krāsainās plastmasas pudeles, arī melnās.
Auskariem izmantoju tikai PET pudeles, lai gan esmu mēģinājusi rotas gatavot arī no citiem PET izstrādājumiem, taču to plastmasa diemžēl nav bijusi pietiekami elastīga un izturīga. Lai padarītu pievilcīgāku plastmasas estētisko izskatu un paceltu vērtību, pārējie materiāli, kurus izmantoju rotu izveidē, ir kvalitatīvi. Visu sastiprinu kopā ar sudraba detaļām, Swarovski kristāliem un pērlēm. Kad auskari būs nodzīvojuši savu mūžu vai apnikuši nēsātājai, tos atkārtoti varēs sadalīt pa detaļām un pilnībā pārstrādāt.
Kā jūs raksturotu tās sievietes, kuras nēsā jūsu rotas?
Manas rotas nēsā sievietes, kuras ir spilgtas personības, kurām patīk atšķirties, jo līdz šim rotas, kas izgatavotas no pārstrādātām plastmasas pudelēm, ne Latvijas, ne pat Baltijas mērogā nav redzētas. Rotas ir pietiekami ekstravagantas un skatienu piesaistošas. Vecuma ierobežojuma nav, jo ir bijušas kundzes solīdā vecumā, kas iegādājušās manus auskarus un ir absolūtā sajūsmā gan par spilgtajām krāsām, gan pašu ideju. Protams, manas rotas patīk arī tām dāmām, kam ir svarīgs zaļais dzīvesveids un zero waste ideja, jo, iegādājoties tās, viņas mazliet iegulda procesā, lai plastmasa tiktu pārstrādāta, nevis vienkārši izmesta.
Katra rota ir simtprocentīgs roku darbs, to darināšana ir laikietilpīga, jo katra detaļa ir ar rokām griezta, apstrādāta. Te nav nekāda mehanizācijas procesa. Grezna auskaru pāra izgatavošana var aizņemt līdz pat četrām piecām stundām. Arī lai izdomātu jaunu rotas dizainu, nepieciešams daudz laika.
Vajadzīga arī liela pacietība, lai darbotos ar sīkām detaļām. Kas, gatavojot rotas, jums sagādā vislielāko gandarījumu?
Jā, nepieciešama milzīga pacietība. Taču man rotu darināšana ir sava veida meditācija, jo vienmēr ir paticis darboties ar sīkām detaļām. Vislielākais gandarījums man ir tad, kad varu redzēt, kā iemirdzas dāmas acis, kura uzlaiko manus auskarus. Tā ir sava veida enerģijas apmaiņa. Es ielieku savu enerģiju, radot auskarus, bet sieviete, kura tos iegādājas, turpina šo enerģijas apli, jo nēsā manas rotas un jūtas priecīga.
Ko jūs pati vēl savā ikdienā darāt, lai dzīvotu dabai draudzīgāk un mazinātu atkritumu daudzumu?
Pirmkārt, šķiroju atkritumus. Uz veikalu dodos ar savu iepakojumu, lai nenestu mājās neko lieku. Ģimenē piedomājam par ēdienu, ko ikdienā uzturā lietojam. Cenšamies gatavot no kvalitatīviem produktiem. Gatavojam tik, cik varam apēst, lai nebūtu pārpalikumu un ēdiens nebūtu jāmet laukā. Nevienu savu apģērbu nemetu ārā. Ja kaut kas neder, apjautājos, vai kādam no draugiem vai paziņām kaut kas varētu būt noderīgs. Ja ne, nesam apģērbu uz ziedojumu kastēm. Ja drēbes ir pavisam novalkātas, aizvedam tās, piemēram, uz suņu patversmēm. Tā ka iespējams dažādos veidos šo ciklu turpināt, lai lieta tiktu vēlreiz izmantota, nevis vienkārši izmesta.
Kā vēsta Latvijas Zaļā punkta informācija, Latvijā radītais plastmasas iepakojuma apjoms gadā ir vidēji 35 900 tonnu, no tām tiek pārstrādātas 14 493 tonnas jeb 40%. Plastmasas iepakojums varētu piepildīt 6000 kravas vilcienu vagonu, kas veidotu karavānu no Rīgas līdz Talsiem. Plastmasu var pārstrādāt līdz pat 30 reizēm.