Pateicoties interesei par rokdarbiem, māksliniece Mairita Jonikāne nejauši atklāja jaunu materiālu Kraft – Tex jeb mazgājamo papīru. Sākot eksperimentēt ar to, radās pirmās vācelītes bērza tāss rakstā. Tā tapa zīmols Warm Grey Company. Šobrīd no šī videi draudzīgā materiāla viņa izgatavo dizaina lampas, somas, makus un citus aksesuārus. Produktu dizains ir minimālistisks, jo to galvenā vērtība ir funkcionalitāte un ilgtspēja.
Kas pamudināja sākt radīt dažādus dizaina priekšmetus un aksesuārus no mazgājamā papīra?
Mana darbošanās rokdarbu biznesā aizsākās, esot otrā bērna kopšanas atvaļinājumā. Tobrīd dzīvojām Skotijā, Edinburgā, jo vīrs tur studēja arhitektūru. Pirms tam arī pati strādāju kā grafiskā dizainere, bet darbs bija stundas brauciena attālumā no mājām, tāpēc gribējās atrast citu nodarbi, lai varu pavadīt vairāk laika ar bērniem. Vecākā meita gāja Valdorfa bērnudārzā, un, iedvesmojoties no tās vides, kur visapkārt bija tikai dabīgie materiāli, sāku šūt lupatu lelles, filcēt un krāsot ar dabīgām krāsām audumus. Kādu dienu, iegādājoties šūšanas materiālus interneta veikalā, pamanīju šo interesanto materiālu ar nosaukumu KraftTex un to pasūtīju. Saņemot un aptaustot šo brīnumu, pirmā asociācija bija ar bērza tāsi. Tā arī radās ideja to krāsot bērza tāss rakstā un šūt vācelītes, kas domātas mantu kārtošanai bērniem vai, piemēram, ogām, jo latvieši taču ir vācēju tauta. Vēlāk jau atklāju citus toņus un eksperimentēju ar krāsām, apdrukām un formveidi.
Kādas ir šī mazgājamā papīra priekšrocības un pārstrādes process?
Ūdens izturīgais papīrs ir pārsvarā celulozes šķiedra ar nelielu elastomēra piejaukumu, lai tas tiešām būtu mazgājams. Tas ir Oeko - Tex Standard 100 sertificēts materiāls, videi un cilvēkam dross, un ar laiku tas vidē sadalās, neradot piesārņojumu. Tas kompostējas pāris mēnešu laikā, bet, pareizi lietojot, var kalpot daudzus gadus. Mēs ģimenē izmantojam pusdienu turziņas, kuras pirms desmit gadiem izveidoju, un tās mums labi noder līdz pat šim brīdim. Apstrādes procesā man ļoti patīk, ka nerodas putekļi un vīles nav jāapstrādā kā audumiem. Arī uzkrātos putekļus no gaisa ir ērti un viegli noskalot atšķirībā, piemēram, no auduma groziem.
Šī īpašā papīra krāsu un tonalitāšu variācijas ir diezgan plašas. Es pārsvarā izmantoju zemes toņus: pelēko, brūno, zaļo un melno. Linu krāsošanā biju iemīlējusi dabīgo indigo zilo krāsu un šo zilo toni izmēģināju uz baltā papīra ar iemērkšanas metodi, tādējādi panākot zilā toņa gradācijas. Šī dizaina vācelītes tika starptautiski populārās rokdarbnieku vietnes Etsy dizaina balvas finālā 2016. gadā.
Veidu, kā apstrādāt šī papīra virsmu, ir daudz. Man patīk radīt dizainu sietspiedes un blokspiedes tehnikā. Savus akvareļgleznojumus uz papīra pārnesu ar digitālo druku, un šķiet, ka tieši akvareļtehnika, krāsu pludināšana šim materiālam dabīgi piestāv, jo tā vērtība ir tieši saistīta ar ūdeni.
Šogad absolvēju Latvijas Mākslas akadēmijas tekstila maģistrantūras programmu ar diplomdarbu Svētbirzs. Šī darba vēstījums ir par meža un dabas nemateriālajām vērtībām. Mākslas darba radīšanā pieturējos pie koncepcijas, ka viss darbs, sākot ar ideju, nāk no dabas, top mijiedarbībā ar dabu un rezultāts atgriežas dabā. Papīra lapas, kas nāk no kokiem (celulozes), izejot caur manām rokām, pārtop koku lapu villainēs, kuras uzsedzot simboliski ļauj mums saplūst ar dabas māti. Svētbirzs koki tika radīti cianotipijas tehnikā, man mijiedarbojoties tiešā veidā ar dabas elementiem: kokiem, saules gaismu un ūdeni. Gaismēnu spēles rezultātā radās zili balti dabas mirkļu nospiedumi uz papīra.
Kas ir izaicinošākais, radot priekšmetus no šāda inovatīva materiāla?
Pirmais izaicinājums bija atrast šī materiāla ražotāju, jo sākumā to iegādājos mazos apjomos no uzņēmuma, kas ir kā starpnieks. Pagāja vairāki mēneši, līdz atradu mazgājamā papīra ražotāju. Sākotnēji šis materiāls var šķist ciets un nepakļāvīgs, bet man ir savas metodes, kā to varu veidot un panākt vēlamo formu. Lietojot materiālu, ar laiku tas kļūst mīkstāks, iegūst ādai līdzīgas īpašības. Patlaban vienīgais izaicinājums ir laika trūkums manu ieceru realizēšanā, jo visas dizaina lietas, ko līdz šim esmu radījusi, ir ļoti pieprasītas. Man ir daudz jaunu skiču, kuras gribētu realizēt, bet pagaidām nav laika. Man nepieciešami papildspēki. Strādāju savā mazajā studijā, jo lielā darbnīca tiek remontēta, bet, kad darbi tiks pabeigti, plānoju noalgot šuvēju, jo pagaidām visu daru pati.
Lielu plānu milzīgai ražotnei man nav, bet, ja būtu kāds investors ar radošu redzējumu, kā to attīstīt, tad varētu domāt par izaugsmi.
Ko jums nozīmē dzīvot un strādāt ilgtspējīgi un dabai draudzīgi?
Darīt to, kas tiešām no sirds patīk, ir ilgtspējīgi sev un savai garīgajai labbūtībai. Smelties iedvesmu dabā, tās krāšņumā un mūžīgajā mainībā un radīt. Apziņa, ka savā praksē izmantoju dabai draudzīgus materiālus, rada manī miera sajūtu, un es jūtu, ka esmu atradusi savu dzīves aicinājumu. Šis tik ļoti ir mans materiāls, un es mīlu tam pieskarties, to griezt, apdrukāt un šūt. Daudz ideju ir tapušas, tieši domājot, ko darīt ar mazākiem papīra gabaliem, kas ir kā atgriezumi. Piemēram, maijpuķīšu lampa radās tieši šī iemesla dēļ. No cilindra lampām paliek pāri papīra strēmeles, un, piegriežot klāt lapiņas, radās šāda ziedu lampa. Tāpat arī dažāda izmēra vācelītes piegriežu tā, lai tie atkritumi paliktu minimāli. Mini maciņus arī gatavoju no papīra atgriezumiem. Arī ģimenē cenšamies mazāk tērēt, nepirkt jaunas lietas, bet izmantot to, kas jau ir, vai iegādāties jau lietotas mēbeles, traukus, drēbes. Ja lieta kalpo, to nemetam ārā tikai tāpēc, ka vizuāli tā ir novecojusi. Tās funkcionalitāte mums ir primāra.
Kādā stadijā šobrīd atrodas pašmāju ilgtspējīgais dizains? Cik gatava tam un ieinteresēta ir sabiedrība?
Latvieši ir izcili dažādu amatu meistari: koktēlnieki, pinēji, audēji, un tas viss patiesībā ir ilgtspējīgs dizains, jo tur tiek izmantoti dabīgi materiāli. Sabiedrība novērtē klasiskās vērtības – kā pītus groziņus, koka karotes un keramikas traukus. Manis radītais produkts ir inovatīvs, mūsdienīgs dizains ilgtspējīgā materiālā, un sabiedrība uz to skatās ar interesi, kā pētnieki, vēloties izzināt materiālu, bet vēl baidās no tā ieviešanas ikdienā. Roku darbs ir vērtība, kas būtu jāceļ godā. Ir grūti konkurēt ar masveidā ražotu produkciju, bet ir daļa sabiedrības, kas novērtē un atbalsta ilgtspējīga dizaina pastāvēšanu un attīstību. Mani klienti ir estēti, kas novērtē materiāla ekoloģiskumu, savā ziņā vienkāršību, jo daudzi ir iecienījuši tieši vienkrāsainus, minimālistiskus aksesuārus.
Šobrīd liela daļa manu klientu nāk no ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Francijas, jo tirgoju savus darbus Etsy platformā, bet gribētu panākt lielāku atpazīstamību arī Latvijā. Pēdējos divos gados, kad studēju Latvijas Mākslas akadēmijā, vairāk fokusējos uz šī materiāla māksliniecisko kvalitāti, un bizness bija atstāts otrā plānā, tāpēc šobrīd vairāk pievērsīšos arī vietējam tirgum, piemēram, 6.-7. septembrī piedalīšos Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Mūsdienu amatniecības tirdziņā. Oktobrī došos arī uz Venēciju, kur notiks dizaina nedēļa, kuras ietvaros piedalīšos ar saviem darbiem rokdarbu tirdziņā. Tā atkal būs jauna pieredze, par ko man ir prieks.