Patlaban Latvijā ir novērotas divas vietas, kur šie krupji dzīvo. Pirmā ugunskrupju atradne zināma Bauskas rajonā, Īslīces pagastā. Pagājušā gadsimta 20. gados pētnieki ugunskrupju tēviņus palaida dzīvot dažādās Rīgas ūdenskrātuvēs, arī Rīgas kanālā, bet tie tur neiedzīvojās, jo pieaugušie abinieki nespēj adaptēties jaunā vietā. Lai sugu paplašinātu jaunā vietā, tas būtu jādara ar mazuļiem. Visvairāk ugunskrupju sastopami Daugavpils novada Demenes pagastā, kur to dziesmas var klausīties pašā pagasta centra dīķī. Maijā visa Demene dimd. Kopumā Latvijā varētu būt aptuveni 500 sarkanvēdera ugunskrupju tēviņu.Kāda ir ugunskrupja dziesma, un kad tā vislabāk dzirdama?Ugunskrupja dziesma līdzinās dzeguzes kūkošanai, tikai bez "k", tādējādi izklausās pēc ūjināšanas. Kad kopā dzied daudz ugunskrupju, izklausās kā zvaniņu koris. Ar dziesmu tēviņi ziņo mātītēm, ka ir laba vieta nārstošanai. Bet ne visi tēviņi dzied. Nedziedošie tēviņi izmanto dziedošo enerģiju un mātītes pārtver pa ceļam. Dziedāšanas laiks ir maijs un jūnijs - vislabāk karstā dienā, +25 grādu siltumā -, bet arī vēl jūlijā un pat augustā novērojama klusāka ūjināšana, ko krupju vecāki izmanto, lai sauktu savus bērnus uz labākajām vietām ūdenstilpēs. Agrāko krupja dziesmu esam novērojuši 2. aprīlī un vēlāko - vēl augusta otrajā pusē. Dziesmu dziedāšanas laikā starp krupīšu tēviņiem notiek visīstākās sumo cīņas, jo katrs 50 cm rādiusā aizsargā savu teritoriju un citus tēviņus šajā teritorijā nelaiž iekšā. Tikai mātītes var staigāt, kur grib. Bet tēviņi stumj un grūž, un veļas kā bumbiņas, cīnoties par savu nārsta vietu.Kas traucē ugunskrupju izplatību?Sarkanvēdera ugunskrupji (latīniski - B. bombina) ir nelieli abinieki, pieauguši dzīvnieki (no trešā dzīves gada) ir aptuveni 30-45 mm gari. Šie abinieki ir ļoti jutīgi pret apkārtējiem apstākļiem. Lai arī tie nav īpaši garšīgi, tomēr baltie zivju gārņi tos ēd. Ugunskrupju lielākie ienaidnieki ir zivis, kuras barojas ar krupju kurkuļiem. Parastā zaļā varde izdēj 4000 ikru, turpretim sarkanvēdera ugunskrupja mātīte - tikai divsimt, līdz ar to nākamās paaudzes izdzīvošana ir krietni apdraudētāka. Pieaugušos abiniekus ēd arī vardes. Arī lauksaimniecības attīstība un minerālmēslu izmantošana negatīvi ietekmē šo krupju vairošanos, līdz ar to šī ir mikrolieguma suga, kas ir īpaši aizsargājama, un ir noteiktas teritorijas šīs sugas aizsardzībai.Pats muļķīgākais, ko cilvēki dara, - katrā dīķītī cenšas audzēt kādas zivis. Protams, ja dīķis ir veidots zivju audzēšanai, tā ir cita lieta, bet mazos dīķus labāk atstāt bez zivīm, jo tā ir vieta, kur abinieki var brīvi vairoties, un cilvēkiem arī ir labāk, jo abinieki apēd visus odus un dundurus. Demenē ir ļoti maz odu.Kā sarkanvēdera ugunskrupji pārziemo?Krupjiem, lai tie pārziemotu, nepieciešami plus četri grādi, citādi tie izsalst. Tāpēc tie lien vai nu pagrabos, vai sauszemes grauzēju aliņās. Eiropā ir novērojumi, ka krupji ziemo arī dīķu dūņās. Īstenojot zinātnisko projektu, izrakām dīķus un veiksmīgi pārmigrējām šo sugu arī uz šīm ūdenskrātuvēm, kuru tuvumā krupji veiksmīgi pārziemo, piemēram, kurmju aliņās.Kāpēc šāds nosaukums - sarkanvēdera ugunskrupis?Krupītim uz vēdera ir sarkandzelteni lāsmaini punktiņi - tas varētu būt viens iemesls. Otra lieta - ugunskrupi ņemot rokās, tas aizsardzībai izdala tādu šķidrumu, kas ir nedaudz kodīgs; īpaši jāuzmanās, lai šo šķidrumu neiesmērētu acīs, jo tad kož pavisam nelāgi. Tas varētu būt vēl viens iemesls, kāpēc šāds nosaukums. Šī nelāgā šķidruma dēļ krupīši arī ne visai labi garšo citiem putniem vai abiniekiem.Kas ir mainījies pa šiem gadiem, kopš pētāt šos abiniekus?Ziemas ir kļuvušas siltākas, un sarkanvēdera ugunskrupjiem ir vieglāk pārziemot, līdz ar to šīs sugas izplatība ir nedaudz palielinājusies, taču vēl aizvien suga ir ļoti apdraudēta un aizsargājama. No sirds iesaku nākamgad maijā vai jūnijā doties uz Demeni klausīties ugunskrupju dziesmas. Ja vēl kaut kur ir novērota krupīšu ūjināšana, aicinām par to ziņot un zvanīt uz Latgales zoodārzu, jo mēs priecājamies par katru jaunu informāciju un jaunas vietas vēl ir iespējams atrast.
Krupja dziesmas klausoties
Bioloģijas doktore Aija Pupiņa sarkanvēdera ugunskrupjus pēta jau 30 gadu. Atšķirībā no citiem abiniekiem šis dzied tik skaisti un skaļi kā putns. Dziesma ir līdzīga dzeguzes balsij, tāpēc ugunskrupis ir iesaukts arī par peļķu dzeguzi.Kur sarkanvēdera ugunskrupji Latvijā dzīvo?Latvijā sarkanvēdera ugunskrupis ir reta un aizsargājama suga, šis abinieks ir arī Ziemeļvalstu un Vācijas Sarkanajā grāmatā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.