Tikai trīs no kopumā 42 gandrīz pirms desmit gadiem slēgtajām skolām bija sākumskolas, pārējās – pamatskolas. Pirmie nelāgie vēstneši ir apvienotās klases un pāris bērnu, kas sāk skolas gaitas. Iestāžu slēgšanas cēloņi bijuši dažādi, bet kopumā tā ir cīņa ar sekām, ko izraisījis pamatīgs iedzīvotāju skaita samazinājums, darba vietu trūkums un globālā tendence izvēlēties dzīvi lielpilsētās. Iespējams, var piekrist dažu projekta laikā sastapto cilvēku teiktajam, ka 7.–12. klases posmam laukos nav nākotnes. Tomēr apjomīgās
rakstu sērijas Bez skolas noslēgumā gribētu apgalvot – arī Latvijai tad nav nākotnes. Skola un bērnudārzs daudzviet bijusi un ir pēdējais bastions, kas pagastā vēl notur jaunās ģimenes, taču, ja vecākiem tuvējā apkārtnē nav darba vai brīvu dzīvokļu, par paaudžu nomaiņu runāt ir grūti. Tas ir kā nepārraujams aplis, jo
Diena daudzviet saskārās ar to, ka ģimenei, ja tā vēlētos dzīvi laukos, nemaz nebūtu māju. Daudzviet cilvēki un pašvaldību vadītāji cer, ka "tur augšā [valsts vadītāju līmenī] kaut kas mainīsies", bet projekta laikā ne mazums bija tādu līderu, kas negaida, bet dara.
