Lai gan gads straujiem soļiem tuvojas izskaņai, gļotsēņu meklētājiem tas netraucē doties dabā pēc 2025. gada gļotsēnes. Režģa gļotsēne Hemitrichia serpula, kam šogad balsojuma rezultātā uzticēts šis tituls, ir novērojama visu gadu, ja vien zina, kur pēc tās lūkoties un kā tā tobrīd dabā izskatās.
Prieki un panākumi
Šogad gļotsēņu daudzinātāji var līksmot ne tikai par 2025. gada varoni, bet ar starptautisku lepnumu arī par šovasar piedzīvotu unikālu notikumu Latvijas gļotsēņu pētniecībā. Aizrautīgās dabas vērotājas Julitas Klušas 2023. gada 1. jūlija ekspedīcija Ķemeru Nacionālajā parkā izrādījusies par jaunas gļotsēņu sugas atklāšanas mirkli. Līdz tam neaprakstītā gļotsēne Lycogala persicum kļuvusi par jaunu sugu, kas aprakstīta tieši pēc Latvijā atrasta un pašmāju dabas vērotājas ievākta parauga.
Taču uzmanības centrā nacionālā mērogā šogad nonākusi pavisam cita suga – režģa gļotsēne, kas novērojama visu gadu un ievērojama savas neparastās formas dēļ. To balsojumā izvēlējušies tīmekļvietnes Facebook domubiedru grupas Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem dalībnieki. Grupa, kurai brīvprātīgi piebiedroties tīmekļpasaulē un dalīties ar saviem gļotsēņu novērojumiem ir aicināts jebkurš interesents.
Unikālajam dabas veidojumam – gļotsēnei – piemīt vienlaikus kaut kas no sēņu un kaut kas no dzīvnieku pasaules. Gļotsēne ir drīzāk vienšūnis, kas līdzīgi sēnēm veido augļķermeņus no sporām un kas līdzīgi dzīvniekiem savas dzīves sākumā spēj pārvietoties, meklējot labākas barošanās vietas. Lai arī gļotsēnes neietilpst sēņu valstī, tomēr gada gļotsēnes Latvijā kopš 2023. gada izraugās Latvijas Mikologu biedrība. 2023. gadā šis gods ticis pušķainajai vālenītei Stemonitis axifera, kas pārstāvēja cilindrīšu kārtu (Stemonitidales), savukārt pērn – trauslajai lāsenītei Leocarpus fragilis, kas pārstāvēja pumpurīšu kārtu (Physarales). Šogad cildināmā režģa gļotsēne pārstāv pilienīšu kārtu (Trichiales). Šīs trīs gļotsēņu sugas vienlaikus pārstāv arī trīs lielākās gļotsēņu kārtas.
Dzeltenie «aizkari»
Pats gļotsēnes nosaukums saka priekšā, pēc kādām pazīmēm tā meklējama dabā. Jāraugās pēc neregulāra klājeniska tīkliņa jeb režģa, ko veido sīkākas, nūdelēm līdzīgas «caurulītes». Režģa gļotsēnes augļķermeņi izmēra ziņā var būt gan dažu milimetru lielumā, gan arī izplesties līdz pat pieauguša cilvēka plaukstas lielumam.
Lai arī šī suga ilgstoši saglabā savu stīgojošo tīkliņa veidolu, tomēr tā ir arī pārvērtību cienītāja. Gļotsēne spēj mainīt krāsu dažādos tās attīstības posmos, taču gan pusšķidrā plazmodija, gan briestoša augļķermeņa stadijā neraksturīgi vairumam citu gļotsēņu vizuāli izskatās līdzīgi. Tas, kas ir atšķirīgs, ir krāsu palete, kura svārstās no baltas līdz pat sarkanbrūnai, par izteiksmīgāko atstājot dzelteno krāsu.
Iesākumā plazmodija stadijā režģa gļotsēne būs balta. Pakāpeniski, briestot augļķermenim, tā maina krāsu uz dzeltenu, vēlāk jau kļūst oranža līdz pat tumši sarkanbrūnai. Taču, kad tā ir pilnībā nobriedusi, režģa gļotsēne atkal kļūst dzeltena.
Vēl viena režģa gļotsēnei iezīmīga pazīme ir izteikti staipīgie kapilīcija pavedieni koši dzeltenā krāsā, kas atgādina dzeltenas bārkstis vai «aizkariņus». Tie parādās sporu stadijā, kad plaisā gļotsēnes apvalciņš.
Kritalu cienītāja
Kā norāda Julita Kluša, pirmo reizi Latvijā suga ir tikusi pieminēta Skaidrītes Ruskules 1986. gada diplomdarbā Gļotsēņu pētījumi Slīteres valsts rezervātā. Tolaik suga tikusi ievākta 1984. gada oktobrī un augusi uz trūdošas egles. Lai arī XXI gadsimtā režģa gļotsēnei ir noteiktas vairāk nekā septiņdesmit atradnes dažādās Latvijas pusēs, tomēr dabas vērotājai sugas izplatības kartē acīs iekritusi sugas koncentrētā atrašanās gan Gaujas Nacionālajā parkā, gan arī Ķemeru Nacionālajā parkā. Tas pētniecei liek secināt, ka režģa gļotsēne ir suga, kas iecienījusi labus mežus, kur sava vieta dabas daudzveidībai ir arī mirušiem kokiem. Trupoša koksne spēj uzkrāt un ilgstoši uzturēt šai sugai tik svarīgo mitruma līmeni.
Tipiski suga, kas raksturota kā vidēji bieži sastopama Latvijas savvaļā, ir novērojama mitros mežos uz vidēji līdz stipri satrupējušām kritalām, retāk arī uz sausokņiem, uz dzīva koka stumbriem vai tā pamatnes mežā, arī uz celmiem. Biežāk suga novērojama uz dažādu lapkoku – apses, bērza, vītola, ozola un citu koku – kritalām, krietni retāk tā novērojama uz skujkokiem. Reizumis arī uz sūnām, kur drīzāk nonākusi no kādām kritalām.
Aug vērība
To, ka aug ne tikai interese par gļotsēnēm, bet arī dabā gājēju vērība un reģistrētie novērojumi, apliecina dati. Ja vēl līdz 2006. gadam Latvijā bija zināmas 108 gļotsēņu sugas, tad 2025. gada sākumā ir reģistrētas jau 258 sugas.
Lai arī šī suga dažādās attīstības stadijās ir sastopama dažādos gadalaikos, tomēr vislabāk pamanāma savas tobrīd koši dzeltenās krāsas dēļ režģa gļotsēne būs pavasaros. Martā vai aprīlī sniegs jau būs nokusis, bet mežs vēl nebūs sazaļojis. Visbiežāk suga novērojama laika posmā no augusta līdz oktobrim, savukārt sporu stadijā tā var būt novērojama visu gadu, jo spēj saglabāties ilgāk, reizumis pat līdz nākamajai sezonai.
Jāpiebilst, ka, ieraugot šī gada gļotsēni dabā uz satrupējušiem kokiem, pētnieki aicina par to priecāties vien ar acīm, nevis ar roku pieskārieniem. Īpaši tad, ja gļotsēne vēl ir attīstībā un nav sasniegusi sporu stadiju, kad tā atgādina bāli dzeltenus, plandošus kareklīšus.
Lai arī dažas citas gļotsēņu sugas no pirmā acu uzmetiena var attāli līdzināties režģa gļotsēnei, to sastopamība būs vai nu retāka, piemēram, kā tīklotajai vilkomlangejai Willkommlangea reticulata, vai arī līdzinieces, piemēram, kā tārpveida garenmizaine Gulielmina vermicularis un zeltpūšļu pilienīte Hemitrichia sordivesiculosa, būs ar sīkākiem augļķermeņiem un biežāk sastopamas uz dzīviem kokiem. Savukārt sporu stadijā līdziniece var šķist šūnu daudzpilīte Metatrichia vesparia, taču tai «aizkariņi» būs oranžsarkani, nevis dzelteni.
Atrodot šo vai jebkuru citu gļotsēni dabā, pētnieki mudina reģistrēt novērojumus kopā ar fotogrāfijām portālā Dabasdati.lv, piekodinot, ka īpaši svarīgi ir norādīt arī koka sugu, uz kuras gļotsēne aug, un aprakstīt dzīvotni, kurā suga uzieta.
Tiem, kuri vēlas iepazīt pietuvinājumā Latvijā sastopamās gļotsēņu sugas, ir vērts ielūkoties tīmekļlapā Glotsenes.dziedava.lv. Tur atrodams ne tikai visu Latvijā zināmo gļotsēņu saraksts, bet arī foto un apraksti latviešu valodā.