Valdība atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam, kas paredz minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu noteikt par ikgadēju no 2023.gada.
No nākamā gada 1.janvāra pašnodarbinātajiem varētu saglabāties tāda pati sociālās apdrošināšanas kārtība, kāda likumā ir noteikta no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim, paredz otrdien valdībā atbalstītie likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumi, par kuriem vēl jālemj un jābalso Saeimai.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis stāsta, ka no 2023. gada rosinās ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā. Intervijā Rūtai Kesnerei viņš norāda, ka valstij tas izmaksātu 300 miljonu eiro.
"Viņš vienkārši bija godīgs," tā, pa pusei jokodams, politologs Filips Rajevskis vērtē jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) tvītu nākamajā dienā pēc vēlēšanām, kas radījis pamatīgu sašutumu politiskajā vidē, līdz pat Eglīša demisijas pieprasījumam. Proti, labklājības ministrs ieteica nesapriecāties tām pašvaldībām, kurās uzvarētāji ir no opozīcijas vai Saeimā nepārstāvētajām partijām – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) –, jo drīzumā Latvija saņems "lielo" Eiropas Savienības (ES) naudu, par kuras sadalījumu spriedīs četras varas partijas.
Līdz ar sociālās aprūpes centru pasargāšanu no Covid-19 un senioru ienākumu celšanu labklājības ministra amata kandidāts, deputāts Gatis Eglītis (JKP) kā prioritāti izvirzījis ģimenes valsts pabalsta reformu, ar kuru viņš cer stimulēt Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.
Valsts kontroles (VK) ziņojums nenorāda uz Labklājības ministrijas (LM) būtisku neizdarību Covid-19 seku mazināšanā sociālās aprūpes centros, uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas virzītās izmaiņas Valsts sociālo pabalstu likumā, kas nosaka no 2022.gada palielināt ģimenes valsts pabalstu.
Ceturtdien, 18. martā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veikusi pirmo no kopumā trim pārskaitījumiem, sākot izmaksāt vienreizējo 500 eiro atbalstu par katru bērnu. Valsts kase Latvijas ģimenēm pirmajā dienā pārskaitījusi kopumā 62 320 000 eiro.
Dāsni dalot vienreizējos pabalstus ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu, ir aizmirsti tie bērni, kas atrodas ārpusģimenes aprūpes institūcijās. Par to pārliecināta gan SOS bērnu ciematu asociācija, gan bērnunamu un sociālās aprūpes centru vadība. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gadā valsts un pašvaldību ārpusģimenes aprūpes institūcijās atradās 532 bērni.
Valdība piektdien nolēma no valsts budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem piešķirt Labklājības ministrijas (LM) 182,08 miljonus eiro, lai nodrošinātu vienreizēja atbalsta izmaksu personām, kuras audzina bērnus, 500 eiro apmērā par katru bērnu.
Simt miljoni eiro – par šādas summas izmaksu sabiedrības grupām, kurām šāds atbalsts būtu nepieciešams, ekonomikas stimulēšanas pakotnes ietvaros vienojušās valdību veidojošās partijas. Tas nozīmē, ka, pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (PCL) prognozēm, jau aprīlī šo pabalstu varētu izmaksāt. Vēl gan jāvienojas par detaļām.