Jaunā koronavīrusa pandēmija izraisījusi bezprecedenta situāciju izglītības jomā, un 9,7 miljoni bērnu var tā arī nekad neatgriezties skolās, pirmdien brīdinājusi labdarības organizācija Save the Children (Glābiet bērnus).
Kopumā pasaulē 258 miljoni bērnu un jauniešu neiegūst izglītību, un galvenais iemesls tam ir nabadzība, liecina UNESCO globālais izglītības monitoringa ziņojums Iekļaušana un izglītība, kurā apkopoti dati no 209 pasaules valstīm saistībā ar izglītības pieejamību, kvalitāti, Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un situāciju iekļaujošās izglītības jomā.
Valmierā vislielāko vecāku un bērnu interesi izpelnījies Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas (VPVĢ) piedāvājums, šajā ziņā atstājot sev aiz muguras pārējās pilsētas vidējās izglītības iestādes. Kopumā šajā skolā uz 10. klasi pieteikušies 132 skolēni, taču, tā kā uzņemt varēja 90, aiz durvīm palika 42 pretendenti. Turklāt 26 bija tādi, kuriem vidējā atzīme atestātā bija astoņi, tātad pilnībā atbilstoši valsts ģimnāzijas prasībām, skaidro VPVĢ direktore Agita Zariņa.
Rīgas domes Labklājības departaments aicina trūcīgos un maznodrošinātos rīdziniekus līdz 31.oktobrim pieteikties 50 eiro pabalstam izglītības ieguvei, informēja Rīgas dome.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija piekritusi celt algas visiem pedagogiem un pat atradusi trūkstošos 380 000 eiro augstskolu mācībspēkiem, tomēr valdībai šāds plāns nelikās pievilcīgs. Ministri atbalstīja 8,2 miljonu eiro piešķiršanu vispārējās, profesionālās un pirmsskolas pedagogu darba samaksas celšanai no 750 eiro uz 790 eiro par zemāko likmi jau no šā gada 1. septembra, taču noraidīja algu pielikumu augstskolu akadēmiskajam personālam.
Šobrīd vidusskolas beidzējiem obligātie centralizētie eksāmeni (CE) jau ir aiz muguras, taču izvēles pārbaudījumi vēl notiek pilnā sparā. Tiesa, skolēnu, kas gribētu likt papildu CE, ir mazāk nekā iepriekšējos gados, jo šogad izņēmuma kārtā pietika vien ar trim obligātajiem – svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā.
Daļa pašvaldību, kurās dzīvo liels skaits krievvalodīgo, jau laikus ir pārkārtojušās un visās pirmsskolas izglītības iestādēs piedāvā programmu latviešu valodā. Tā tas, piemēram, ir Rēzeknes novadā, apliecina Rēzeknes novada pirmsskolas izglītības darba speciāliste Biruta Rīvāne. Pašvaldībai tagad nebūšot jālauza galva, kā nodrošināt apmācību latviski, jo uz to sākuši plānveidīgi iet jau pirms astoņiem gadiem. Lai pirmsskolas bērniem, kuri pavisam neprot latviski, palīdzētu iejusties un saprast bērnudārzā notiekošo, pedagogi ir sagatavoti strādāt bilingvāli. Šāda novada politika ļāvusi panākt to, ka arī skolās ir vieglāk pāriet uz mācībām tikai latviski.
Tiesībsargs Juris Jansons aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus, vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu uzklausot arī pašu absolventu viedokli.
Vairums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu apsver iespēju pagarināt uzņemšanas termiņus, kas ļaus arī topošajiem studentiem no Latvijas paspēt pieteikties studijām ārzemēs, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē pauda Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.
Covid-19 radīto seku dēļ arī augstākās izglītības iestādēs būs pagarināts uzņemšanas termiņš, kā arī atbilstoši esošajai situācijai tiks mainīta uzņemšanas kārtība. Termiņš būs atkarīgs no tā, kad būs centralizētie eksāmenu rezultāti – tie tiek solīti līdz jūlija beigām. Latvijas augstākās izglītības iestāžu vadība apliecinājusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), ka tās ir gatavas uzņemt jauniešus arī ar gada atzīmi, ja centralizētie eksāmeni drošības apsvērumu dēļ tomēr tiks atcelti. Pašlaik plānots, ka skolēnam būs jānokārto trīs obligātie centralizētie eksāmeni – izvēlētajā svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā.
Vairāk nekā 60% skolēnu šobrīd mācībām velta vairāk laika nekā tad, kad tās notika klātienē, liecina tehnoloģiju uzņēmuma Edurio veiktā aptauja. Kā atklāja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks, aptaujā atklājies, ka arī skolotāji šobrīd mācībām velta vairāk laika.
"Ideja ir laba un skaista. Taču man kā pedagoģei sāp, ka viss notiek haotiski un fiksi, atkal skolotāju nostādot tautas kalpa – šoreiz nācijas glābēja – lomā." Tā par televīzijas projektu Tava klase, kas šonedēļ sāka darboties divos televīzijas (TV) kanālos veiksmīgākai attālinātā mācību procesa organizēšanai, teikusi kāda skolotāja nelielā Neatkarīgās izglītības biedrības (NIB) pedagogu aptaujā, kas tapa pēc Dienas uzdotajiem jautājumiem.
