Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā -1 °C
Sniega pārslas
Otrdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Šķirojam arī bioatkritumus

Resurss pārstrādei, dabasgāzes un vērtīga mēslojuma ieguvei.

Mūsu ģimenē atkritumu šķirošana jau daudzus gadus ir ierasta lieta. Tā kā mums, kaut dzīvojam Rīgas centrā, ir mazdārziņš Lucavsalā, šķirojam arī bioloģiskos atkritumus – tie nonāk visparastākajā plastmasas kastē ar vāku, kura novietota virtuves skapītī zem izlietnes un reizi nedēļā aizceļo uz lielo komposta kaudzi dārzā. Nekas neož, mušas neriņķo un mājokļa higiēnu nebojā. Protams, vajadzības gadījumā atkritumus varam aizvest uz kompostu arī biežāk.

Tiem, kam dārza vai lauku radu opcijas nebija, līdz šim nācās savus bioloģiskos atkritumus mest nešķirojamo atkritumu tvertnē. Kopš janvāra Latvijā pieejamas arī bioloģisko atkritumu šķirošanas tvertnes, tiesa gan, pagaidām ne visās pašvaldībās.

Mērķis – mazāk atkritumu

Kaut arī esam vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā pārstrādāto atkritumu apjoma ziņā, gan aptaujas, gan atkritumu apsaimniekotāju dati par izvietotajiem šķirošanas konteineriem liecina, ka iedzīvotāji kļūst aizvien apzinīgāki un zinošāki un šķiro labprāt. Ar dažādu kampaņu palīdzību iedzīvotāji tiek mudināti un izglītoti šķirot, lai būtu iespējams sasniegt valdības izstrādātajā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam noteiktos mērķus un tuvotos ES direktīvu noteiktajām prasībām līdz 2035. gadam. Viena no tām paredz arī bioloģisko atkritumu šķirošanu un izmantošanu pārstrādei pavisam netālā nākotnē – 2023. gadā. Jau šogad to ir iespējams darīt gan Rīgā, gan vairākās citās Latvijas pašvaldībās. 

"Bioloģisko atkritumu šķirošanas konteineri ir pieejami tiem iedzīvotājiem, piemēram, Rīgā, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Privātmāju iedzīvotāji ir aicināti veidot kompostu. Kā tikt pie konteinera? Ikviens mājas iedzīvotājs var vērsties pie nama apsaimniekotāja ar lūgumu uzstādīt šķirojamo un arī bioloģisko atkritumu šķirošanas konteinerus. Apsaimniekotājam tas ir jānodrošina! Ja iedzīvotājiem rodas grūtības šo vajadzību īstenot, jāsazinās ar savu atkritumu apsaimniekotāju vai Rīgas domi," skaidro biedrības Zero Waste Latvija valdes locekle Maija Krastiņa. Daudzi iedzīvotāji, kuriem pie mājas nav konteineru atkritumu šķirošanai, tomēr mēdz šķirot un stiklu, papīru, tekstilu nogādāt publiskajos šķirošanas laukumos, bet ar bioloģiskajiem atkritumiem šādi rīkoties diemžēl nav iespējams. Bioloģisko atkritumu savākšana ir maksas pakalpojums, taču to apsaimniekošana ir par apmēram 40% lētāka nekā nešķirotu sadzīves atkritumu izvešana.

Uz speciālo biokonteineru var pārcelt apmēram 40% no atkritumu masas, kas parasti nonāk parastajā, nešķiroto atkritumu konteinerā. Ja sadzīves atkritumu konteinerā atkritumu ir mazāk, to var izvest retāk un maksāt mazāk. Bet, ja līdzās bioloģiskajiem atkritumiem iedzīvotāji šķiros arī plastmasu, papīru, metālu un stiklu, izmaksas par atkritumu izvešanu var samazināt pat vairāk nekā par 60%.

Rīgas iedzīvotāju sašķirotie bioloģiskie atkritumi nonāk Getliņu poligonā, kur no tiem ražo dabasgāzi, kas tālāk izmantojama siltuma un elektrības ražošanai, kā arī tehnisko kompostu, – rūpnīcā ar speciālām iekārtām un baktērijām dabisko komposta veidošanos procesu no trim gadiem "saspiež" trijos mēnešos. Komposts izmantojams atbilstošu vietu, piemēram, no jauna būvētu ceļu nomaļu, apzaļumošanai.

Jālegalizē kopienas komposts

Alternatīva bioloģisko atkritumu nodošanai būtu kopienas komposta veidošana, kā tas ir daudzās citās ES valstīs, piemēram, kolektīvais komposts pie skolas, kopīgs komposts pie mazas daudzdzīvokļu mājas u. tml., un dabiskos apstākļos pēc diviem trim gadiem tas jau ir izmantojams kā vērtīgs mēslojums. Taču Ministru kabineta noteikumi šobrīd paredz tikai divus bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas veidus: individuālu, fiziskas personas veidotu kompostu savas mājsaimniecības ietvaros un rūpnieciskus kompostēšanas laukumus, kuriem ir noteiktas un striktas prasības, kuras mazizmēra instalācijas nevar izpildīt. Šobrīd tiek veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 788 par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām. Biedrība Zero Waste Latvija aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tajos iekļaut izmaiņas – izveidot atsevišķu mazizmēra komposta definīciju, ņemot vērā radītā komposta apjomu un komposta tvertnes tipu, kā arī noteikt vadlīnijas šādu iniciatīvu izveidei vai arī ļaut to darīt pašvaldībām. Iekļaut maza un vidēja izmēra kompostēšanas iniciatīvas kā daļēju alternatīvu industriālajai kompostēšanai un veicināt to attīstību bioloģiski noārdāmo atkritumu sistēmas plānošanas procesā, kā arī izstrādāt sistēmu mazizmēra, tajā skaitā individuālo komposta aktivitāšu uzskaitei, lai statistika par bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanu Latvijā pilnīgāk atspoguļotu situāciju.

Zinošākam zaļākas izvēles

Lai izveidotos kvalitatīvs, dārzkopībā noderīgs komposts, to veidot ir jāmācās un jāzina, ko drīkst, ko nedrīkst kompostā likt. Arī bioloģisko atkritumu šķirošanas konteinerā nedrīkst mest jebko, ko uzskatām par bioloģisku atkritumu, turklāt noteikumi, ko drīkst tur likt un ko drīkst kompostēt, atšķiras, piemēram, konteinerā atšķirībā no komposta nedrīkst mest nekāda veida papīru vai kartonu, bet dārza atkritumus tikai tādus, kas ātri sadalās. Savukārt drīkst mest cietos piena produktus (biezpienu, sieru), gaļu un zivis (kaulus, asakas) u. c., ko parasti savā mājas kompostā neliekam. "Bet tas viss ir sabiedrības izglītošanas un informācijas pieejamības jautājums, un pie tā Latvijā ir vēl ļoti jāpiestrādā. Ir pagājuši aptuveni 20 šķirošanas gadi, un esam joprojām vienā no pēdējām vietām ES atkritumu pārstrādes ziņā, jo cilvēkiem, piemēram, par plastmasu trūkst zināšanu, kā noteikt, ko var un ko nevar pārstrādāt. Nepieciešams stāstīt par cipariem uz iepakojuma – kur tos atrast un kurus drīkst mest pārstrādājamos atkritumos. Ja cilvēki zinātu, cik maz no viņu sašķirotā nonāk pārstrādē, viņi veikalā izvēlētos produktus, kuri ir iepakoti pārstrādājamā iepakojumā," ir pārliecināta Maija Krastiņa. 

Vairāk derīgu materiālu

  • Katru gadu kopējais sadzīves atkritumu apjoms palielinās, kas nozīmē vien to, ka poligonos atkritumu kalns turpina augt. Ja kārtīgi šķirosim atkritumus, atkritumu kalna augšanas apmēru kopīgiem spēkiem varēsim ierobežot un mums nebūs jāmeklē jauna vieta, kur veidot jaunus atkritumu kalnus.
  • Atkritumu poligonā ir speciālas rūpnīcas, kur pilnīgi visu iedzīvotāju atkritumi tiek vēlreiz pāršķiroti. Rūpnīcā no atkritumiem atsijā PET pudeles un maisiņus, skārdenes un stikla pudeles, kas tiek nodotas tālākai pārstrādei un jaunu produktu ražošanai. Ja atsijātie materiāli ir ļoti netīri, to atkārtota pārstrāde kļūst apgrūtināta un gandrīz pat neiespējama.
  • Tieši bioatkritumu masa ir tā, kas visvairāk sasmērē plastmasu, stiklu un citus pārstrādei vērtīgos materiālus un būtiski samazina iespējas tos atkārtoti izmantot.
  • Ja bioatkritumu īpatsvars sadzīves atkritumu konteinerā samazināsies, būs daudz vairāk PET pudeļu, skārdeņu un burciņu, kas no atkritumiem būs pārvēršamas jaunos, vērtīgos materiālos, jā, arī skaistā mugursomā vai siltinājumā, kas izmantots tavā ziemas jakā vai segā.

Avots: Skirobio.lv

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pa Amatas senielejas ģeotaku(1)

Kurš tad Zvārtes iezi nezina? – Kaut kā līdzīgi es līdz šim domāju, līdz attapos, ka tā arī neesmu to klātienē redzējusi. Jā, tas ir ļoti populārs objekts un brīvdienu galamērķis, arī ņemo...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena