Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Rudenīgs piedzīvojums ar nakšņošanu dabā

Kopā ar bērniem gar upi pēc sēnēm pa tanku bedrēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem.

Nesen nedēļas nogales pārgājienā devāmies uz Ances mežiem, kas atrodas Ventspils novadā, uz rietumiem no Slīteres Nacionālā parka. Pārliecinājāmies, ka Kurzemes piekrastē netrūkst jaunu maršrutu, ko izstaigāt!

Šoreiz ceļš veda gar Irbes upi. Tāpat kā labi zināmā Gauja, arī šī upe ir gan populārs laivotāju maršruts, gan arī ne tik zināms, bet izbaudāms maršruts kājāmgājējiem. Upes augstie krasti ar smilšu nogāzēm ir prieks acīm un bērniem, kas no vēja pasargātajās nogāzēs izklaidējās basām kājām, vēl rudenī baudot, šķiet, visas vasaras laikā smiltīs uzņemto saules siltumu.

Irbes upes bagātības

Pārgājiens gar Irbes upi šķiet laba izvēle tieši rudenī, kad laivotāju bums ir noskrējis un skaistās upes ainavas nav jādala ar citām tūristu grupiņām. Tiem drosmīgajiem, kam pārliecība un ekipējums atļauj, šeit atradīsies daudzas piknika vietas, kur labi pavadīt arī naktis.

Atstājam mašīnas pie autoceļa Ventspils–Kolka, netālu no pagrieziena uz Miķeļtorni. Izejam līdz upes līkumam, kur arī laiciņu uzkavējamies, jo šķietami vēsais laiks neattur no rudenīgas peldes. Ūdens gan ir auksts, šķiet, visi Ziemeļkurzemes avoti Irbē satecējuši un to pamatīgi atdzesējuši!

Tālāk mūsu maršruts ved gar Irbes krastiem – vietām pa meža ceļiem, vietām pa taciņām līdz pat Irbenes lokatoram. Šķērsojam Ances purvu un mežu dabas liegumu, ko savulaik plānots pievienot Slīteres Nacionālajam parkam, bet kas tomēr palicis atsevišķi. 

Ances purvu un mežu dabas liegumā sastopams bagātīgs īpaši aizsargājamo sugu un biotopu klāsts. Liegums ir nozīmīga rubeņu un medņu dzīvotne, te ligzdo klinšu un jūras ērgļi. Irbes upe ir mājvieta tādām retām zivju sugām kā laši, taimiņi un nēģi. Slītere ir čūskām piemērota vieta. Savulaik dabas pētnieks Vilnis Skuja, kurš dzīvo Slīteres parka piekrastē, pārgājienā pa vietējiem mežiem teica, ka kangari ir iecienītas čūsku apmetnes vietas. Šeit mājo arī Latvijā reti sastopamā gludenā čūska jeb vietējā žņaudzējčūska, kas novērota tikai jūras piekrastē. Tā gan nav bīstama cilvēkam. Gludenās čūskas sauc par žņaudzējčūskām, jo tās savu upuri vispirms nožņaudz un tad aprij. Galvenokārt tās pārtiek no ķirzakām un peļveidīgiem grauzējiem. Odzes šeit mājojot vairāk nekā zalkši. Skuja stāsta: "Odzēm patīk, ka ir sauss, bet turpat sasniedzamā attālumā ir kāds mitrums. Zalkšiem patīk zaļas vigas, kur iekšā ir abinieki, ko ēst." Atšķirībā no pavasara, kad čūskas ir aktīvas mīlestības laika dēļ, tuvojoties ziemai, tās meklē kādu sausu vietu, kur ielīst pietiekami dziļi zemē, lai nenosaltu. Rudenī, dienām kļūstot arvien vēsākām, satikt kādu čūsku ir maza iespēja. "Lāči mūsu pusē gan nav manīti," saka Vilnis Skuja, kad jautājam, kas aktuāls šogad Slīterē. 

Savdabīgās ainavas pāri kangariem Baudām savdabīgās ainavas ar Ziemeļkurzemes piekrastei raksturīgajām vigām un kangariem – senām jūras kāpām, kas veidojušās dažādās Baltijas jūras vēsturiskās attīstības stadijās. Aizaugot seklūdens lagūnām, radušies purvi. Kangarus klāj priežu meži, bet senās starpkāpu ieplakas (vigas) mūsdienās ir purvi vai ezeri. Kopumā liegumā ir 10 garenas formas ezeru, kuri izveidojušies paralēli jūrai. Kādu no tiem aplūkojam nākamajā dienā, ejot gar upes otro krastu atpakaļ. Tie šķiet no cilvēku acīm noslēpušies mežos un pieejami vai nu tikai zinātājiem, vai tūristiem, kas tos dodas apskatīt. Ezeru krasti ir staigni un ne visur pieejami.

Irbes upes krastos rotājas vecupes, kas, kā par spīti gadalaikam, kad kokos lapas krāsojas, saglabā savu koši zaļo purva slīkšņu krāsu. Pa ceļam saēdamies labi daudz brūkleņu un salasām sēnes, ko vakarā pagatavojam ugunskura katliņā. Bekas it kā noslēpušās ar savām sarkani brūnajām cepurītēm starp priežu skujām un sūnām, tomēr pašas skatās virsū, lai nepaietu garām. Nolemjam, ka tās ir dzīslkāta bekas, un varbūt tāpēc tās garšo ļoti labi.

Tanku poligons kā tuksnesis

Padomju Savienības laikos lieguma meži bija pierobežas zona. Vairākās vietās pie upes un arī iepretī Irbenes radioteleskopa antenai atrodas vecais tanku poligons, kurš vietām atgādina tuksnesi. Ievērojam arī bedres, kas izveidotas, lai tanks varētu iebraukt un noslēpties. Lai arī aizaugušas, tās vēl aizvien dabā ir labi saskatāmas. Arī padomju laikā celtās ēkas mežā atgādina par šo vēstures mantojumu.

Nakšņojam atpūtas vietā upes krastā pavisam tuvu Irbenes radiolokatoram. Kad ejam vērot saulrietu pāri kāpai, skats ar lielo šķīvi ir kosmisks – radioteleskopa antena paredzēta kosmisko objektu radiostarojuma uztveršanai un reģistrēšanai, un tas ir lielākais šāda veida objekts Ziemeļeiropā. Lai arī objekts padomju laikā bija slepens, noslēpt to ir pavisam grūti. Izejot uz ceļa, to var redzēt jau no laba attāluma. Ekskursijas Irbenes kompleksā pieejamas grupām ar iepriekšēju pierakstu, tāpēc teleskopa ekspozīcijas un kompleksā ietilpstošā pazemes tuneļa apskate būtu jāieplāno un jāpiesaka laikus. Mūsu maršruts izved gar stūri armijas pilsētiņai Zvaigznītei, kurā saglabājušās daudzstāvu mājas. Padomju laikā šai teritorijai bija valsts noslēpuma statuss.

Izpēti maršrutu

Ances mežu liegumā netālu no Ances ciema sastopamas Latvijā jau par retumu kļuvušās parkveida pļavas, kurās rotājas dažāda vecuma ozoli un ap nelielajiem mežu puduriem ir laba ganību zeme. Arī tā ir lieliska vieta, kur sākt pārgājienu pie Stendes upes un aiziet līdz Irbes upei, pa ceļam vērojot skaisto dabu. Ir arī daudzi citi skaisti maršruti, ko var izplānot šajā apkārtnē.

Plānojot pārgājienu Ziemeļkurzemes piekrastes mežos Slīteres Nacionālajā parkā, Ances un Ovīšu dabas liegumā, jāņem vērā dažādi ierobežojumi noteiktu teritoriju apmeklēšanai. Par to ieteicams pārliecināties pirms maršruta plānošanas. Ierobežojumi noteikti vietās, kur ligzdo putni un vairojas citas aizsargājamas dzīvnieku sugas. Piemēram, lielākajā Bažu purva daļā aizliegts atrasties no februāra līdz augustam. Pēterezera vigu atļauts apmeklēt tikai no 20. septembra līdz 10. oktobrim. 

Ziemeļkurzemes mežos tiešām iespējams "pazust" vārda labākajā nozīmē – tālu no civilizācijas un bez sakariem, tāpēc ir svarīgi ņemt līdzi uzlādētu telefonu ar karti, ko var lietot bezsaistē. Lietotnes, ko varu ieteikt, ir maps.me un LVM GEO. Pirms došanās mežā lejuplādē karti, lai orientētos apvidū un sekotu plānotajam maršrutam.

Pievienojies pārgājienam

Ja pats maršrutu nevēlies plānot, vienmēr ir iespēja pievienoties jau organizētiem pasākumiem. Arī Slīteres Nacionālajā parkā tādi tiek piedāvāti bez maksas, un 9. oktobrī vari paspēt pievienoties izzinošam pārgājienam par sēnēm kopā ar mikoloģi Initu Dānieli. Dalība pārgājienā notiks, ievērojot valstī noteiktās aktuālās publisko pasākumu epidemioloģiskās prasības. Pieteikties – zvanot 28611079 vai rakstot [email protected]

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ziemas pārgājienu plusi

Rudens, ziema un agrs pavasaris ir mani iecienītākie pārgājienu gadalaiki. Pavasarī brīvdienas paiet, rosoties dārzā, bet vasarās garus maršrutus negribas mērot, jo karstumā iet ir grūtāk un ka...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena