Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +1 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 22. aprīlis
Armanda, Armands

Nedrīkstam darboties pret dabu

Putnu populācijas samazināšanās apdraud dabas daudzveidību.

Nupat klajā nācis Latvijas Ornitoloģijas biedrības ziņojums, kas vēsta par ligzdojošo putnu monitoringa rezultātiem, kuri nav iepriecinoši. Ilgtermiņā – kopš 2005. gada – samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Negatīvas tendences redzamas gan starp lauku, gan mežu putniem. Kāpēc tā un ko varam darīt? "Jāļauj dabai darboties mūsu labā, nevis darboties pret dabu," teic bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Mazāk gan laukos, gan mežos

Putnu monitoringa ietvaros tiek aprēķināti arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā iekļautie rādītāji – meža putnu indekss un lauku putnu indekss, kas liecina par putnu populāciju kopējo stāvokli attiecīgajās ekosistēmās. Šie abi indeksi uzrāda kritumu kopš 2005. gada, lai gan perioda pirmajos desmit gados lauku putnu indekss pieauga.

No lauku putnu sugām īpaši atzīmējama grieze. Jaunākie rezultāti rāda, ka no sugām, kam konstatētas skaidras populāciju tendences, griezei ir otrais straujākais populācijas samazinājums pēc mežirbes. Visticamāk, tas skaidrojams ar lauksaimniecības zemju intensīvu apsaimniekošanu, jo aparot griežu biotopa kvalitāte industriālas lauksaimniecības apstākļos strauji krītas.

Ornitologi gan norāda, ka pašlaik trūkst specifisku pētījumu, kas ļautu vērtēt lauku putnu indeksa pēdējo gadu samazinājuma iemeslus, tomēr ir skaidrs, ka šīs ekosistēmas bioloģiskā daudzveidība kopumā ir nelabvēlīgā stāvoklī. Bioloģijas doktors Ainārs Auniņš, ligzdojošo putnu uzskaišu zinātniskais vadītājs, uzskata, ka valstij būtu jāveic mērķtiecīgi pētījumi, kas ļautu novērtēt Latvijas Lauku attīstības programmā ietverto pasākumu ietekmi uz lauku putnu indeksu veidojošajām sugām.

Par problēmām mežos liecina ne tikai meža putnu indeksa kritums, bet arī plēsīgo putnu populāciju pārmaiņas – straujāks populācijas samazinājums ir tām sugām, kas dod priekšroku ligzdošanai mazskartos mežos. No plēsīgajiem putniem visstraujākais populācijas samazinājums kopš 2005. gada – vairāk nekā 90% – ir ķīķim. Šī ir viena no sugām, kas ligzdo mežu masīvos un izvairās no mežmalām. Lai gan ķīķis Eiropas Savienībā (ES) ir īpaši aizsargājama putnu suga, Latvijā tai netiek nodrošināta pietiekama aizsardzība. Samazinās arī peļu klijānu, vistu vanagu, ausaino pūču, apodziņu un bikšaino apogu skaits.

Tomēr monitoringu rezultāti rāda arī pozitīvas tendences. Piemēram, Latvijā tāpat kā Eiropā kopumā pieaug to plēsīgo putnu populācijas, kas barojas ūdeņos. Iespējams, tas skaidrojams ar šo sugu atgūšanos no kādreizējiem populāciju sarukumiem, ko izraisīja mērķtiecīga vajāšana un saindēšanās ar pesticīdiem.

Vajag mūsu garīgajai veselībai

Bieži vien dažādās diskusijās par dabas daudzveidības aizsardzību kā arguments nepieciešamībai rūpēties par šo vai to sugu tiek pieminēts tās noderīgums sugu ķēdē. Taču, kā uzsver V. Ķerus, nevienai sugai nav jāattaisno sava eksistence cilvēku acīs, lai mēs satrauktos par tās labklājību. Tāpat kā nevaram prasīt katram indivīdam, lai tas pierādītu, ka viņa eksistencei ir jēga. Ja reiz šīs sugas eksistē, tātad ir pelnījušas būt. Tātad tai ir sava loma un nozīme, un cilvēkam nav tā jāanalizē no sava izdevīguma viedokļa. 

"Protams, vieglāk izprast un arī dažādās diskusijās skaidrot dabas aizsardzības nepieciešamību, raugoties no cilvēka izdevīguma prizmas, un tie nav tikai aspekti, kas izmērāmi naudā vai citās praktiskās vienībās. Saimnieciskie faktori nav tie, kāpēc sargājam putnus, jo cilvēkiem būtiska putnu daudzveidība ir arī no garīgās veselības viedokļa – putnu klātbūtne pilsētā, to dziesmas mežā. Savukārt putnu vērošana ir aktuāla kā izklaide un sports cilvēku garīgās labsajūtas uzturēšanai, arī kā tūrisma process. Daudzi putnošanas entuziasti brauc no visas Eiropas pie mums skatīties dzeņus, pūces, mazos ērgļus un citus putnus, bet, samazinoties sugu skaitam, arī putnošana kļūs garlaicīgāka, vienveidīgāka. Intensīvā lauksaimniecība un mežizstrāde padara Latviju līdzīgu valstīm, kurās jau senāk līdzīgi saimniekoja, tāpēc, ja turpināsim šādā garā, putnu ziņā būs mazāk iespēju redzēt to, ko neredz tur," uzsver Latvijas galvenais ornitologs.

Apdraud arī klimata pārmaiņas

Ne tikai cilvēku darbība tiešā veidā ietekmē putnu populāciju Latvijā, bet arī klimata pārmaiņas, kas, protams, ir cieši saistītas arī ar saimniekošanas paradumiem laukos un mežos. 

Jāņem vērā arī migrējošo putnu pastiprinātais apdraudējums tālā ceļa dēļ. Gan cilvēka darbības, gan klimata pārmaiņu dēļ Sahāras tuksnesis izplešas, un putniem jau tā grūti to šķērsot, bet izplešoties tas ceļu vēl apgrūtina, bet tiem, kas lielos attālumus pārvarējuši, nereti nākas sastapties ar apstākļiem, ka ziemošanas vietās ir sausums, barības trūkums – atkal jauni riski.

"Viss iet roku rokā. Mežu apsaimniekošanai jābūt ilgtspējīgai pēc būtības, nevis tikai deklarētai uz papīra. Būtiski ir gan mazināt klimata pārmaiņas, gan rūpēties par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu. Un nedrīkst aizmirst par pielāgošanos klimata pārmaiņām un jāievieš saimniekošanas pasākumi, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas notiek un notiks, pat ja mēs globāli uzreiz pilnībā beigsim lietot fosilos resursus, kas, protams, nav iespējams. Jo lielāka bioloģiskā daudzveidība, jo klimata pārmaiņu sekas ir mazāk sāpīgas. Patlaban dzīvojam noliegumā, ilūzijā, ka Latvijas ir ļoti zaļa valsts, tāpēc ir milzīgas pretrunas starp klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un dabas daudzveidības saglabāšanu. Mums klimata pārmaiņu mērķi nereti ir pretrunā ar rūpēm par bioloģiskās daudzveidības sargāšanu," uzskata LOB vadītājs.

Viņaprāt, jāļauj dabai darboties mūsu labā, nevis darboties pret dabu. Piemēram, atjaunojot, saglabājot, nedegradējot purvus. Arī lauksaimniecības zemēs jādomā, kā uzlabot dabas daudzveidību, kā uzturēt mitrājus, mežos jāmazina ciršanas apjoms kopumā, jāsaimnieko ar dabai draudzīgākām metodēm.

Pat vēršas Satversmes tiesā

"Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana patlaban nav integrēta mežu apsaimniekošanas vadlīnijās Latvijā, arī attiecīgās ES iestādes uz to ir norādījušas. Satversmes tiesa 14. februārī plāno skatīt vides organizāciju ierosināto lietu par valdības noteikumu normām, ar kurām pērn tika samazināts galvenajā cirtē cērtamo koku caurmērs, paverot iespējas jaunāku mežu izciršanai. Noteikumu par koku ciršanu mežā grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti 2017. gadā un atkārtoti 2019. gadā un allaž tika apturēti vides aizstāvju iebildumu dēļ. Tomēr 2022. gada vasaras sākumā valdība strauji pieņēma izmaiņas, apelējot pie nepieciešamības ziemas priekšvakarā palielināt šķeldas ieguvi un šoreiz ignorējot vides organizāciju iebildumus, tāpēc Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds un LOB Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu ierosināt lietu, lai izvērtētu noteikumu grozījumu atbilstību Satversmei," pastāsta V. Ķerus.

Organizācijas norāda, ka MK noteikumu izmaiņas ļauj atsevišķas koku sugas nocirst ātrāk, tā pieļaujot jaunāku mežu ciršanu, kas esot pretrunā Satversmes 115. pantā ietvertajām personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī ir pārkāpts Satversmes 115. pantā ietvertais valsts pienākums izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, jo neesot ievērotas nedz pieteikuma iesniedzēju tiesības uz līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanas procesā, nedz piesardzības un izvērtēšanas principi. Tāpat pārkāpts ilgtspējas princips, kā arī nav ievērots saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības interesēm dzīvot labvēlīgā vidē, no vienas puses, un saimnieciskās attīstības veicināšanu, no otras puses.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ko atvest ciemakukulī no Albānijas

Iepriekšējā reizē stāstīju, ko nogaršot uz vietas, esot Albānijā. Šoreiz par to, ko atvest ciemakukulī mājiniekiem.

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena