Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Lai tik pūš!

Latvijā tikai aptuveni divi procenti elektroenerģijas tiek iegūti no vēja enerģijas, kaut arī Eiropas tendences virzās uz aizvien zaļākiem enerģijas ieguves veidiem, un, par spīti dažādiem mītiem un aizspriedumiem, vēja enerģija tāda ir. Ap 60% no elektroenerģijas mūsu valstī nodrošina hidroelektrostacijas, un to varam savā ziņā dēvēt par zaļu. Vides aktīvisti gan teic, ka arī šeit ir riski, piemēram, upju ekosistēmām, kas saistīti ar aizsprostiem un vēl citiem aspektiem.

Atlikušo procentu lielāko daļu veido dabasgāze no Krievijas, neliels procents vietējās biogāzes, savukārt no saules iegūtās enerģijas daudzums ir tik nenozīmīgs, ka to pat grūti ieskaitīt kā nopietnu resursu. 

Zaļākai videi

Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu pasaules daļu, samazinot siltumnīcas efekta gāzu emisijas par vairāk nekā 50%. Lai to varētu īstenot, jāveic būtiskas izmaiņas daudzās tautsaimniecības nozarēs, politikā, kā arī iedzīvotāju ikdienas paradumos. Viena no jomām, kuru skars izmaiņas, ir arī enerģētika, skaidro Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. 

Tā kā lielāko daļu elektroenerģijas pasaulē joprojām iegūst, sadedzinot fosilos resursus, piemēram, akmeņogles, kas rada izmešus un negatīvi ietekmē klimatu, jau tuvākajā nākotnē ir jāmeklē alternatīvi enerģijas ieguves risinājumi. 

Latvija vēlas sevi pozicionēt kā vienu no ES valstīm ar lielāko elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru no atjaunojamiem energoresursiem. Šāda situācija ir iespējama, tikai pateicoties trīs lielajām Daugavas hidroelektrostacijām, kas nodrošina samērā stabilu elektroenerģijas piegādi ik gadu. Aptuveni viena trešdaļa elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot lielās hidroelektrostacijas (HES) Daugavā, vēl viena trešdaļa – lielajās termoelektrostacijās Rīgā (TEC-1 un TEC-2). Šīs proporcijas mainās atkarībā no ūdens resursu pieejamības Daugavā un ārgaisa temperatūras apkures sezonas laikā, kas nosaka centralizētās siltumapgādes nepieciešamību, vēsta biedrības Zaļā brīvība apkopotā informācija. Trīs lielākās hidroelektrostacijas uzbūvētas uz Daugavas XX gadsimtā – Ķegums 1939. gadā, Pļaviņas 1968. gadā un Rīga 1975. gadā. Šīs HES veido lielāko daļu no tā, ko Latvijā uzskata par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

"Eiropas Savienības Zaļā kursa programma klimatneitralitātes sasniegšanai paredz 55% emisiju samazinājumu, kas nozīmē, ka nepieciešams straujāk attīstīt vēja parkus. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam paredz 800 MW vēja enerģijas jaudas uzstādīšanu Latvijā, taču pērnajā gadā nav ticis izveidots neviens vēja parks, un tas ir lielā mērā politisks jautājums," teic Jānis Irbe. Patlaban Latvijā vēja enerģijas jauda ir vien 78,6 MW.
 

Priekšrocību vairāk nekā trūkumu

Vēja enerģija ir viens no alternatīvās enerģijas ieguves avotiem, savukārt alternatīvā enerģija nodara ievērojami mazāku kaitējumu apkārtējai videi, ir lietošanā izdevīgāka un pats galvenais –  atjaunojama, jo vējš ir neizsmeļams bezmaksas resurss. Protams, jārēķinās ar mainīgiem laikapstākļiem, jo vienubrīd vējš var būt patiešām spēcīgs, bet citreiz nejūtam ne pūsmiņas. Jānis Irbe skaidro, ka tieši tādēļ vēja ģeneratori tiek veidoti ļoti augsti – vairāk nekā 100 metru –, jo šādā augstumā vēja plūsma ir vienmērīgāka un spēcīgāka nekā uz zemes, turklāt modernos vēja parkos tiek izveidotas apjomīgas elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas un infrastruktūra šīs enerģijas padevei. Labākā sezona vēja enerģijas ražošanai ir ziema, savukārt vismazāk labvēlīgie apstākļi ir vasarā, taču sezonalitātes ietekme ir arī elektrības ieguvei hidroelektrostacijās.

Vēl vien priekšrocība – neskatoties uz to, ka vēja ģeneratori var sasniegt ievērojamus augstumus, tie aizņem pavisam nelielu zemes platību, bet enerģija, ko ražo vēja turbīnas, nerada siltumnīcas efekta gāzu un citu piesārņojošu un kaitīgu vielu emisijas. 
 

Jāatspēko mīti un aizspriedumi

Lēno vēja enerģijas ieguves tempu Latvijā var skaidrot ar nepilnībām likumos, sarežģīto un dārgo projektu izstrādi un saskaņošanu un dažādiem sabiedrības aizspriedumiem, piemēram, ka vēja parki bojā apkārtējo vidi, ietekmē ainavu un nogalina putnus. Iedzīvotājiem ir arī bažas, ka vēja ģeneratori radīs pastāvīgu troksni un kopumā nāks par sliktu viņu īpašumam, tai skaitā – mazinās tā pārdošanas vērtību. "Pieļauju, ka izpratnes trūkst gan sabiedrībai kopumā, gan politiķiem. Patiesībā, lai izstrādātu projektu vēja parka izveidošanai, notiek nopietns sagatavošanās darbs, kurā iesaistīti dažādi starpnozaru eksperti, tai skaitā vides speciālisti, un tas var ilgt pat četrus gadus. Vēja parki nedrīkst būt izvietoti aizsargājamu biotopu tiešā tuvumā, tie nedrīkst atrasties vietās, kuras šķērso putnu un sikspārņu migrācijas ceļi, utt. Ņemot vērā vides faktorus, arī ģeneratoru darbība tiek programmēta tā, lai to aktīvās darbības laiks neietekmētu tuvumā esošās dzīvās būtnes. Skaņa, ko spārni rada griežoties, ir viegla šalkoņa, kas dzirdama vien dažu metru tuvumā," skaidro atjaunojamās enerģijas eksperts.

Kā teju vienīgo negatīvo ietekmi Jānis Irbe min izmaiņas ainavā – vēja ģeneratori ir augsti un tos nekādi nevar padarīt neredzamus. Arī tā saucamais mirguļošanas efekts, ko vēja ģeneratora spārni rada griežoties un saules gaismai mijoties ar objekta veidoto ēnu, tiek projekta izstrādes procesā izvērtēts, un, ja parka tuvumā atrodas, piemēram, dzīvojamā māja, kurai ir vizuāls kontakts ar torni, darbība visa gada garumam tiek programmēta tā, lai laikā, kad tornis veido ēnu ēkas atrašanās teritorijā, spārni tobrīd negrieztos. 

Top komentāri

VVZ
V
Un vēl- vidēji vēja elektrostacijai vajag četras tonnas stiklaplasta (kas nav utilizējams, kuru ierok zemē!), ap 200 tonnām tērauda, vismaz 6 tonnas vara (kura rafinēšana ir videi īpaši kaitīga) un ap 60 kubikmetriem betona. Kāds tur zaļums???
ļuļa
ļ
kāpēc te nestāv klāt, ka tas ir reklāmraksts? un kāpēc melīgais autors neraksta, ka joprojām neviens nezin, ko darīt ar nolietotajiem rotoriem, jo pārstrādāt viņus nevar? un kāpēc neraksta, ka eiropā izcērt milzīgus mežu masīvus, lai saliktu turbīnas? tas ir baigi ekoloģiski? un te, ko par šo pseidozaļumu raksta bloomberg, es ceru, neviens neapšaubīs šī izdevuma nopietnību: https://www.bloomberg.com/news/features/2020-02-05/wind-turbine-blades-can-t-be-recycled-so-they-re-piling-up-in-landfills?fbclid=IwAR1vQBG9B50tfgLYoHcXqnnCYUzOKnij2rLa-Pl-hsH9gEbQ5-JEeWco38o
VVZ
V
Noskatieties dokumentālo filmu "Varenais vējš", lai uzzinātu visu par vēja ģeneratoriem. Nekā tur zaļa nav, bet dzīvi sabojā pamatīgi.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pa Amatas senielejas ģeotaku(1)

Kurš tad Zvārtes iezi nezina? – Kaut kā līdzīgi es līdz šim domāju, līdz attapos, ka tā arī neesmu to klātienē redzējusi. Jā, tas ir ļoti populārs objekts un brīvdienu galamērķis, arī ņemo...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena