Pēdējos gados disku golfa spēlētāju skaits gan Latvijā, gan citviet pasaulē pieaug. Jebkurš, kaut reizi pamēģinājis, piekritīs, ka tā ir aizraujoša un azartiska nodarbe. Disku golfs var būt gan kā brīnišķīgs atpūtas veids brīvā dabā kopā ar ģimeni un draugiem, gan sportiska aktivitāte ar iespēju izmēģināt savus spēkus arī sacensībās.
Vienkārši noteikumi
Disku golfs ir azartiska spēle, kuras pamatprincips ir līdzīgs tradicionālajam golfam, taču bumbiņu vietā, kas jāiesit bedrītē, disku golfā lidojošais šķīvītis jeb disks jāiemet speciālā grozā. To spēlē īpašos diska golfa laukumos, kuros parasti ir 18, retāk deviņi grozi. Ceļu uz katru grozu sāk no starta laukuma, bet laukumā esošie šķēršļi, piemēram, koki, krūmi, reljefs, ūdenstilpes, padara šo spēli vēl aizraujošāku. Nozīme ir ne tikai metiena spēkam un tehnikai, bet arī stratēģijai, pareizi pieņemtam lēmumam šķēršļa apiešanā vai metiena trajektorijas izvēlē. Disku golfu parasti spēlē trīs līdz piecu cilvēku grupās.
"Tur, kur nokrīt disks, spēlētājam ir jāizdara nākamais metiens un tā, līdz viņš iemet disku grozā. Tas, kurš ar vismazāk metieniem pabeidz visu trasi, visus 18 grozus, ir uzvarētājs. Parasti spēlē vienu vai divus apļus. Spēles ilgums atkarīgs no spēlētāju skaita un laukuma sarežģītības pakāpes, arī garuma. Lai izspēlētu vienu apli 18 grozu laukumā, ir nepieciešamas divas vai trīs stundas. Trases parasti tiek veidotas mežainos apvidos, kur aug lieli koki, izteikti priežu meži,» saka Latvijas Disku golfa federācijas vadītājs Rūdolfs Šadrins.
Spēlēt var visi
Disku golfs ir arī demokrātisks sporta veids, jo ar to var nodarboties jebkurā vecumā, kā arī tas ir piemērots visa veida fiziskās sagatavotības līmeņiem. Nav nepieciešams arī speciāls apģērbs, taču visērtāk būs, ja izvēlēsieties apģērbu un apavus, kas piemēroti pastaigām dabā. Svarīgi, lai apģērbs ļautu brīvi kustēties, lai varētu veikt dažādus metienus, bet apavi būtu ērti, stabili un piemēroti dažādiem segumiem.
"Kā lielākā daļa Latvijas disku golfa sportistu, arī es ar šo sporta veidu sāku nodarboties pandēmijas laikā. Sāku, draugu pamudināts, jo šī bija viena no tām aktivitātēm, ar ko tobrīd varēja nodarboties. Disku golfa burvība ir tajā, ka to var spēlēt pret sev līdzīgiem, sava vecuma un dzimuma, bet arī mazs puika var vinnēt pieaugušu vīrieti. Arī uzsākt spēlēt ir viegli. Disku golfa trases Latvijā pārsvarā ir bez maksas. Ja ir kādi sportiski pamati, tad diezgan ātri šo spēli var sākt spēlēt pieņemamā līmenī. Treniņa pēc var pat nedoties uz laukumu, bet mētāt diskus tīklā vai pie mājas grozā patrenēt cita veida metienus. Parasti iesācējiem ir pārāk daudz jautājumu, uz kuriem ir grūti sniegt atbildi, taču caur darīšanu rodas jauni jautājumi un vecie paši no sevis atkrīt. Ir daudz jāspēlē, tad viss ar laiku sanāks," saka disku golfa spēlētājs, šī gada Latvijas disku golfa čempionāta uzvarētājs Kristaps Prenclavs.
Disku golfs ir brīnišķīgs ar to, ka to var spēlēt jebkuros laikapstākļos un jebkurā gadalaikā. "Ja ir stiprs vējš, tas ietekmē spēles gaitu, bet spēlēt var. Arī ziemā spēlējam. Vienīgi tad, ja ir sniegs, disks var paiet zem tā, un nākas to meklēt, kas var paildzināt spēles garumu. Ziemas laikā daudzi spēlētāji saviem diskiem piesien tādu kā lentīti. Kad disks iekrīt sniegā, lentīte paliek virspusē un to vieglāk var pamanīt," skaidro Rūdolfs Šadrins.
Sportistu skaits arvien pieaug
Disku golfa aizsākumi meklējami Amerikā XX gadsimta 60. un 70. gados. 2001. gadā tas tika iekļauts Pasaules spēļu programmā. "Latvijā disku golfs parādījās 2012. gadā, kad Laumas dabas parkā pie Valdemārpils uzbūvēja pirmo disku golfa laukumu ar 18 groziem. Vēlāk jau disku golfa laukumi parādījās arī Rīgā, Mežaparkā. Liels pavērsies notika pandēmijas laikā, kad iekštelpās aizliedza nodarboties ar sportu, un cilvēki meklēja iespējas sportot ārā, un disku golfs bija viena no tādām iespējām. Tas bija tāds atspēriena punkts šim sportam Latvijā, bet joprojām ik gadu spēlētāju skaits palielinās. Tagad jau esam diezgan liela spēlētāju un sportistu saime. Eiropā disku golfs ir iecienīts Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, pēc tam seko Igaunija, Latvija, Lietuva un tad pārējās valstis. Šogad Latvijas disku golfa čempionātā piedalījās 182 sportisti. Mēs rīkojam gan disku golfa čempionātus bērniem, sākot no sešu gadu vecuma, gan sacensības pieaugušajiem, kurās ir arī veterānu divīzijas, kurās piedalās spēlētāji, kas sasnieguši 70 gadu vecumu," stāsta Rūdolfs Šadrins.
Dalība disku golfa sacensībās ir gan lielisks brīvā laika pavadīšanas veids dabā, gan iespēja izbaudīt sportisku azartu. "Šogad piedalījos disku golfa Latvijas izlasē Eiropas čempionātā, kas jūnijā notika Norvēģijā. Bijām seši spēlētāji no Latvijas: trīs vīrieši, divas sievietes un viens jaunietis. Šoreiz uzvaru neguvām, bet pavisam nesen, paralēli Latvijas čempionātam, notika Pasaules spēles Ķīnā, kurās mūsu pārstāvji Rainers Balodis un Elizabete Pēkšena izcīnīja bronzas medaļu. Lai arī šis ir joprojām nišas sporta veids, cilvēki, kas to pamēģina, atzīst to par interesantu nodarbi. Tā ka arī nākotnē vēlos turpināt izbaudīt šo sporta veidu, iespējams, vinnēt vēl kādu Latvijas čempionātu un aizbraukt uz starptautiskām sacensībām," atklāj Kristaps Prenclavs.
Galvenais – izmēģināt
Ar ko sākt? "Lai sāktu spēlēt, ir nepieciešams viens disks. Informāciju par spēles noteikumiem var atrast mūsu federācijas mājaslapā. Var prasīt padomus spēlētājiem vai iestāties kādā no disku golfa klubiem, kur jums noteikti pamācīs, kā mest, ko drīkst vai nedrīkst darīt spēles laikā. Kad pamatzināšanas ir iegūtas, var sākt piedalīties kādās no disku golfa sacensībām. Piemēram, kādā no vīklijiem jeb viena apļa sacensībām, kas notiek dažādās Latvijas vietās darba dienas vakaros. Šīs ir ļoti draudzīgas sacensības iesācējiem, kurās viena spēles apļa laikā noskaidro uzvarētājus. Tā lēnām, regulāri spēlējot, ikviens iesācējs var kļūt par labu spēlētāju," uzskata Rūdolfs Šadrins.
Savukārt Kristaps Prenclavs piebilst: "Pats ar disku golfu nodarbojos vairākas reizes nedēļā. Kā jau katrai spēlei, arī disku golfā ir savas nianses, kas jāzina un jāprot. Ir jābūt vēsai galvai. Jāspēj izturēt spriedzi, jo sacensībās viens spēles aplis ilgst trīs stundas, tāpēc visu šo laiku ir jāspēj koncentrēties un nepieļaut muļķīgas kļūdas. Fiziski to izaicinājumu nav tik daudz, jo šis nav augstas intensitātes sports. Aizelsies neesi nevienā brīdī, bet ir jābūt spējīgam uz tām desmit sekundēm saņemties un izdarīt veiksmīgu metienu."
Dažādi diski
Viens no svarīgākajiem faktoriem ir pareiza diska izvēle un atbilstoša mešanas tehnikas pielietošana. Lai arī katra trase atšķiras, pamata metienus ir iespējams izkopt, tādējādi samazinot kļūdu skaitu. Ir pieejami arī dažāda veida diski. To izvēle ir atkarīga no groza attāluma un plānotās trajektorijas. Daudzos disku golfa parkos ir iespēja šos diskus izīrēt, bet veikalos to cena svārstās no 12 līdz 30 eiro.
"Diski mēdz būt ātrāki, lēnāki, tādi, kas ilgāk turas gaisā vai ātrāk nogriežas. Ir tādi, ko saucam par stabiliem un nestabiliem diskiem. Uzmetot gaisā stabilu disku, tas ātrāk nogriezīsies pa labi vai pa kreisi, savukārt nestabils disks gaisā pagriezīsies uz man vajadzīgo pusi, bet tikai beigās nokritīs, kas ļauj man iegūt lielāku distanci. Ja saprotu, kā disks lidos, ko tas darīs konkrētā metienā un leņķī, tas dod spēles prieku par izdevušos metienu," skaidro Rūdolfs Šadrins.
Izbaudi dabu un cīņas garšu
Disku golfā nepieciešama precizitāte un paškontrole. "Ir jāpazīst savi diski, kā tie lidos. Tur arī slēpjas tā spēles burvība, jo katru reizi ir iespēja izlabot savu metienu, ja tas sākotnēji nav izdevies. Ir reizes, kad metiens izdodas, bet tu vēlies to atkārtot, taču vairs nesanāk. Nevienam disku golfa spēlētājam nav bijusi tāda spēle, kad varētu teikt, ka visi 18 grozi ir izspēlēti pilnīgi bez kļūdām, taču reizē tas ir arī āķis lūpā, kas mudina turpināt, jo zini, ka vari nospēlēt labāk. Tur ir tā cīņa pašam ar sevi," teic Roberts Šadrins.
Patlaban Latvijā ir ap 50 disku golfa laukumu – gan lielāki, gan mazāki. "Iekārtojot disku golfa laukumu, reizēm ir tā, ka, pirms būvē trasi, redzi, ka teritorija ir pamesta un nav sakopta. Disku golfa laukumu ierīkošana atdzīvina šādas teritorijas, padara tās sakoptākas un rada parka sajūtu. Spēlētāji rūpējas par apkārtni, izzāģē vecus, aizaugušus krūmus, nopļauj zālīti, lai patīkami atrasties gan sportistiem, gan līdzjutējiem. Protams, gadās, ka spēlētājs ar disku var trāpīt kokā, satraumēt tā mizu, bet tādiem lieliem kokiem disks būtisku kaitējumu nenodara. Ir arī atsevišķas disku golfa trases, kurās koku stumbri tiek apklāti, tādējādi papildus saudzējot tos," skaidro Roberts Šadrins. Plašāku informāciju par disku golfa laukumiem un sacensībām var atrast Latvijas Disku golfa federācijas mājaslapā www.ldgf.lv