Lauksaimnieku apvienība (LA)
aicina Latvijas iedzīvotājus atbalstīt vietējo ražotāju, boikotējot
citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ražotās pārtikas preces.
Lai vairotu jauniešu interesi par lauksaimniecību un veidotu priekšstatu
par to kā modernu, izaicinājumiem pilnu un tehnoloģiski augsti
attīstītu nozari, Latvijas lauksaimnieku organizācijas iesaista bērnus,
jauniešus un topošos lauksaimniekus izglītojošās aktivitātēs.
Šā gada deviņos mēnešos lauksaimniekiem dažādos maksājumos izmaksāti 219 miljoni latu, bet vēl līdz gada beigām tiks izmaksāti 106 miljoni latu, portālu Diena.lv informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Jau 101 no 110 Latvijas novadiem noteicis, ka to teritorijas ir no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) brīvas zonas, tādējādi aizliedzot ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu savā teritorijā, pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākais konsultants Ēriks Leitis.
Latvijas lauksaimnieku biedrības Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Zemnieku saeima (ZSA) kopā ar Zemkopības ministriju aicina lauksaimniekus uz semināriem Ietekmē lauksaimniecības un lauku nākotni jau šodien!, kuros informēs par konkurētspēju Eiropā un pasaulē, portālam Diena.lv pastāstīja_ Zemnieku saeimas _pārstāve Ilona Kuzmiča.
Lai gan Briselē labi apzinās Latvijas zemnieku diskriminējošos stāvokli saistībā ar zemajiem tiešmaksājumiem, patlaban tiekot testēta Baltijas valstu lauksaimnieku saliedētība, sacīja organizācijas Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Latvijas lauksaimnieki ir neapmierināti ar Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013.gada, savukārt EK Lauksaimniecības politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Villijs Šulcs-Grēve ieteica lauksaimniekiem kompensēt zemos tiešmaksājumus ar citām KLP piedāvātajām finansiālā atbalsta iespējām.
Trešdien Rīgā, iepretim Eiropas Savienības (ES) Mājai notiekošajā protesta mītiņā sapulcējušies aptuveni 300 zemnieki no Latvijas, kuri ar skaļiem saukļiem un plakātiem protestē pret nevienlīdzīgajiem ES lauksaimniecības politikas tiešmaksājumu priekšlikumiem.
Eiropas Komisija (EK) joprojām plāno diskriminēt Latvijas lauksaimniekus, tomēr Latvijas prasība joprojām ir spēkā – tiešajiem maksājumiem Latvijas
lauksaimniekiem ir jābūt vismaz 80% no Eiropas Savienības (ES)
tiešmaksājumu vidējā līmeņa, bet citām dalībvalstīm maksājumi nedrīkst būt augstāki par 120% no ES vidējā līmeņa, portālam Diena.lv norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Šī brīža Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā balstās uz
nedaudz koriģētas deviņdesmito gadu politikas pamatiem, un tā ir novecojusi. Ir pienācis pēdējais laiks to pārveidot par modernu un mūsdienām
atbilstošu kopienas politiku, norāda ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.
Eiropas lauksaimniecības komisārs Dačians Čološs vēstulē Eiropas Parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei aizstāv Eiropas Komisijas piedāvājumu jaunajam Eiropas Savienības budžetam, neskatoties uz piedāvātā lauksaimniecības tiešo atbalsta maksājumu modeļa netaisnīgumu, portālu Diena.lv informēja Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes asistents Mārtiņš Spravņiks.
Platībmaksājumiem Eiropas Savienību (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem jābūt ne mazākiem par 90% un ir nepieļaujami kropļot konkurenci pašas Eiropas lauksaimnieku starpā, vienojās Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāji nedēļas nogalē notikušajā sanāksmē.