Pagaidām nav paredzēta atbalsta ieviešana ukraiņu bēgļus uzņemošajām mājsaimniecībām, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.
Bēgļi no Ukrainas varētu saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā un citu atbalstu, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM).
Pēc labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) iesaistes Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis pārbaudes laikā uzteicis darbu bijušajam eiroparlamentārietim Andrejam Mamikinam, kurš VDI bija kļuvis par stratēģiskās komunikācijas vadītāju.
Valdība atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam, kas paredz minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu noteikt par ikgadēju no 2023.gada.
No nākamā gada 1.janvāra pašnodarbinātajiem varētu saglabāties tāda pati sociālās apdrošināšanas kārtība, kāda likumā ir noteikta no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim, paredz otrdien valdībā atbalstītie likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumi, par kuriem vēl jālemj un jābalso Saeimai.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis stāsta, ka no 2023. gada rosinās ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā. Intervijā Rūtai Kesnerei viņš norāda, ka valstij tas izmaksātu 300 miljonu eiro.
"Viņš vienkārši bija godīgs," tā, pa pusei jokodams, politologs Filips Rajevskis vērtē jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) tvītu nākamajā dienā pēc vēlēšanām, kas radījis pamatīgu sašutumu politiskajā vidē, līdz pat Eglīša demisijas pieprasījumam. Proti, labklājības ministrs ieteica nesapriecāties tām pašvaldībām, kurās uzvarētāji ir no opozīcijas vai Saeimā nepārstāvētajām partijām – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) –, jo drīzumā Latvija saņems "lielo" Eiropas Savienības (ES) naudu, par kuras sadalījumu spriedīs četras varas partijas.
Līdz ar sociālās aprūpes centru pasargāšanu no Covid-19 un senioru ienākumu celšanu labklājības ministra amata kandidāts, deputāts Gatis Eglītis (JKP) kā prioritāti izvirzījis ģimenes valsts pabalsta reformu, ar kuru viņš cer stimulēt Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.
Valsts kontroles (VK) ziņojums nenorāda uz Labklājības ministrijas (LM) būtisku neizdarību Covid-19 seku mazināšanā sociālās aprūpes centros, uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas virzītās izmaiņas Valsts sociālo pabalstu likumā, kas nosaka no 2022.gada palielināt ģimenes valsts pabalstu.
