Noslēdzoties Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajam līdzfinansējuma konkursam Eiropas Komisijas audiovizuālās programmas Media finansējuma piesaistei, finansējums piešķirts gan topošo animāciju, spēlfilmu un dokumentālo filmu projektiem.
Noslēdzies Nacionālā Kino centra (NKC) izsludinātais konkurss par 2010. gadā pieejamo valsts finansējumu dokumentālo filmu un animācijas projektiem un nolemts atbalstīts 13 dokumentālo filmu un 7 animācijas projektus, informēja NKC pārstāve Kristīne Matīsa. Kā pavēstīja K.Matīsa, no 13 atbalstītajiem dokumentālo filmu projektiem četri finansējumu saņēmuši attīstīšanas posmam – Ilonas Brūveres filma “Tapieris” par tango karali Oskaru Stroku (Ls 7700), jaunā režisora Mika Meirāna projekts “1989” par Atmodu un Baltijas ceļu (Ls 4000) un divi kopražojumi - Vides filmu studijas Baltijas mēroga kopprojekts “Tie, kas uzdrošinās” ar islandiešu režisoru Olafuru Rognvaldsonu (Ls 3560), un krievu režisora Aleksandra Gutmana projekts “Metropolīts” par ciemu Gruzijas - Dienvidosetijas pierobežā pēc 2008.
Otrdien, 6.aprīlī no plkst. 9:30 līdz 14:00 Rīgas Kinomuzeja zālē notiks 2010. gada konkursam pieteikto animācijas filmu projektu publiska prezentācija, kurā producentiem un režisoriem dota iespēja projekta dokumentāciju un aprakstus papildināt ar audiovizuāliem materiāliem un autoru stāstījumu. Konkursā iesniegtos projektus un to prezentāciju vērtē trīs eksperti – Latvijas Kinematogrāfistu savienības izvirzītā pārstāve Zane Dzene, Kinoproducentu asociācijas pārstāvis Roberts Vinovskis un Nacionālā Kino Centra pārstāvis Uldis Dimiševskis.
Nacionālais kino centrs marta beigās rīkos dokumentālo filmu projektu prezentāciju, kurā piedalīsies visi 36 konkursā iesniegtie projekti, liecina Nacionālā kino centra mājaslapā publicētā informācija.
Otrdien Kinomuzeja zālē norisinājās spēlfilmu projektu prezentācija, kurā 13 režisori mēģināja pārliecināt ekspertus, ka tieši viņu piedāvātās filmas projekts ir tas, kas finansējams šā gada drastiski samazinātā finansējuma apstākļos.
Līdz ar 2010.gada 1.janvāri valsts aģentūra “Nacionālais kino centrs” (NKC) kļūst par valsts tiešās pārvaldes iestādi. Tā kā iestādes direktoram jābūt ierēdņa statusā, saskaņa ar Valsts civildienesta likumu tika izsludināts atklāts konkurss, kura rezultātā par NKC direktori izvirzīja līdzšinējo valsts aģentūras NKC direktori Ilzi Gailīti – Holmbergu.
22.un 23. oktobrī Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu Rīgā rīko forumu Riga Meetings – Baltijas un Ziemeļvalstu filmu institūciju pārstāvju, politikas veidotāju, producentu, izplatītāju un citu filmu profesionāļu tikšanos, informē projekta vadītāja Līga Miezīte Jensena. Foruma galvenais mērķis ir nostiprināt esošos Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona filmu profesionāļu kontaktus un likt pamatus jaunam reģionālās sadarbības tīklam, kā arī veicināt efektīvāku reģionālo resursu izmantojumu filmu nozarē - no politikas veidošanas līdz filmu ražošanai un izplatīšanai piesaistot ārvalstu finansējumu Latvijas kino nozarei.
Nacionālā Kino centra (NKC) vadītāja Ilze Gailīte Holmberga uzsver, ka NKC reorganizācija norit sadarbībā ar nozares profesionāļiem un Rīgas Kinostudijas vadītāja Venta Horsta izplatītais paziņojums ir tendenciozs un nepamatots.
A/S Rīgas Kinostudijas valdes priekšsēdētājs Vents Horsts atzīst, ka patlaban plānotā valsts aģentūras "Nacionālais kino centrs" reorganizācija ir likumsakarīga un kino nozares turpmākajai attīstībai nepieciešama – ja vien tā netiks veikta tīri matemātiski, informē kinostudijas pārstāve Līga Bizune.
Kultūras ministrija atbalstījusi Latvijas kinematogrāfijas organizāciju ierosinājumu saglabāt Nacionālo kino centru kā atsevišķu iestādi ar līdzšinējo nosaukumu. Lai gan tā vairs nebūs valsts aģentūra, tomēr Nacionālais kino centrs nekļūs par KM struktūrvienību, Dienai pastāstīja Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Ieva Romanova.
Vairāki desmiti Latvijas kino veidotāju un aktieru trešdien pulcējas pie Kultūras ministrijas un uzņēma īsfilmu "Eizenšteina sapnis", tādējādi protestējot pret ministrijas ieceri pārveidot filmu nozari un likvidēt Nacionālā kino centra neatkarīgo statusu. Plašāks ieksats Dienas fotogrāfa Ulda Brieža fotoreportāžā no notikumu vietas.
****Situācijas ķīlnieki Iespējams, Jāņa Streiča šovasar pabeigtā spēlfilma Rūdolfa mantojums, kas, Holivudas terminoloģijā runājot, veidota kā prīkvels (priekšstāsts) Rūdolfa Blaumaņa leģendārajām Skroderdienām Silmačos, kļūs par pēdējo darbu, kas tapis Latvijas Nacionālā kino centra (LNKC) aprūpē.
