Pagājušās nedēļas nogalē ASV vienpusēji pasludināja, ka atkal stājušās spēkā visas iepriekš pārtrauktās ANO sankcijas pret Irānu, kā arī solīja aktīvi vērsties pret šo sankciju pārkāpējiem. Tajā pašā laikā Vašingtonu šajā ziņā neatbalsta pat vadošās Eiropas valstis (Francija, Vācija un Lielbritānija), nemaz nerunājot par Ķīnu un Krieviju.
Svētdien Šveices iedzīvotāji dosies uz balsošanas iecirkņiem, lai referendumā izteiktu viedokli par pieciem jautājumiem, no kuriem lielāko starptautisko uzmanību ir piesaistījis labējo partiju ierosinājums ierobežot migrāciju no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Kritiķi norāda, ka darbaspēka pārvietošanās ierobežošana ietekmētu arī citas vienošanās ar ES un radītu problēmas valsts ekonomikai.
Mēdz teikt, ka dažādu pasaules finanšu saspīlējumu rezultātā lielākie cietēji ir tie, kas atrodas globālās ekonomikas "barības ķēdes" apakšā. Tās ir valstis, kuru labklājība galvenokārt saistīta ar dažādu izejvielu eksportu, un šajā ziņā izņēmums nav arī Krievija, kuras nacionālā valūta rublis patlaban izrāda neatlaidīgu vēlmi tuvoties saviem vēsturiskajiem antirekordiem, ja tā vērtību salīdzina ar eiro. Pēdējās nedēļas laikā kurss caurmērā svārstās starp 89–90 rubļiem par vienu Eiropas monetārās savienības valūtas vienību. Tas ir gandrīz par 30% zemāk nekā šā gada sākumā, vienlaikus sasniedzot zemāko punktu kopš 2016. gada februāra. Toreiz tika sasniegta arī Krievijas valūtas vēsturiski viszemākā vērtība pret eiro.
Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšana varētu mazināt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) vājās vietas, jo šajā reformā problemātiska ir kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana, – ceturtdien Saeimai iesniedzot savu pirmo likumprojektu, norādīja tā autors Valsts prezidents Egils Levits. Tas ir tikai viens no daudziem argumentiem, kas uzskaitīti likumprojekta izvērstajos pavadošajos dokumentos. Lai gan šis likums neparedz ne administratīvi teritoriālā iedalījuma līmeni, ne valsts pārvaldības reģionus, diskusijas sabiedrībā un parlamentā var izvērsties par tam pievienoto vēsturisko zemju – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas – karti un pielikumu, kas līdz pat pagastu (vai to daļu) līmenim novelk zemju robežas. Prezidents gan uzsver – tās ir saskarsmes līnijas.
Lai ar sociālo iemaksu nesodītu mazo algu saņēmējus, valdība meklē veidu, kā atšķirt viņus no tiem, kuri nemaksā nodokļus, LTV paudis premjerministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība).
