Bijušais Gruzijas aizsardzības ministrs Iraklijs Garibašvili pirmdien kļuva par šīs valsts jauno premjerministru, nomainot Giorgiju Gahariju, kurš ceturtdien atkāpās no šī amata.
Pašlaik Uzņēmumu reģistrā (UR) apstiprinātā partijas KPV LV valde paziņojusi, ka vēlas atsaukt parakstus no valdības koalīcijas līguma. Saeimas KPV LV frakcijas vadītājs Māris Možvillo to sauc par zibens spērienu no skaidrām debesīm un sola, ka frakcijas pozīcija būs skaidra trešdien. Taču notikušais vēlreiz apliecina, ka partijas iekšienē ir nesaskaņas, ko atrisināt varbūt var 20. februārī plānotā pilnsapulce. Līdz tam teorētiski pastāv iespēja, ka partija izslēdz Saeimas deputātus, ja tie nepakļausies valdes lēmumiem.
No nepietiekamiem iepirkumiem un politiskām cīņām līdz dalībai neatļautās golfa vakariņās – tik dažādi ir iemesli, kādēļ amatu Covid-19 pandēmijas laikā zaudējuši visdažādāko valstu ministri un augstas amatpersonas. Vēl vairāk – pandēmija ir atstājusi un turpinās atstāt ietekmi arī uz ievērojami lielāka mēroga politiskajiem procesiem.
Kirgizstānas prezidents Sooronbajs Džeenbekovs ir gatavs atkāpties no amata, lai izbeigtu politisko krīzi, kas pārņēmusi valsti pēc parlamenta vēlēšanām, teikts uzrunā, kas piektdien tika publicēta viņa interneta vietnē.
Latvju tauta bija jau pieradusi, ka Saskaņa – tas ir tāds neizkustināms granīta piemineklis. Līdz pēkšņi – gana plašas aizdomas par korupciju, līdera bēgšana uz Briseli un samērā neizteiksmīgs rezultāts vēlēšanās Rīgā, kur partijai granīta kluča vietā jau bija pat izvietots kārtīgs vērsis. Gan vēlēšanās, gan dažnedažādajos partiju popularitātes reitingos Saskaņa teju mūžību bijusi līdere, turklāt vismaz no malas izskatījusies tāda šķietami monolīta, bez kaislību potenciāla – visi klausa vadoņiem, un varbūt arī tāpēc tos citus nemaz neredz. Nu beidzot arī ainavās ar Saskaņu ir ko vērot.
Kanādas Konservatīvā partija pirmdien paziņoja, ka partijas priekšsēdētāja amatā ievēlēts bijušais gaisa spēku stūrmanis Ērins O'Tūls, kam ātri būs jāmobilizē partija, lai iespējamās ārkārtas vēlēšanās mestu izaicinājumu liberālajam premjerministram Džastinam Trudo.
Kļūstot par pirmo pasākumu jaunajā konferenču centrā ATTA Centre, sestdien Latvijas Reģionu apvienība (LRA) rīkoja kongresu, lai no trīs partiju un trīs biedrību apvienības pārtaptu vienotā partijā. Tiesa gan, apvienībā līdz šim ietilpstošā Vidzemes partija, kā jau bija zināms iepriekš, tomēr paliek pati par sevi, taču tai būs sadarbības līgums ar LRA.
Iedzīvotāju neuzticēšanās partiju popularitātes reitingiem sasniegusi augstāko līmeni kopš 2013.gada, kad rīkots pirmais šāds pētījums, liecina aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Sākoties ārkārtas stāvoklim, aktualizējušās arī diskusijas, vai nav nepieciešams atgriezt Satversmē no tās reiz svītroto 81. pantu, kas paredzēja, ka
valdība var pieņemt noteikumus ar likuma spēku. SestDiena skaidro, vai, kā un kāpēc tas šobrīd būtu vajadzīgs.
Pēdējo reizi kādas partijas kongresā biju pirms daudziem, daudziem gadiem – kādreiz varenās Tautas partijas norieta laikā. Toreiz tas virknei delegātu izvērtās par emocionālu pārdzīvojumu un arī šo rindu autorei. Kopš tā laika pagājuši astoņi gadi un rētas sadzijušas. Tādēļ radās pilnīgi interese: kas diez tagad mainījies kongresu modē? Turklāt pēdējā laikā viss kaut kā sakritis tā, ka vairāk sanāk rakstīt par tiešām labiem cilvēkiem un daudzsološām idejām, – tā ka pašai jau sāk šķist, ka varbūt pārāk rožaina tā aina veidojas. Tāpēc uzreiz piekritu SestDienas mudinājumam apmeklēt Saskaņas kongresu.
