Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Latviešu valoda

Savākti 6000 parakstu par krievu valodu kā otro valsts valodu

Jauniešu kustība Vienota Latvija savākusi aptuveni 6000 parakstu par krievu valodas kā otrās valsts valodas nostiprināšanu Satversmē, aģentūrai LETA pastāstīja kustības priekšsēdētājs Eduards Svatkovs. Vienota Latvija plāno nepieciešamos 10 000 parakstus savākt līdz šī gada 9.maijam.Organizācija sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Aleksandra Gapoņenko dibināto biedrību _Dzimtā__ valoda _marta sākumā sāka vākt parakstus, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē.

Parakstu vākšana par izglītību latviešu valodā var izmaksāt 500 000 latu

Ja Nacionālās apvienības iesniegto parakstu skaits Satversmes grozījumiem par izglītību latviešu valodā izrādīsies pietiekams, lai Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būtu jāorganizē parakstu vākšana visā Latvijā, tas varētu izmaksāt aptuveni 500 tūkstošus latu, bet referendums - turpat divus miljonus latu.

Jāradina pie latviešu valodas

Ja situāciju vienkāršo, tad integrācija nekur nav izdevusies pilnībā - visur ir kaut kādas problēmas. Izņēmums ir tās valstis, kuras iebraucējus ātri piespieda asimilēties un kurās par integrāciju runas nebija. Tā savulaik rīkojās ASV, Kanāda, Austrālija un jo īpaši Krievija. Tādējādi pēc definīcijas ideāla integrācija lielākam skaitam iebraucēju nemaz nav iespējama. Jāizvēlas vai nu piespiedu asimilācija, vai arī jārēķinās ar lielākām vai mazākām problēmām. Tomēr ir valstis, kur integrācija ir veiksmīgāka nekā citur.

Sociolingviste: drīzāk Kruka apgalvojumus par vērtībām varētu dēvēt par vecmodīgiem

"Drīzāk par novecojušiem un vecmodīgiem varētu dēvēt Sergeja Kruka apgalvojumus," ar šādiem vārdiem sociolingviste Vineta Poriņa komentē Rīgas Stradiņa universitātes profesora nesen pausto viedokli, ka, lai Latvija kļūtu par modernu un ekonomiski spējīgu valsti, ir jācīnās pret daudzām latviešu vērtībām un ka latviešu kultūras un valodas aizstāvji rok dziļu bedri.

Dezorientācija latviešos valsts valodas lietošanā

Piektdien, 12.martā, laikrakstā _Diena _publicētā rakstā: “Latviešu valoda – dominējošā?” tā autore Vineta Poriņa secina: “Krievu valodas lietojums saziņā starp latviešiem un mazākumtautību cilvēkiem pašlaik – neatkarīgas valsts jau divdesmitajā gadā – ir kā zāģis latviešu valodas attīstībai un ieguldītajiem līdzekļiem valsts valodas apguvē un funkcionēšanai.”

Eksperti ir pret sasteigtu pāreju uz mācībām tikai latviski

Es saprotu, kāpēc tēvzemiešiem to vajag, bet nesaprotu, kāpēc to vajag valsts politikai, - tā izglītības politikas pētniece Marija Golubeva komentē apvienības Tēvzemei un brīvībai/LNNK rosinājumu noteikt, ka no 2011.gada notiek pakāpeniska valsts finansēto skolu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Tam, ka par šo jautājumu jādiskutē, piekrītot ne tikai partijas politiķi, bet arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).

Latviski iesaka teikt tvītošana, ne čivināšana vai vīterošana

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisija apstiprinājusi un ieteikusi oficiālai lietošanai terminus saistībā ar sociālā tīkla Twitter. Pirms lēmuma pieņemšanas tīmeklī tika veikta aptauja, kurā varēja izteikt viedokli par piemērotāko atbilsmi angļu terminam “tweeting” (sk.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide