SestDienas salons / Diena / SestDienas salons / Diena

Arī tviteris piekritīs © DIENA (3)

Jau astoņus gadus Rīgas domes sienā nav nācies urbt caurumu naglas iedzīšanai, lai pakārtu bijušā mēra portretu. Visticamāk, pašreizējais domes vadītājs Nils Ušakovs (Saskaņa) ir pārliecināts, ka paliks arī uz nākamo termiņu, kaut daži signāli liecina, ka simtprocentīga šī pārliecība nav. Izvairīšanās no nevēlamiem jautājumiem un dažbrīd lieks asums retorikā atklāj plaisas visādi citādi gludajā mēra tēlā

Dopings – līdzjutēji © DIENA (2)

Lai tiem, kurus uzrunājis pavasara skriešanas drudzis, solis būtu raitāks, kā vislabākais dopings strādā līdzjutēju gaviles. Radio Pieci.lv dīdžejs Toms Grēviņš ir ne tikai viens no maratona pastāvīgajiem līdzjutējiem, Lattelecom Rīgas maratona laikā 14. maijā viņš skrējējus jau ierasti motivēs ar mūziku

Rakšanās zemē mani nesajūsmina © DIENA

Atrodoties draņķīgā ēkā, kas tapusi truli iztērētas naudas rezultātā, zūd noskaņojums dzīvot, strādāt un mīlēties, saka arhitekts Andis Sīlis. Šogad viņš ir viens no Latvijas Arhitektūras gada balvas nacionālās žūrijas locekļiem

Kaut kāda nesaprašanās ar laikmetu © DIENA (6)

Folkloras pētniece un vairāku grāmatu autore Sanita Reinsone priecājas par to, ka vadātājs nav pazudis no mūsu ikdienas, un nedaudz nožēlo, ka, runājot par latviešu folkloru, visiem pirmās nāk prātā tikai dainas.

Nespiediet roku kolektīvajam slepkavam © DIENA (112)

Krimas tatāru medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs iesaka nesadarboties ar tiem, kas atbildīgi par agresiju pret Ukrainu.

Izturības pārbaužu čempions © DIENA

Skrējēju gēna latviešiem nav, tad jau drīzāk – basketbola, saka triatlona leģenda daugavpilietis Anatolijs Levša. Viņa paša daudzos titulus gan nemaz nav iespējams uzskaitīt, bet, vērtējot jaunos, pieredzējušais sportists atzīst – slinkāki neesam kļuvuši, gluži vienkārši ambīcijas zemākas.

Kamēr saskanēs, skanēs (1)

Postfolkloras grupa Iļģi priecājas par saviem sekotājiem, gatavojas lielkoncertam Spēlēju. Dancoju. Dejoju, kur viņu dziesmas izdejos tūkstotis dažādu paaudžu dejotāju, un atzīst, ka ir laimīgi cilvēki.

No vilkačiem nav jābaidās © DIENA (5)

Ar skrējienu Ogres Zilajos kalnos 15. aprīlī aizsāksies ainaviskais taku skriešanas seriāls Stirnu buks 2017. Tā organizators un idejas autors Rimants Liepiņš stāsta, ka domu par šādu sacensību rīkošanu Latvijas mežos iedzīvinājis Āžu kalns, kas vilinājis skriet mežā, kur to darīt ir trīskārt vērtīgi, jo mežā cilvēki kļūst patiešām labāki.

Tas nav priekš kaķiem © DIENA (1)

Saņēmis mūža balvu literatūrā, dzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš raksta valodai, atceras dzejoļu skaitīšanu uz braucoša vilciena trepītēm un grib zināt, ko Radītājs domā par evolūciju

Ornitologs: Apstrīdēt klimata pārmaiņas būtu tas pats, kas apstrīdēt evolūciju © DIENA (35)

Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus sagaida gājputnus, cīnās par mežizstrādes apturēšanu putnu ligzdošanas laikā un mudina latviešus iet mežā, kamēr to vēl var pazīt.

Mācos būt bezkaunīga © DIENA (6)

Ieva Segliņa sāk aizmirst, kā jāpavedina, kad esi nepilngadīga, gūst baudu, mēģinot izrādi par pašiznīcināšanos, un atklāj, kam nevajadzētu iet uz pirmizrādēm.

Misija - būt par mēslojumu © DIENA (10)

Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks saņem balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā, atklāj, kad noticējis jaunās bibliotēkas nepieciešamībai, un stāsta, kādu gribētu Latvijas simtgadi.

Jaunā Rīgas cirka vadītāja: Nesmejos par visu © DIENA (15)

Jaunā Rīgas cirka vadītāja Ināra Kehre vēlas ne tikai pavērst tā attīstību laikmetīgā virzienā, bet arī pašos pamatos mainīt cilvēku priekšstatu par cirku. Viņa šajā mākslā Latvijā saredz ne vien plašas attīstības, bet pat integrācijas iespējas.

Jukas Kronenbergs © DIENA (2)

Soms Juka Rislaki uzrakstījis lielāko darbu par populāro latviešu bērnu grāmatu autoru Albertu Kronenbergu un atklāj, kāpēc Latvijā vieglāk atrast tēmas karikatūrām.

Maksimāli labi vai nemaz – skan čellu maestrīnas emeritētās profesores Eleonoras Testeļecas mākslas kredo. Svinīgā koncertā 7. martā viņai pasniegs Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.

Viens no trim augstākā laikmetīgās mākslas apbalvojuma Latvijā – Purvīša balvas – šāgada ieguvējiem Krišs Salmanis sevi par konceptuālistu nesauc un paredz Dziesmu svētku kā protesta formas atgriešanos.

Man visu laiku par vienu un to pašu sanāk runāt – pirms intervijas nosaka Harijs Tumans, likdams noprast, ka profesoram pašam arī nepaliek nepamanīta mediju lielā interese par viņa viedokli Rietumu civilizācijas nākotnes perspektīvu sakarā. Droši vien tāpēc, ka atšķirībā no eirooptimistiem Tumans šīs perspektīvas zīmē nolemtības krāsās.

Balvas Laiks Ziedonim pērnā gada ieguvējs 11. klases skolnieks Andris Jenerts pelna labas atzīmes, māca citiem un arī pats būvē robotus, fotografē, lasa grāmatas un nedomā, ka trūkst laika, lai kaut ko paspētu, – galvenais nestagnēt.

Rakstniece Andra Manfelde savā jaunajā romānā ielūkojusies Karostas virsnieku sievu dvēselē, vīlusies hēdonismā un iedvesmojas no Liepājas miglas.

Arhitektūra ir mūsu gaidu un centienu iemiesojums, norāda topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitekts sers Deivids Adžejs. Viņš stāsta par varas attiecībām arhitektūrā, savu pasaules pieredzi un atzīst, ka jauno muzeju Rīgā liek blakus vecajam Vitnijas muzejam Ņujorkā un Gugenheima izstāžu telpām

Šodien