Gāzes eksplozija Rīgā, Bauskas ielā, kuras rezultātā sabruka daļa ēkas un divi cilvēki gāja bojā, izgaismoja vairākas problēmas. Tās gan nav jaunas, jo līdzīgs negadījums notika 2020. gadā Melnsila ielā. Arī tur gāzes noplūde radās pašvaldībai piederošajā īres dzīvoklī. Kamēr Rīgas dome (RD) gadiem tiesājas ar dzīvokļu īpašniekiem, nams tā arī stāv daļēji sagrauts. Bauskas ielas iemītnieki bažījas, ka šāds scenārijs var atkārtoties. Pašvaldība vainu neuzņemas, bet sola palīdzēt nelaimē nonākušajiem, piemēram, izmaksājot pabalstus un meklējot pagaidu mitekli.
Atklāj nelegālu pieslēgumu
Kopš gāzes eksplozijas Bauskas ielā 15 (patlaban par notikušo ir ierosināts kriminālprocess) pagājušas vairākas dienas, tāpēc Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē bija aicināti kopā atbildīgie dienesti, lai tie ziņotu par paveikto un sniegtu situācijas izvērtējumu.
Restaurējot notikumu gaitu līdz sprādzienam 2. janvāra pēcpusdienā, Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs paskaidroja, ka avārijas dienesta darbinieki ieradušies Bauskas ielas 15. namā jau 1. janvārī, jo gāzes piegādātājs bija uzdevis atslēgt gāzi 5. stāva 74. dzīvoklī. Uzņēmumu, kas uzdeva to darīt, A. Koposovs neatklāja, jo tas esot komercnoslēpums. Kad dzīvoklī konstatēts nelegāls pieslēgums, apejot skaitītāju, tika nolemts aizmetināt gāzes stāvvadu, par ko sastādīts akts. Mājas pārvaldniekam par to netika ziņots, jo uzņēmuma darbiniekiem nav tāda pienākuma. Nākamajā dienā īsi pirms plkst. 15 tika saņemts izsaukums uz šo namu, jo 4. stāva dzīvoklī plītij nebija gāzes padeves, turklāt 5. stāvā bija aizdomīga vibrācija. Kad Gaso darbinieki pieklauvēja pie 74. dzīvokļa durvīm, iedzīvotājs tās atvēra, bet, ieraugot viņus, uzreiz aizvēra. Arī šajā īsajā mirklī bija jūtama gāzes smaka, tāpēc viens no darbiniekiem palika 5. stāvā, bet otrs izgāja laukā atslēgt gāzes padevi mājas ievadā un piezvanīja maiņas inženierim, lai informētu par situāciju un izsauktu Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu uz minēto adresi, lai varētu iekļūt dzīvoklī. Taču nepagāja ne minūte, kad notika eksplozija, kurā gāja bojā Gaso darbinieks un, kā vēlāk atklājās, vēl viens cilvēks.
A. Koposovs norādīja, ka kopumā Gaso gadā saņem ap 6000 izsaukumu, no tiem aptuveni puse nav saistīti ar gāzes noplūdi, bet nelegālo pieslēgumu skaits ir 40 līdz 50 gadījumos. Ir arī tādi, kad klients pats mēģina atjaunot gāzes padevi.
Īres līgums jau 10 gadus
Ēkā bija 74 dzīvokļi, no tiem četri, kas piederēja pašvaldībai, bija izīrēti. Gandrīz visi bija vienistabas, tikai divi bija lielāki (42–43 m²). Lūgta raksturot minētā dzīvokļa īres vēsturi, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktore Dace Ziediņa paskaidroja, ka īres līgums tika noslēgts 2015. gadā, bet pērn 25. novembrī tas tika pagarināts vēl uz diviem gadiem, jo sūdzību par šo cilvēku nav bijis. Par to, vai viss ir kārtībā, reizi trijos gados pašvaldības pārstāvji pārliecinājušies paši, apsekojot dzīvokli. Viņa piebilda, ka RD nav informācijas, ar ko īrnieks bija slēdzis gāzes un elektrības pakalpojuma līgumu. Ceturtā stāva iemītniece Jūlija Kapustinska, virs kuras atradās 74. dzīvoklis, gan iebilda – sūdzības par kaimiņu ir bijušas. Viņa vairākkārt ir sūdzējusies, tostarp – kad kaimiņš applūdinājis viņas dzīvokli. Turklāt nav noslēpums, ka šim cilvēkam bija problēmas ar alkoholu. Jūlija neslēpa izmisumu, ka tagad, tāpat kā citi šīs mājas iedzīvotāji, palikusi uz ielas, bez iedzīves un naudas, arī dokumentiem. Nav arī iespēja iekļūt mājās, un nav zināms, kad to varēs izdarīt. Šobrīd izskatās, ka atbildība par notikušo tiek bīdīta no vienas instances uz citu, bet ne jau iedzīvotāji ir vainīgi eksplozijā.
Rīgas pašvaldības policija, beidzoties glābšanas darbiem, nodrošina ēkas apsardzi, lai liegtu iekļūt bīstamajā objektā. To plānots darīt līdz 14. janvārim vai ilgāk, tālāk jau jālemj, kas par to maksās. Iedzīvotājiem varētu tikt atļauts ēkā ieiet, kad būs tās tehniskais atzinums. Tas varētu būt gatavs mēneša laikā, un to apmaksās RD Mājokļu un vides departaments, sacīja D. Ziediņa.
Šī situācija ir signāls tam, cik svarīgas ir inženiersistēmas – ne tikai gāzes, bet arī elektrības un ventilācijas. Tāpēc, atjaunojot un uzlabojot ēkas, tam jāpievērš pastiprināta uzmanība, akcentēja D. Ziediņa. Viens no risinājumiem varētu būt pāreja no gāzes uz elektriskajām plītīm īres dzīvokļos. Tāpat apsverams būtu ieteikums turpmāk apdrošināt (civiltiesiski) pašvaldības dzīvokļus (līdz šim tas nenotika), ietverot šādu prasību īres līgumā.
Izmaksā krīzes pabalstu
Mājas pārvaldnieka SIA Latvijas namsaimnieks pārstāve Inga Tite informēja, ka šobrīd dzīvojamā māja ir atslēgta no elektrības, ūdens un siltuma padeves un par šiem pakalpojumiem nebūs jāmaksā (izņemot sadales pieslēgumu). 14. janvārī plānota iedzīvotāju kopsapulce, kur varēs lemt par tālāko mājas pārvaldību un tās maksas samazināšanu. Viņa ieteica palielināt iemaksas uzkrājuma fondā, taču īpašnieki var arī lemt par tā sadalīšanu starp mājsaimniecībām. Tāpat viņiem ir tiesības atteikties no pārvaldnieka pakalpojumiem.
Attiecībā uz finansiālo palīdzību cietušajiem RD Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte uzsvēra, ka jau 6. janvārī sākta krīzes pabalstu izmaksāšana iedzīvotājiem, kuru īpašums cietis gāzes sprādzienā. Tobrīd bija saņemti 50 iesniegumi. Kopējā pirmajā dienā pārskaitītā summa – 21 840 eiro.
Asu kritiku izpelnījās antisanitārie apstākļi Prūšu ielas viesnīcas telpās, kur pēc eksplozijas tika nogādāti 26 mājas iemītnieki, kuriem nebija iespējas pajumti atrast pie radiem vai draugiem. Civilās aizsardzības pārvaldes vadītājs Pēteris Grūbe skaidroja, ka tobrīd nebija citu vietu, kuras būtu gatavas uzņemt tik lielu skaitu cilvēku, turklāt ērtāk ir visus evakuētos izmitināt vienuviet. Šī viesnīca ir viena no septiņām, ar kurām RD ir noslēgts līgums par to, ka vajadzības gadījumā tā nodrošina telpas. Maksa par vienu cilvēku – 20 eiro. Pēc tam kad atklājās bēdīgā aina telpās, cilvēki pārvesti uz citu vietu Ūnijas ielā.
Sēdes beigās tika solīts, ka pašvaldība meklēs iespēju palīdzēt Bauskas ielas 15 iedzīvotājiem ar dzīvesvietas nodrošinājumu ilgāk par vienu gadu vai līdz brīdim, kad ēka tiks atjaunota. Tiks rosināts arī noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, kā arī zemes īpašniekiem (tādi ir divi) – nepiemērot zemes nomas maksu. Vienlaikus pašvaldība sazināsies ar komunālo un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un aicinās neprasīt pakalpojuma maksu negadījumā cietušo dzīvokļu iemītniekiem.
Savukārt Rīgas pašvaldības izpilddirektoram uzdots izvērtēt termiņu un iespējas turpināt mājas apsardzi par pašvaldības līdzekļiem arī pēc tehniskā atzinuma saņemšanas.