Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +9 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

VIdes diena

Uzņēmējiem vienoti jāstrādā tūrisma plūsmas ķēdē © DIENA(1)

Ja savai savrupmājai esat iecerējuši likt niedru jumtu, vēlamo "fasonu" varat doties noskatīt uz Dagdas novada Andrupeni – māju Baltceriņi saimnieks un uzņēmējs Elmārs Auziņš ir šī amata pratējs. Bet, ja paudīsiet ieinteresētību, viņš var kļūt arī par aizraujošas ekskursijas vadītāju koka apdares priekšmetu pasaulē un pat pielikt pie darba, lai jūs izgrebtu paši savas koka karotes. Iebraucot Andrupenē no Aglonas puses, Baltceriņu niedru jumts ir pirmais, ko ieraudzīsiet.

Senā Latgales muiža pārtop par dabas tūrisma objektu © DIENA

Rāznas Nacionālā parka teritorijā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, ir kāda pārvērtības piedzīvojusi kultūrvēsturiska vieta – 2010. gadā ar Dagdas novada pašvaldības atbalstu te sākts atjaunot XIX gadsimtā celto Jaundomes muižu (jāiebilst, ka senāk Jaundomi saukuši par Novomisļu un arī tagad vietējie iedzīvotāji lieto šo nosaukumu). 2013. gadā, sadarbojoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Rēzeknes Augstskolu, te izveidots arī Vides izglītības centrs. Tiesa, darāmā vēl daudz, taču senās muižas komplekss, kura centrālā ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, atdzimst un tam ir perspektīva tapt par ievērojamu tūrisma objektu.

Uz Ziemeļkurzemi dodas skatīt pirmatnējo skaistumu © DIENA(1)

"Briežu te ir vairāk nekā cilvēku," sagaidot Ances pagasta Krastiņos, saka tūrisma uzņēmuma Daba laba saimnieks Reinis Pižiks. Par briežiem – tā, visticamāk, ir patiesība, jo atrodamies vietā, kur apdzīvotība uz vienu kvadrātkilometru ir vismazākā Latvijā. Visapkārt ir plaši meži ar lielu savvaļas dzīvnieku blīvumu, tīrām upēm, meža ezeriem. Blakus atrodas dabas liegums Ances purvi un meži, un Daba laba šai apkārtnē piedāvā visplašākās atpūtas iespējas tiem, kuri grib aizmukt no civilizācijas, – laivošanu, loka šaušanu, foto medības, safari izbraucienus pa t. s. tanku ceļiem, briežu ragu meklēšanas pārgājienus un eksotisku kafejnīcu meža vidū.

Tekstilindustrija atstāj nozīmīgas pēdas ekosistēmā © DIENA

Lineārās ekonomikas modelis – iegūstam resursus, saražojam produktus, tos lietojam noteiktu laika periodu un tad izmetam – vairs nav efektīvs, jo izsmeļ dabas resursus, patērē lielu daudzumu enerģijas un rada daudz atkritumu. Tas nevar būt ilgtspējīgs. Aprites ekonomika piedāvā alternatīvu – izlietoto produktu nevis izmest, bet pagarināt tā dzīves ciklu, pēc iespējas saglabājot visas vērtīgās īpašības: pārstrādājot, atjaunojot un izmantojot kā izejvielu jaunu produktu ražošanā. Šāda pieeja turklāt rada jaunas darbvietas un ir ekonomiski izdevīgāka.

Zilo ezeru zemē gandarīti par vidi un tīriem ūdeņiem © DIENA

Ir daudz veidu, kā saudzēt resursus un kā vidi, kurā dzīvojam, padarīt tīrāku. Lai arī šķiet, ka mūsu katra individuāli mežā atstāto atkritumu daudzums Zemes "pašsajūtu" globāli nemainīs, tomēr tas ir arī veids, kā paust savu attieksmi pret planētas nākotni, kurā turpinās dzīvot mūsu bērni un mazbērni.

Ar niedru pludiņu ezerā, kad makšķerēšana ir process © DIENA

Polimēri ir viens no jaunākajiem cilvēces radītajiem izejmateriāliem, bez kuriem mūsdienu pasaule šķietami vispār nav iedomājama. Taču plastmasas atkritumi aizvien vairāk piesārņo zemi un ūdeņus. Tiek lēsts, ka zemi klāj aptuveni astoņi miljoni tonnu plastmasas, no kurām lielākā daļa bioloģiski nesadalās un saskaņā ar jaunākajiem pētījumu datiem aprēķināts, ka 2050. gadā okeāni svara ziņā saturēs vairāk plastmasas nekā zivju. Cilvēcei ir jāmeklē risinājumi, kā samazināt piesārņojumu. Var teikt, ka Jānis Kupra zināmā mērā to ir atradis Rāznas ezera niedrēs – no niedrēm un arī no uz zemes atrastām kormorānu spalvām viņš izgatavo makšķerēšanas pludiņus. Pieredzējušais makšķernieks uzskata, ka daudzus mākslīgi radītus izstrādājumus iespējams aizstāt ar dabā atrodamiem izejmateriāliem, tikai jābūt vērīgākiem.