Rudens ir īpaši piemērots laiks purvu taku apmeklēšanai – zeltainie, sarkanie un brūnie toņi, miglas rīti un dzidrais gaiss padara šo pieredzi īpaši maģisku, turklāt putni, kas šeit apmetas migrācijas periodā, kļūst vieglāk novērojami un saklausāmi. Purvi Latvijā aizņem četrus līdz piecus procentus no valsts platības – 69% aizņem augstie purvi, 28,5% – zemie purvi un 1,8% pārejas purvi. To ir gana daudz visā Latvijā, un vairāki interesanti maršruti rodami tieši Vidzemes pusē.
Dabas un literatūras izziņa Ropažu novadā
Ropažu novads, tikai 40 kilometru attālumā no Rīgas, piedāvā dabas mīļotājiem iespēju iepazīt vienu no Latvijas unikālākajiem purviem – Lielos Kangarus. Šī teritorija, kas ietver lielāko osu valni jeb grēdu Latvijā, ir ne tikai ģeoloģiski interesanta, bet arī bagāta ar bioloģisko daudzveidību. Lielie Kangari ir 1972,4 hektārus plašs dabas liegums, kurā ietilpst arī Kangaru ezers un Lielkangaru purvs, kas ir nozīmīgas dabas vērtības. Teritorija iekļauta Eiropas mēroga īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000, kas apliecina tās nozīmīgumu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
Dabas liegumā izveidota aptuveni divus kilometrus gara pastaigu taka, kas ļauj apmeklētājiem droši iepazīt purva ekosistēmu un tās iemītniekus. Taka ved pāri nelieliem tiltiņiem un šķērso Lielkangaru purva dienvidrietumu daļu, piedāvājot iespēju vērot purva augus, putnus un citus dzīvniekus. Gar takas maršrutu izvietoti informatīvie stendi, kas sniedz ieskatu par dabas vērtībām un to aizsardzības pasākumiem, tādējādi apmeklējums kļūst ne tikai baudāms, bet arī izglītojošs.
Lielie Kangari ir ideāla vieta gan īsai nedēļas nogales pastaigai, gan garākam dabas piedzīvojumam, dodoties uz Garkalnes pagastu, kur atrodas Jāņa Jaunsudrabiņa izziņu taka – aptuveni kilometru gara pastaigu taka, kas ved gar ezeriem un dabas teritorijām, kur rakstnieks bieži uzturējies un makšķerējis. Taka ir aprīkota ar informatīviem stendiem, kas sniedz informāciju par purva un meža ekosistēmām, ezeriem, augiem, putniem, sikspārņiem un zivīm, kā arī par Jāņa Jaunsudrabiņa attiecībām ar dabu un viņa literāro mantojumu. Taka ir piemērota gan ģimenēm ar bērniem, gan skolēnu grupām, kas vēlas apvienot dabas izziņu ar literatūras vērtībām. Garkalnē atrodas arī Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istaba, kur var iepazīties ar viņa dzīvi un darbu.
Vēsture, romantika un neskarta daba
Valmieras novada Jeru pagastā atrodas Oleru purva taka, kas ir daļa no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta. Taka ir aptuveni kilometru gara un ved cauri mežam līdz skatu tornim purva malā, no kura atklājas bagātīga ainava uz pārejas tipa purvu, kas izveidojies nolaista ezera vietā. Taka ir piemērota gan ģimenēm ar bērniem, gan dabas mīļotājiem, kas vēlas iepazīt purva ekosistēmu un vietējo bioloģisko daudzveidību. Tā ir īsa, taču apkaime ir interesanta ar pārejas tipa purvu veģetāciju, kur sastopamas gan sauszemes, gan mitrāju augu sugas.
Takas maršruts sākas netālu no Oleru muižas, un tajā ir ierīkotas laipas un informatīvie stendi, kas sniedz informāciju par purva augiem, putniem, dzīvniekiem un teritorijas ģeoloģisko vēsturi.
Oleru muižas komplekss ar romantisma stila dārzu piedāvā iespēju nesteidzīgi pastaigāties un apvienot dabas un kultūras izziņu vienā apmeklējumā.
Savukārt Mazsalacas novada Ramatas pagastā atrodas Saklaura purvs – augstais purvs, kurš ziemeļos 800 hektāru platībā iestiepjas Igaunijā, bet lielākā tā daļa atrodas Latvijā – 2903 hektāri. Šī purva kūdras slāņa dziļums vietām ir pat septiņi metri, šeit ir daudz akaču un lāmu, arī divi ezeri – Lielezers un Mazezers. Ainava izceļas ar pundurbērzu audzēm, zeltainiem meldriem un plašumu, kur purvs neliela paugura veidolā paceļas virs apkārtnes, no kura var saskatīt lielākos purva ezerus Baltijā. Tāpat purvs ir īpašs ar spiedienūdeņu avotu vienā no purva meža puduriem, tajā sastopamas gan sauszemes, gan mitrāju augu sugas, kas veido bagātīgu un daudzveidīgu ekosistēmu.
Purvs ir pieejams pārgājieniem ar purva kurpēm, kas ļauj apmeklētājiem droši pārvietoties pa mitrām un slīkšņainām vietām. Šis dabas brīnums būs piemērots tiem dabas mīļotājiem, kuriem patīk ne tikai skaistas ainavas, bet arī fiziski izaicinājumi. Piemēram, viens no maršrutiem ir vismaz četru stundu pārgājiens deviņu kilometru garumā, izaicinot savu spēku robežas, jo, purvā brienot, katrs kilometrs šķiet divreiz garāks nekā uz cieta, stabila pamata. Vienatnē vai ar bērniem gan nebūtu ieteicams šādā pārgājienā doties – labāk izvēlēties profesionāla gida pakalpojumus.
Uz tuvāko purvu pēc dzērvenēm
Purvos arī dzērveņu lasīšana ir gan praktiska, gan izglītojoša aktivitāte. Tā dod iespēju iepazīt purvu ekosistēmu, augus un dzīvniekus, kas tajā mīt. Dzērvenes ir svarīgs barības avots putniem un citiem purva iemītniekiem, tāpēc, lasot ogas, ieteicams atstāt daļu, lai saglabātu ekosistēmas līdzsvaru.
Labākās ogas ir stingras, spilgti sarkanas un izvietotas uz purva virskārtas, bieži starp sūnām un meldriem. Lasīšana prasa uzmanību, jo purva reljefs ir mitrs un dubļains, tādēļ visdrošāk pārvietoties ar purva kurpēm vai gumijas zābakiem.
Latvijā savvaļā dzērvenēm ir divas sugas – lielā dzērvene un sīkā dzērvene. Dzērvenes veido blīvas audzes sūnu un pārejas purvos, kā arī purvainos priežu mežos, kur tās ir būtiska un neaizvietojama augu sabiedrības sastāvdaļa. Abas sugas Latvijas purvos atrodamas visā valsts teritorijā, taču lielā dzērvene ir daudz biežāk sastopama nekā sīkā.
Latvijā dzērveņu lasīšana ir atļauta lielākajā daļā mežu un purvu, taču jāņem vērā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un to noteikumi. Ierobežojumi attiecas uz rezervātiem un stingra režīma zonām, kur piekļuve cilvēkiem ir ierobežota vai aizliegta. Latvijā šādas teritorijas ir, piemēram, Grīņu, Moricsalas, Krustkalnu un Teiču rezervāts. Tāpat noteiktas zonas ar ierobežotu piekļuvi ir arī nacionālajos parkos un dabas liegumos, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā.
Dažās teritorijās, piemēram, Teiču dabas rezervātā, dzērveņu lasīšana ir atļauta tikai noteiktos datumos (parasti septembra vidū vai otrajā pusē) un tikai regulējamajā zonā. Turklāt šo iespēju var izmantot tikai rezervātam tuvējās pašvaldībās deklarētie iedzīvotāji, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
Lai izvairītos no pārkāpumiem, pirms došanās lasīt dzērvenes vai organizēt kādu pārgājienu lielākā grupā, ir ieteicams pārbaudīt, vai izvēlētā vieta neatrodas īpaši aizsargājamā teritorijā, uz kuru attiecas speciāli noteikumi, un vajadzības gadījumā sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālo administrāciju.