"Nu cik var par tām sēnēm rakstīt katru gadu!" - kāds varbūt nodomās… Bet sēņu pasaule ir tik plaša un daudzveidīga, ka to pilnībā izpētīt varbūt mums tā arī nekad neizdosies. Turklāt prasmes ne tikai piepildīt groziņu un vēderu, bet arī mācīties iepazīt sēnes dažādiem citiem nolūkiem var kļūt par aizraujošu hobiju. Tā ir noticis ne vienam vien, un par to liecina dažādu ar sēņu pasaules izziņu saistītu pasākumu bagātīgais klāsts, piemēram, šorudien notiks pat veseli divi sēņu festivāli dažādās Latvijas malās.
Gailenes jau apnikušas
"Visu vasaru lija lietus, bet mežā atrodamas bija tikai gailenes. Man kā mikologam bija garlaicīgi doties uz mežu, taču pēdējās pāris nedēļās ir parādījusies sēņu daudzveidība. Tas priecē, un cerams, ka šomēnes tā arī turpināsies. Man garšo kliņģerenes, kas pēc izskata līdzīgas gailenēm. Reizēm cilvēki apmulst, jo it kā gailene, bet apakšā adatiņas, taču šīs sēnes var cept bez vārīšanas. Ļoti garda ir arī saldā krimilde, kurai patīk augt zem lazdām. Tā ir samtaini brūnā krāsā, ar īpatnēju smaržu. Kad to nogriež, tā izdala ļoti daudz piensulas. Šo sēni var sagriezt šķēlītēs, apcept eļļā vai sviestā, nedaudz uzbērt sāli, un neko citu vairs nevajag. Ja tā trāpās, tad to noteikti izceļu kā delikatesi. Labprāt ēdu arī bērzlapju karbonādi. Man garšo arī vārītas bērzlapes salātos. Mēdzu sēnes arī iesaldēt, bet marinēšana gan nav mana stiprā puse. Labi, ka ir draugi, kas man piegādā marinētas sēnes," saka Latvijas Mikologu biedrības valdes priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā dabas muzeja direktora vietniece attīstības jautājumos Diāna Meiere.
Mikoloģija ir zinātne, kur nepārtraukti notiek jauni atklājumi un pētījumi. Visi esam kaut reizi dzīvē pagaršojuši ceptas sēnes, bet pasaulē gatavo arī sēņu bekonu – no micēlija ražotu masu, kas, sagriezta šķēlēs un ar garšvielām pagatavota, izskatās pēc garda un sulīga bekona. Šobrīd populāra arī dažādu ilgtspējīgu materiālu pielietošana. Vienu no tādiem ražo, izmantojot tieši sēņu micēliju, jo no tā var izveidot sēņu "ādu" – materiālu, kas ļoti līdzīgs īstai ādai un no kura ražo gan apavus, gan dažādus aksesuārus. "Mūsu biedrībā ir cilvēki, kas interesējas, piemēram, par posapiepes izmantošanu. Senatnē to pielietoja iekuram, jo tā aizdegas pat no dzirkstelēm. Tā ilgi gruzd, un tādējādi to uguni varēja pārnēsāt. Runājot par ārstnieciskām sēnēm, tad čaga un zemestauki ir divas zināmākās sēnes šajā jomā, kuras izmantoja gan senatnē, gan turpina lietot mūsdienās," stāsta Diāna Meiere.
Ar sēnēm krāso dziju un gatavo papīru
Dzijas krāsošana ar augiem ir pašsaprotama, savukārt sēņu izmantošana šim mērķim tik izplatīta nav bijusi nekad un mūsdienās daudzos raisa izbrīnu. "Mūsu senči pazina dzijas krāsošanu ar ķērpjiem. Mūsdienās ķērpji tiek pieskaitīti pie sēnēm, jo ķērpī viena no sastāvdaļām ir sēne, un tā tiek uzskatīta par galveno šajā sabiedrībā. Tā ka varam teikt, ka senie latvieši ir pazinuši dzijas krāsošanu ar ķērpjiem, tātad sēnēm. Šobrīd šajā jomā ir sācies jauns vilnis, kad sāk izmantot arī cepurīšu sēnes. Starp tām ir arī dažādas ēdamās sēnes, piemēram, vecas un tārpainas sviesta bekas, kas vairs nav derīgas ēšanai. Daudzi ir pārsteigti, cik ļoti lielu krāsu daudzveidību no sēnēm var panākt. Gandrīz visas varavīksnes krāsas! Pat debeszilu toni man ir izdevies iegūt. Pēc diviem gadiem esam apņēmušies Latvijā sarīkot starptautisku sēņu un šķiedru simpoziju cilvēkiem no visas pasaules, kas interesējas par šo tēmu. Šādi pasākumi notiek ik pēc diviem gadiem kādā no valstīm. Esmu apmeklējusi iepriekšējos divus simpozijus, no kuriem viens notika Amerikā, bet otrs – Kanāriju salās Spānijā. Ļoti interesants pasākums, kur ne tikai dziju krāso, bet mācās no tās darināt noderīgus tekstilizstrādājumus dažādās tehnikās. Mūsu simpozijā vēlamies likt uzsvaru tieši uz tradīcijām – kā mūsu tradicionālajos adījumos, rokdarbos var izmantot arī ar sēnēm krāsotu dziju, vilnu un citas šķiedras," atklāj Diāna Meiere.
No sēnēm var izgatavot arī papīru. "Sēņu papīra liešana vairāk ir tāda dekoratīva lieta, jo piepju papīrs nav ļoti stabils, bet no tā var darināt dažādus interjera elementus. No tās pašas piepes, ja to sāk karsēt, rodas tumšs šķidrums. Ar šo tumšo šķidrumu var zīmēt kā ar akvareļu krāsām. Šajā šķidrumā var nokrāsot dziju. Lai nevajadzētu mest ārā sēņu biezumus, no tiem var uztaisīt papīru. Beigās iznāk tāda bezatkritumu tehnoloģija. Savukārt Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki nodarbojas ar dažādu micēliju kompozīta izmantošanas iespējām. Pētniece Ilze Irbe ir saņēmusi vairākas starptautiskas balvas par micēlija kompozīta materiāla iepakojumu. Atšķirībā no putuplasta, kam pēc struktūras, uzbūves un īpašībām micēlijs ir līdzīgs, to var izmest komposta kaudzē, un pēc neilga laika tas sadalīsies, bet putuplasts gan izgāztuvē nesadalīsies simtiem gadu," teic Diāna Meiere.
Mācies un audzē sēnes mājās!
Pēdējos gados kā modes kliedziens daudziem ir sēņu audzēšana mājas apstākļos. "Man liekas, ka tas sākās pandēmijas laikā, kad cilvēki bija spiesti izdomāt sev jaunas nodarbes. Tā kā ir uzņēmumi, kas ražo jau sagatavotus micēlija audzēšanas komplektus, kurus atliek tikai mitrināt, un izaugs sēnes, tas, protams, atvieglo visu procesu. Pie manis mājās arī ir augušas sēnes šādā veidā, izmantojot gatavos komplektus, taču lielos apjomos neieteiktu to darīt. Piemēram, izaudzēt austersēnes ir salīdzinoši viegli, bet ieteiktu apdomāt, vai dzīvojamā istabā to vajadzētu darīt. Ja audzēsiet vienu sēņu micēlija klucīti, nekādu problēmu nebūs, bet, ja audzēsiet vairākas sēnes, jāatceras, ka brīdī, kad tās būs izaugušas, no tām sāks birt ļoti daudz sporu, kas daudziem cilvēkiem var būt kā alergēns," brīdina Diāna Meiere.
Ik gadu sēņu entuziasti papildina savas zināšanas dažādās meistarklasēs, semināros, kā arī apmeklējot sēņu festivālus un izstādes. "Regulāri rīkojam izbraukuma nodarbības par sēnēm. Mikologu biedrības paspārnē tapusi arī izglītojoša programma Sēņu grozs, lai varētu ieinteresēt arī jauno paaudzi. Kādreiz mēs visi, vismaz bērnībā, tikām vesti uz mežu. Tagad ir izaugusi daļa jauniešu, kurus vecāki nekad nav veduši sēņot, un viņi sēnes neprot ne atrast, ne atpazīt, tāpēc pie tā piestrādājam, lai situāciju mainītu," piebilst Diāna Meiere.