Apakškomisijas sēdē Catlaks ziņoja, ka atestātus šogad skolu beidzēji saņemtu 24.jūlijā, kam sekoja reakcija no skolēnu pārstāvēm un deputātiem, kas saskatīja, ka problēmas radīsies tiem vidusskolu beidzējiem, kas plāno stāties universitātēs ārzemēs.
Catlaks informēja, ka par stāšanos augstskolās Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) notiek regulāra saziņa ar citu valstu izglītības ministrijām un šī informācija tiek apkopota katru nedēļu, jo valstis mēdz mainīt savus lēmumus.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs pievienojās Catlaka paustajam un uzsvēra, ka starp valstīm ir panākta vienošanās un prioritāte ir nodrošināt vienotu jauniešu uzņemšanas pieeju. Ja būs vajadzība, tad tiks pagarināti uzņemšanas termiņi, pauda ministrijas pārstāvis, uzsverot, ka par šo jautājumu informācija sekos.
Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) pauda sašutumu, ka atestāti tiks izsniegti tik vēlu, jo viņai pašai ir bijusi pieredze, kad bērnam bija jāgaida vesels gads, lai iestātos universitātē ārzemēs, jo atestāts tika saņemts par vēlu.
Viņa vaicāja, vai ir iespējams atestātu saņemt ātrāk uz ko Catlaks atbildēja noraidoši. VISC vadītājs skaidroja, ka sesija praktiski beigsies līdz Jāņiem un būs nepieciešams laiks eksāmenu vērtēšanai, ko nevar saīsināt, ja vēlas nodrošināt, ka vērtēšana notiek kvalitatīvi.
Apakškomisijas vadītājs Ilmārs Dūrītis (AP) atgādināja, ka VISC plāno samazināt eksāmena apjomu, kas iespējams pozitīvi ietekmētu eksāmenu labošanas laiku, taču Catlaks uzsvēra, ka samazinātais eksāmena apjoms nemazina kopējo eksāmenu struktūru, tāpēc centra noteiktajam termiņam jāpaliek spēkā.
Deputāti arī vaicāja, vai ir iespējams zināmā izlases kārtībā prioritizēt eksāmenu labošanu tiem, kam tas steidzami nepieciešams, tomēr centra vadītājs nevarēja uz šo jautājumu atbildēt, jo līdz šim tādu sistēmu nav pielietojuši. Šādos gadījumos līdz šim skolēni esot prasījuši izziņas par eksāmenu nokārtošanu, taču pats sertifikāts seko vēlāk.
Jau ziņots, ka tiks rosināts, ka 12.klašu centralizēto eksāmenu ilgums nepārsniegs trīs stundas un tā rakstīšanas brīdī skolēni izmantos individuālos aizsardzības līdzekļus, otrdien apakškomisijas sēdē informēja Catlaks, uzsverot, ka par izmaiņām vēl būs jālemj valdībai.
VISC apsver arī iespēju samazināt uzdevumu daudzumu, nemainot kopējo grūtības pakāpi. Vienlaikus Catlaks atzīmēja, ka eksāmenu rakstīšanas laikā nav paredzēti starpbrīži.
Plānots, ka skolēniem būs jāievēro divu metru distance, būs pieejami dezinfekcijas līdzekļi un būs jālieto sejas maskas, kuras nodrošinās valsts, viņš teica.
Paredzēts, ka 12.klašu beidzēji kārtos obligātos eksāmenus svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā. Eksāmenu sesijas sākums plānots 2.jūnijā un tās nedēļas laikā arī noritēs eksāmens svešvalodā. Eksāmens latviešu valodā paredzēts 9.jūnijā, taču 10.jūnijā un 11.jūnijā valsts valodas pārbaudījumu varēs kārtot mazākumtautību izglītības programmu skolēni, kuri to vēlēsies.
Tad 12.jūnijā paredzēts centralizētais eksāmens matemātikā, 15.jūnijā paredzēts eksāmens vēsturē, 17.jūnijā - ķīmijā, 19.jūnijā - bioloģijā, 26.jūnijā - fizikā. Pēc Jāņiem sekos skolas līmeņa eksāmeni, kā ģeogrāfija, informātika un ekonomika.
Paredzēts, ka eksāmenu papildsesija notiks no 2.jūlija līdz 7.jūlijam, kurā eksāmenus kārtot varēt tie skolēni, kas kaut kādu iemeslu dēļ eksāmenus nevarēja nokārtot paredzētajā termiņā, tostarp skolēni, kas mācas tālmācībā un aizvien atrodas ārzemēs.
Vienlaikus aizvien plānoti tiek arī profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, tomēr plašāku informāciju par tiem Catlaks nesniedza.
Viņš minēja, ka par šiem noteikumiem ceturtdien, 30.aprīlī, tikšot lemts valdībā.