1. JANVĀRIS – oficiāli beidz pastāvēt starptautiski neatzītā armēņu Arcahas jeb Kalnu Karabahas Republika. Visa kontrole pār tās teritoriju atgriežas Azerbaidžānas rokās.
Vadošajai nerietumu valstu apvienībai BRICS pievienojas vēl četras valstis – Ēģipte, Etiopija, Irāna un Apvienotie Arābu Emirāti.
7. JANVĀRIS – Bangladešā notiek parlamenta vēlēšanas. Opozīcija balsojumu boikotē, kā dēļ vēlētāju dalība ir tikai 17,8%. Pēc vēlēšanām sākas protestu sērija, kas augustā noslēdzas ar varas maiņu.
23. JANVĀRIS – notiek prezidenta un parlamenta vēlēšanas Taivānā. Cīņa risinās starp nosacīti proamerikāniskiem un proķīniskiem spēkiem, bet noslēdzas neizšķirti. Uz nākamajiem četriem gadiem tiek ievēlēts proamerikānisks prezidents Lajs Činte (Rietumos pazīstams kā Viljams Lai), taču parlamentā viņa atbalstītājiem vairākuma nav.
14. FEBRUĀRIS – vispārējo vēlēšanu diena Indonēzijā, galvenās no kurām ir prezidenta vēlēšanas. Par to uzvarētāju kļūst atvaļinātais ģenerālis Prabovo Subianto, kurš ir zināms ar savu draudzīgo attieksmi pret Ķīnu un vēlmi pagriezt ASEAN lielāko ekonomiku Indonēziju BRICS virzienā.
15.–17. MARTS – prezidenta amatā sevi pārvēlē Krievijas līderis Vladimirs Putins.
19. APRĪLIS – Indijā sākas vispārējās vēlēšanas, kuras ir vienas no ilgākajām pasaulē – ilgst vairāk par diviem mēnešiem. Tās noslēdzas 1. jūnijā ar hinduistu nacionālistu – Indijas Tautas partijas jeb Bharatiya Janata – uzvaru un attiecīgi arī Narendras Modi palikšanu valsts premjerministra amatā uz trešo piecu gadu termiņu pēc kārtas. Uzvara gan ir mazāk pārliecinoša, nekā cerēja partija.
15. MAIJS – notiek atentāta mēģinājums pret Slovākijas premjerministru Robertu Fico, tomēr mediķiem izdodas viņu glābt. Notikušais raisa plašas diskusijas par politiķu verbālo naidu pret citādu uzskatu paudējiem.
29. MAIJS – Dienvidāfrikā notiek parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātā valdošā partija Āfrikas Nacionālais kongress pirmoreiz kopš aparteīda režīma beigām zaudē vairākumu valsts parlamentā. Tiesa, partija bez īpašām grūtībām izveido koalīciju un saglabā saviem pārstāvjiem vairākumu nozīmīgāko amatu.
6.–9. JŪNIJS – Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Labus panākumus tajās gūst dažādas labējas ievirzes partijas, tomēr ar to ir daudz par maz nonākšanai pie varas EP. Līdz ar to Eiropas kopējā politika, cik tālu to spēj ietekmēt EP, paliek nemainīga.
15. JŪNIJS – Šveicē bez vērā ņemamiem rezultātiem notiek Ukrainas miera konference. Tikšanās iecerēta kā starptautisks atbalsts Ukrainai, tomēr visas vadošās nerietumu valstis vai nu atsakās tajā piedalīties, vai atsūta zemāka ranga diplomātus.
26. JŪNIJS – pēc vienošanās ar ASV varasiestādēm par daļēju vainas atzīšanu izvirzītajās apsūdzībās tiesas zālē brīvību atgūst un dzimtajā Austrālijā atgriežas interneta projekta WikiLeaks dibinātājs Džūljans Asānžs. Viņa darījums ar ASV varasiestādēm, protams, piesaista mediju uzmanību, taču ne tuvu tik lielu kā WikiLeaks ziedu laikos.
4. JŪLIJS – Lielbritānijā notiek parlamenta vēlēšanas, kurās lielāko sakāvi savas pastāvēšanas vēsturē cieš konservatīvie un pie varas atgriežas leiboristi. Par divām labējām partijām – konservatīvajiem un Reform UK – gan nobalso jūtami vairāk vēlētāju nekā par leiboristiem, tomēr Lielbritānijas vēlēšanu sistēmas specifikas dēļ uzvara viņiem tiek.
7. JŪLIJS – notiek Francijas Nacionālās asamblejas ārkārtas vēlēšanu otrā kārta, tomēr vēlēšanu rezultāti nevairo cerības uz politiskās stabilitātes parādīšanos. Apmēram līdzīgā skaitā parlamentā iekļūst labējie, kreisie un prezidentu Emanuelu Makronu atbalstošie centristi, turklāt pakāpeniski atklājas, ka ir jautājumi, kuros labējie un kreisie ir spējīgi atrast arī kopīgu valodu.
13. JŪLIJS – atentāta mēģinājums pret tobrīd vēl kandidātu uz ASV prezidenta amatu Donaldu Trampu viņa priekšvēlēšanu mītiņā Batleras pilsētā Pensilvānijas pavalstī. Politiķi izglābj nejaušība – pēdējā brīdī uz sāniem pagriezta galva. Atentāts ievērojami uzlabo viņa izredzes atgriezties Baltajā namā.
21. JŪLIJS – par izstāšanos no cīņas par Balto namu paziņo ASV prezidents Džo Baidens, kura jau tāpat nelielās izredzes uzvarēt samazinās vēl vairāk pēc neveiksmīgas piedalīšanās televīzijas debatēs. Viņa vietā par demokrātu kandidāti kļūst viceprezidente Kamala Harisa.
1. AUGUSTS – Ankaras lidostā notiek kopš aukstā kara beigām lielākā ieslodzīto apmaiņa starp ASV un Krieviju. Apmainīti tiek kopumā 26 cietumnieki, no kuriem vairākums ir Krievijas pilsoņi. Tostarp dzimtenē atgriežas Evans Gerškovics un Pols Vīlans, kā arī Vadims Krasikovs. Abas puses šo apmaiņu, protams, pasludina par savu panākumu.
5. AUGUSTS – naktī no 5. uz 6. augustu Ukrainas bruņotie spēki šķērso Krievijas un Ukrainas robežu un ieņem Sudžas pilsētu, lielāko daļu Sudžas rajona, kā arī atsevišķas blakus rajonu teritorijas Kurskas apgabala dienvidrietumos. Kontroli pār Sudžu un kopumā ap 600 km2 Krievijas teritorijas Ukraina saglabā līdz gada beigām. Vairākums ekspertu atzīst, ka operācijas militārā nozīme nav liela, taču tas ir Ukrainas panākums politiskā līmenī.
27. SEPTEMBRIS – Izraēlas īstenotā triecienā pa Beirūtu tiek nogalināts kustības Hizbullāh ģenerālsekretārs Hasans Nasralla. Dažas dienas vēlāk, 1. oktobrī, Izraēlas bruņotie spēki sāk sauszemes iebrukumu Libānas dienvidos. 27. novembrī tiek noslēgts pamiers, kas paredz Hizbullāh spēku aiziešanu no Libānas pierobežas, tos nomainot ar Libānas armiju.
22. OKTOBRIS – Krievijas pilsētā Kazaņā sākas trīs dienas ilgs BRICS līderu samits. Bažas, ka tajā varētu pieņemt pret Rietumiem vērstus lēmumus (piemēram, par atteikšanos no ASV dolāra izmantošanas), nepiepildās, tomēr tas nemazina arī kopējo spriedzi attiecībās ar Rietumiem.
26. OKTOBRIS – Gruzijā notiek parlamenta vēlēšanas, kurās pēc oficiālajiem rezultātiem uzvar galvenā varas partija – nacionāli konservatīvais Gruzijas sapnis. Prorietumnieciskā opozīcija, par kuras līderi kļūst Valsts prezidente Salome Zurabišvili, sāk protestu sēriju, kas turpinās līdz pat gada beigām, tomēr Gruzijas sapnis piekāpties atsakās.
3. NOVEMBRIS – Moldovā notiek Valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuras uzvarētāju kļūst esošā valsts līdere Maija Sandu. Tomēr pašā Moldovā Sandu zaudē un amatu saglabā, tikai pateicoties Eiropas valstīs dzīvojošo valsts pilsoņu balsīm.
5. NOVEMBRIS – gada galvenais notikums, ASV prezidenta vēlēšanas, noslēdzas ar pārliecinošu eksprezidenta Donalda Trampa uzvaru. Tāpat republikāņi uzvar arī ASV Kongresa abu palātu vēlēšanās, kā arī virknē vietējo vēlēšanu un balsojumu. Tas nozīmē – vismaz nākamos divus gadus (līdz nākamajām starpvēlēšanām) kontrole pār Savienotajām Valstīm atradīsies šīs partijas un vispirms jau Trampa atbalstītāju rokās.
8. DECEMBRIS – pēc strauja Sīrijas opozīcijas alianses uzbrukuma prezidenta Bašara al Asada spēkiem opozicionāru rokās nonāk valsts galvaspilsēta Damaska, Asads pamet Sīriju, un viņa režīms beidz pastāvēt. Jautājums, vai kara nomocītajā valstī beidzot izdosies panākt mieru, vai arī pilsoņu karš turpināsies, tikai nu jau bez valdības spēku līdzdalības, paliek atklāts.