Sabiedrības izdzīvošanas vēlmes mutuļo, un tehnoloģijas met dzirksteles. Līdz ar to – pārmaiņas nekad nebūs novēršamas, nekādos diktatūru apstākļos. Mainīgais ir pati eksistence
Kāda būtu mana dzīve, ja es tajā nekad neuzdotu jautājumus un nemeklētu atbildes savā radošajā darbā? Es tajā brīdī iedomājos kaut ko mazliet atsvešinātu, tēlojošu, bet tomēr svarīgu. Es droši vien justos kā akvārijā
Apkārt norisinās trakas cīņas par politisko varu, attālākā kontinentā aiz pazīstama topošā amata kandidāta tribīnes atskan šāvieni, vēl cituviet joprojām plosās slimības, plūdi slīcina, citur vēl ļaunāk – grūst dzīvojamie nami, sprāgst peidžeri, debesīs dzīslo droni un raķetes. Nāve lec krampjainā dejā
Jā, dzīvojam apdraudētā pasaulē, un jautājums vienmēr ir par to, vai spējam sevi aizsargāt no agresijas un kā ir mainījusies mūsu dvēseles dzīve un ikdienas paradumi
Es katru grāmatu varu lasīt vairākas reizes, katru izrādi skatīties no citas perspektīvas, un nekad šīs uztveres sniegtie iespaidi nebūs mehāniski salīdzināmi nez kādos vispārinājumos
Šajā laikā patiesi fakti sociālās saziņas laukos mijas ar melīgajiem. Arvien vairāk no visām pusēm plūst fakti un idejas, kuras vispār nav iespējams citādi kā vien ieelpot un izelpot emocionāli
Savāda reizēm šķiet ārējā pasaule. Tā pieprasa atbilstību zināmiem standartiem, un brīžiem arī pašam sāk rādīties, ka mana dzīve ir šīm prasībām piesaistīta
Es gribētu novēlēt vismaz šo vienu dienu, ja nesanāk, vismaz šo vienu stundu un, ja arī tad ne, vismaz šo vienu minūti vai sekundi – izjūtiet Mieru! Tas ir tepat. Tas ir kopā ar jums