Finanses / Diena / Finanses / Diena

Kas īsti ir bezdarbnieka pabalsts? © DIENA (2)

Patlaban jau pastāv nopietnas bažas, ka koronavīrusa izplatības riski var palielināt bezdarbnieku skaitu Latvijā, taču pērn, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bezdarba līmenis mūsu valstī bija 6,3%, kas ir aptuveni Eiropas Savienības vidējā līmenī un netiek uzskatīts par dramatiski augstu.

Pērnā gada dati liecina par pozitīvām maksātspējas tendencēm © DIENA (1)

Pagājušā gadā fiksētais iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir atspoguļojies arī viņu maksātspējā. Pērn krietni vien samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuri savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai lielām grūtībām, savukārt pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kura savus ikdienas izdevumus varēja segt ar nelielām grūtībām vai salīdzinoši viegli.

Bankas vairāk kreditē valdību un citas finanšu sabiedrības, nevis uzņēmumus © DIENA (1)

Kredītiestāžu aizdevuma portfeļa kritums ir daudz apspriesta tēma jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes 2009. gadā, tomēr nākas secināt, ka šīs tēmas aktualitāte mazāka nekļūst.

Neskaidrība vēl neizplēn. "Pelēkais saraksts" – zaudēta reputācija un lēnāka naudas plūsma © DIENA (7)

Neskaidras izcelsmes, iespējams, pat krimināla rakstura naudas plūsmas caur Latviju pēdējos pāris gados ik pa laikam izraisījušas viļņošanos komercbanku sektorā. Var izteikt pieļāvumu, ka šīs negācijas nav vēl beigušās, par spīti tam, ka dažas vēstis mūsu valstij pēdējā laikā ir bijušas labas. Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtējumam, kas pazīstama ar nosaukumu Moneyval, gan devusi samērā pozitīvu vērtējumu par Latviju, taču draudi pār mūsu valsts finanšu sistēmu turpina saglabāties.

Janvāris vedis pie jauniem rekordiem Volstrītā, taču ekspertu teiktais mudina būt piesardzīgiem © DIENA (8)

Globālajā finanšu pasaulē gada pirmais mēnesis aizritējis visai saspringtā gaisotnē, taču vienlaikus biržas indeksiem ir ļāvis tikt arī pie jauniem rekordiem. Gads sākās ar dažiem stresainiem brīžiem ASV un Irānas attiecībās, kuras nonākušas zemākajā punktā pēdējo 40 gadu laikā, kopš 1979. gadā Teherānā pie varas nāca islāma revolūcijas piekritēji.

Kā pasargāt naudu no inflācijas un uzkrāt nākotnei? © DIENA (14)

Ienākumu palielināšanās vismaz daļai sabiedrības radījusi labvēlīgus apstākļus tam, lai pēc dažādu tēriņu segšanas atliktu nauda uzkrājumu veidošanai, turklāt uzkrājumi jāveido, domājot arī par vecumdienām, jo vairākumam Latvijas iedzīvotāju pensiju pirmie divi līmeņi negarantēs vecumdienas, kuras varētu saukt par turīgām.

Laiks svinēt nelielu izaugsmi © DIENA (4)

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada trešo ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. "Faktiskajās cenās IKP trešajā ceturksnī bija 8,1 miljards eiro," vēsta CSP un norāda, ka, salīdzinot ar otro ceturksni, "pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP ir palielinājies par 0,7%".

Aktīvajiem pensiju plāniem ievērojami uzlabojies ienesīgums © DIENA (4)

Globālās tautsaimniecības norises šobrīd ir labvēlīgas tiem otrā pensiju līmeņa plāniem, kuru ienesīgums pamatā tiek veidots, balstoties uz ieguldījumiem akciju tirgū, jeb tā dēvētajiem aktīvajiem pensiju plāniem. Tikmēr konservatīvajiem pensiju plāniem ienesīguma palielināšana ir visai apgrūtinoša, jo Eiropas obligāciju tirgus ienesīgums ir vai nu ļoti zems, vai vispār ir ar mīnusa zīmi.

Peļņas kritums investorus neattur no akciju pirkšanas © DIENA (3)

Aplūkojot jau kopš 2009. gada pavasara ilgstošo akciju cenu augšupejas fāzi pasaules fondu tirgos, nereti var saskarties ar viedokli, ka šis ir viens no visspilgtākajiem un cenu kāpuma ziņā pamanāmākajiem augšupejas cikliem, taču rekordi sasniegti uz visai nepārliecinoša ekonomiskā fona.

Veido finansiālo drošības spilvenu © DIENA (1)

Ekonomiskās aktivitātes un ar tām saistītais darba samaksas pieaugums veicinājis iedzīvotāju interesi par uzkrājumu veidošanu. Par to liecina gan aptauju, gan arī banku tirgus uzrauga dati.

Meklējot lielāko ienesīgumu © DIENA (2)

Šobrīd faktiski neesošs banku termiņnoguldījumu ienesīgums, kuru krietni vien apsteidz Latvijas inflācija, var radīt zināmu dilemmu par to, kā aizsargāt savu uzkrājumu vērtību no pirktspējas zuduma.

Ekonomikas izaugsmes saglabāšanai jācer uz algu kāpumu arī turpmāk © DIENA (9)

Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums par ekonomikas sniegumu trešajā ceturksnī rada piesardzīgu optimismu. Proti, saskaņā ar 30. oktobrī klajā nākušo paziņojumu Latvijas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgajiem trijiem mēnešiem ir pieaugusi par 2,8%. Te jāpiebilst, ka otrajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu laika periodu pagājušajā gadā, ekonomiskais pieaugums bijis par procentpunktu lēnāks.

Inflācija varētu mazināties © DIENA

Pasaules tautsaimniecības bremzēšanās kārtējo reizi var kļūt par iemeslu tam, lai globālais patēriņa cenu pieaugums sabremzētos. Šī procesa atskaņas, visticamāk, izjutīsim arī Latvijā. Tas nenozīmē tūlītēju, vispārēju cenu samazināšanos veikalu plauktos vai dažādu pakalpojumu sniedzēju piesūtītajos rēķinos, taču rada potenciālu tam, lai cenu izaugsme piebremzētos.

Ārvalstīs sāk pārdot lētāk © DIENA (2)

Globāla mēroga patērētāju aktivitātes un starptautiskās tirdzniecības bremzēšanās neiet secen arī mūsu rūpnieku makiem. Proti, jau vairākus mēnešus pēc kārtas ir vērojama Latvijas apstrādes rūpniecības eksportētās produkcijas cenu samazināšanās tendence, kas vedina domāt par augošu tirgus piesātinājumu, kura rezultātā konkurence liek samazināt produkcijas cenas.

Palielinoties Ķīnas tūristu klātesamībai Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, Swedbank nodrošinājusi iespēju par pirkumiem norēķināties ar Ķīnas maksājumu sistēmas UnionPay izsniegtajām norēķinu kartēm. Kopumā Baltijā ar Ķīnas UnionPay norēķinu kartēm jau ir iespējams apmaksāt pirkumus vairāk nekā 33 000 tirdzniecības vietās, vēsta Swedbank.

Samērā labvēlīgais investīciju mikroklimats pasaules akciju tirgos, turklāt uz Eiropas fona straujāka ekonomiskā izaugsme šogad veicinājusi visai labvēlīgu investoru attieksmi pret Baltijas biržās kotētajiem vērtspapīriem. Par to liecina gan gada deviņos mēnešos notikušais ap 11–12% lielais Rīgas un Viļņas biržu indeksu kāpums, gan arī aptuveni 6% vērts Tallinas biržas indeksa pieaugums.

Pasaules centrālo banku politika, kas ekonomiskās aktivitātes veicināšanai ir vērsta uz procenta likmju samazināšanu, jau iepriekšējos gados ļāva Eiropā parādīties negatīvām noguldījuma likmēm komercbankās.

Neraugoties uz ekonomiskā fona pasliktināšanos, pasaules finanšu olimpā – ASV fondu tirgū – pēdējās pāris nedēļās bija vērojams akciju cenu kāpums, kura rezultātā biržas indeksi ir pietuvojušies šā gada jūlijā sasniegtajiem vēsturiskajiem maksimumiem. Šis fakts ir interesants gan no tāda viedokļa, ka septembris Volstrītai tradicionāli ir gada sliktākais mēnesis un akciju cenas tā laikā biežāk krīt nekā ceļas, gan arī tāpēc, ka ekonomiskais fons kapitāla vērtspapīru cenu kāpumam var nešķist pārāk pievilcīgs.

LB: Brexit Latvijas IKP var samazināt pat par 1,7 %(2)

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) var samazināt par 0,8 līdz 1,7 procentpunktiem, piektdien preses konferencē paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš mediju pārstāvjus informēja par būtiskākajiem globālajiem notikumiem, kas tieši ietekmē eirozonas ekonomiku, un līdz ar to arī Latviju.

Tautsaimniecības procesi, tostarp dažādu burbuļu veidošanās un pēc tam sekojoša ekonomikas bremzēšanās vai pat kritums nozīmē konjunktūras maiņu arī attiecībā uz dažādiem ieguldījumiem, arī pensiju otrā un trešā līmeņa uzkrājumiem.

Šodien

Finanses