Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 30. marts
Nanija, Ilgmārs

Gada kukainis – ziedmuša

Mudinot rūpēties par apputeksnētājiem kukaiņiem, Latvijas Entomoloģijas biedrība par Gada kukaini 2020 izsludina cilvēkam pilnībā nekaitīgo ziedmušu dzimtu Syrphidae.

Spilgts kukainis bez dzeloņa, ar vienu pāri spārnu un ar izcilu spēju atdarināt divu spārnu pāru īpašniekus – plēvspārņus – lapsenes, bites un kamenes. Ziedmušas, kurām Latvijā pašreiz ir zināma 301 suga, ir vismazāk iepazītie apputeksnētāji kukaiņi, kuru daudzveidības saglabāšana ir aktuāls jautājums gan Latvijā, gan aiz tās robežām. 


Drauds – monotonā daba

Pieaugušās ziedmušas barojas ar ziedputekšņiem un nektāru. Tās apmeklē ziedus un kopā ar medusbiti, dažādām savvaļas bitēm, dienas tauriņiem un naktstauriņiem, vabolēm un citiem kukaiņiem veic ziedu apputeksnēšanu. Šis ir viens no svarīgākajiem ekosistēmu pakalpojumiem pasaulē, kas nodrošina dabas daudzveidības saglabāšanos, kā arī vienlaikus ir priekšnosacījums daudzu kultūraugu ražas iegūšanai un pārtikas drošībai kopumā. 

Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aplēsēm, apmēram 40% pārtikas augu ražas iet bojā kaitēkļu un slimību dēļ, atstājot cilvēkus daudzviet pasaulē bez pietiekama uztura un kaitējot lauksaimniecībai. Tāpat augu veselībai arvien lielākus draudus rada klimata pārmaiņas un cilvēku darbības negatīvās sekas, kuru dēļ tiek mainītas ekosistēmas, samazinās bioloģiskā daudzveidība, radot jaunas iespējas arī kaitēkļu attīstībai. 

Lai uzsvērtu augu veselības nozīmi pārtikas drošības uzlabošanā, vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un ekonomiskās attīstības veicināšanā, ANO 2020. gadu pasludinājusi par Starptautisko augu veselības gadu. Šajā kontekstā ziedmušām ir būtiska loma, jo daudzas no tām ir nozīmīgi augu kaitēkļu dabiskie ienaidnieki. Tomēr atsevišķas ziedmušu sugas pašas ir uzskatāmas par augu kaitēkļiem. 

Lūkojoties uz cilvēka izraisītajiem apdraudējumiem ziedmušu populācijai, riski ir tie paši, kas daudziem citiem dzīvniekiem. "Lielu vienveidīgu lauku veidošana. Kultūraugu apstrāde ar pesticīdiem, kas nogalina ne tikai kultūraugu kaitēkļus, bet arī kukaiņus, kas ar tiem barojas vai apputeksnē augus. Problēma ir arī vecu, dabisku mežu, kur būtu nesen atmiruši koki un koki ar dobumiem, kas ir piemērota dzīvesvide saprofāgajām ziedmušām, platības samazināšanās," uz pārmaiņām ainavā norāda Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāve, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras pētniece Dagmāra Čakstiņa.


Ligzdās, kritalās, mēslos 

"Lai saglabātu ziedmušu sugu dažādību, nepieciešama daudzveidīga vide. Pieaugušie kukaiņi barojas ar putekšņiem un nektāru. Kāpuri atkarībā no sugas var būt gan plēsīgi, gan augēdāji, gan dzīvot ūdenī un baroties ar organiskajām vielām, dzīvot dzīvnieku mēslos, skudru un lapseņu ligzdās vai uz nesen atmirušas koksnes," tā ideālos ziedmušu dzīves apstākļus Latvijā raksturo pētniece un uzsver, ka ziedmušas ir ļoti daudzveidīga divspārņu dzimta ar ārkārtīgi atšķirīgu dzīvesveidu.

Pieaugušajām mušām nepieciešami ziedaugi ar samērā seklām ziedkopām, piemēram, čemurzieži, kurvjzieži, madaras un citi līdzīgi augi. Kā labas vides piemēru pētniece min eitrofu ezeru, kam blakus ir dažādiem ziedošiem augiem pilna pļava vai ganības. Tādā vietā varēs sastapt gan ziedmušas, kuru kāpuri dzīvo ūdenī, gan ziedmušas, kuras barojas ar trūdošām vielām vai laputīm. Laba dzīvesvide ir arī vecs mežs ar dažāda vecuma atmirušiem kokiem, uz kuriem baroties kāpuriem, un bagātīgi ziedošu mežmalu vai laucēm. 

Pašām ziedmušām nav īpašu dabisko ienaidnieku, bet tās mēdz medīt zirnekļi, vientuļās lapsenes un putni. "Lielākais apdraudējums ir piemērotas dzīvesvides dažādības mazināšanās, jo tad kāpuriem vairs nav kur augt un attīstīties, bet pieaugušajiem kukaiņiem – kur baroties," uzsver kukaiņu pētniece. 

Ja uzlūko ziedmušas kā dabiskos ienaidniekus, jāņem vērā, ka liela daļa ziedmušu sugu kāpuru ir plēsīgi. Tie barojas ar laputīm, līdz ar to tās var izmantot kā bioloģisko kontroli šiem kukaiņiem. Piemēram, Eiropā un arī citviet pasaulē tiek veikti pētījumi par veiksmīgāku ziedmušu izmantošanu laputu apkarošanā. Veidojot ziedošu augu joslas gar lauku malām, tiek piesaistītas šīs sugas. Eksperte norāda, ka īpaši efektīva ziedmušu kāpuru izmantošana laputu kontrolei varētu būt siltumnīcās.
 

Aizraujoša pētīšana 

Taujāta, kuras ziedmušu sugas Latvijā ir īpaši ievērojamas, ziedmušu faunas un ekoloģijas pētniece atsaka – viņasprāt, visas ziedmušu sugas ir ievērojamas: "Attiecībā uz ziedmušām ir daudz lietu, kas jau ir pētītas, bet daudzas lietas vēl ir nezināmas. Šie kukaiņi lieliski parāda, ka divspārņi nav tikai dunduri, odi un knišļi, bet kaut kas vairāk ar ikdienā it kā nemanāmu, bet tomēr lielu nozīmi mūsu dzīvē. Tās ir tik daudzveidīgas, ar interesantu dzīvesveidu, un par tām vēl tik daudz kas jāuzzina."

Pieaugušās ziedmušas ir tikpat svarīgi apputeksnētāji kā bites. Savukārt kāpurus var izmantot dažādiem mērķiem, piemēram, jau iepriekš minētajai laputu bioloģiskajai kontrolei vai organisko vielu pārstrādei. Pasaulē ir veikti pētījumi par to, vai atsevišķu ziedmušu sugu kāpurus var izmantot organiskā piesārņojuma mazināšanai. 

Spriežot par atsevišķām sugām, ko ir vērts pētīt detalizētāk, Dagmāra Čakstiņa norāda, ka Latvijā tās varētu būt ziedmušas, kurām kāpuri barojas ar rūgstošu sulu uz nesen atmirušiem kokiem, jo par tām ir mazāk informācijas un tās ir retāk sastopamas: "Kā piemēru varētu minēt Hammerschmidtia ferruginea, kuras kāpuri dzīvo un barojas zem atmirušu apšu mizas. Dažviet Eiropā tā ir apdraudēta suga, bet par tās dzīves apstākļiem Latvijā ir maz informācijas."


Pabarot kukaini pašam 

Lai rūpētos par apputeksnētāju kukaiņu, tostarp ziedmušu, daudzveidību, Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina iekopt bagātīgi ziedošu piemājas dārzu, jo tas ir veids, kā nodrošināt papildu barošanās iespējas kukaiņiem.

Lauksaimniecības zemju apsaimniekošanā ieteicama neapsaimniekotu, dabiska augāja laukmalu saglabāšana. Tīrumos un augļukoku dārzos iespējams veidot arī apputeksnētājiem speciāli domātas sētu nektāraugu joslas. Ceļmalu apsaimniekošanā, kur to pieļauj drošības jautājumi, rekomendējams ļaut izaugt un izziedēt tur augošajiem savvaļas augiem. Meža apsaimniekošanā, cērtot kokus, ieteicams saglabāt dabas daudzveidībai nozīmīgus meža elementus, no kuriem ziedmušām visbūtiskākie ir dobumaini un sulojoši koki. 

Vienlaikus sabiedrība kopumā var atbalstīt rūpes par apputeksnētājiem, izvēloties lauksaimniecības produktus, kas iegūti teritorijās ar samazinātu pesticīdu lietošanas intensitāti, kā arī pieprasot politiķiem īstenot atbildīgu vides aizsardzības politiku.

Ierasti par Gada kukaini izraugās vienu konkrētu sugu, tomēr šī ir otrā reize vēsturē, kad gada simbola gods ticis uzreiz visai kukaiņu dzimtai. Tādā veidā Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina dabas vērotājus un fotogrāfus šogad īpaši pievērst uzmanību šiem kukaiņiem, par novērojumiem ziņojot Dabasdati.lv portālā vai mobilajā lietotnē.

Ik gadu kopš 1999. gada Latvijas Entomoloģijas biedrība izvirza Gada kukaini, un kopš 2008. gada –arī citus Gada bezmugurkaulniekus, lai izglītotu plašāku sabiedrību par Latvijas dabu. Pērn Gada kukaiņa godā bija malārijas ods. 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Rūpīgi seko līdzi reto putnu labklājībai(2)

Reto un īpaši aizsargājamo putnu klātbūtne dabā ir dzīvotnes bioloģisko daudzveidību raksturojoši indikatori, arī īpaši mežu zemēs. Tādēļ a/s Latvijas valsts meži ik gadu veic septiņu īpaši aizsa...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena