Par Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kaspars Cipruss kļuva 2020. gada vasarā, bet šogad uz Latviju atveda Eiropas čempionātu, kas pilnīgi noteikti kļuva par gada sporta notikumu. Aprēķināts, ka šī notikuma tiešā ietekme uz valsts ekonomiku bija 82,99 miljoni eiro, bet netiešā – vēl vairāk nekā 51 miljons, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā. Kopumā pilnīgi droši var teikt, ka čempionāta veiksmīgā norise ļāvusi ne tikai pašiem tā rīkotājiem apzināties savu varēšanu, bet arī nākotnē piesaistīt tikpat augsta līmeņa notikumus Latvijai.
43 gadus vecais Cipruss dzimis Rēzeknē, un iepriekš, daudzu gadu garumā, viņš sevi veiksmīgi pierādījis arī laukumā kā spēlētājs. Proti, no 1998. līdz 2015. gadam Cipruss bijis profesionāls basketbolists, spēlējis Latvijas, Itālijas, Slovēnijas, Polijas, Spānijas, Apvienoto Arābu Emirātu, Igaunijas un Lietuvas klubos. Bijis arī Latvijas U-18, U-19 un U-20 izlasēs, no 2000. līdz 2008. gadam aizvadījis 87 spēles valstsvienībā, pārstāvējis Latviju 2001., 2005. un 2007. gada Eiropas čempionātos. Ciprusam ir maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā un basketbola trenera sertifikāts, un 2018. gadā viņš absolvējis arī Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Europe izglītības programmu Time-out.
Kā atzinība visam šogad paveiktajam nule nākusi arī nominācija Eiropas gada cilvēks Latvijā, par kuru viņš sacenšas ar tādiem sabiedrībā cienītiem cilvēkiem kā centra Marta vadītāja Iluta Lāce un kora Kamēr… galvenais diriģents Jurģis Cābulis.
Pirms Eiropas čempionāta basketbolā sacīji, ka pasākuma pienesums Rīgai būs ap 60 miljoniem eiro. Vai, tagad atskatoties, vari teikt, ka viss iecerētais izdevās?
Tagad redzam, ka pasākuma kopējais pienesums ir daudz lielākās nekā 60 miljoni eiro. 60 miljonu ir tikai no ārzemju tūristiem un dalībniekiem, bet EuroBasket dēļ Rīgu apmeklēja arī daudzi basketbola līdzjutēji no visas Latvijas. Vienmēr var gribēt labāk, bet, manuprāt, ar uzviju izpildījām pirmsturnīra prognozes.
Ja jau esi nominēts Eiropas gada cilvēka titulam, tas ir zināms novērtējums un atbilde heiteriem, jo arī kritikas čempionāta rīkošanas laikā ir bijis ne mazums. Kā pats jūties par tādu pozitīvu sacensību?
Nenoliegšu, tas noteikti ir patīkami. Ļoti daudz cilvēku šogad Latvijas vārdu Eiropā ir nesuši pietiekoši skaļi, un šo sarakstu noteikti varētu papildināt vēl ar vairākiem, kuri būtu pelnījuši tajā atrasties. Tādēļ kaut vai piedalīties šajā sacensībā jau vien ir milzīgs prieks un pagodinājums.
Kas bija tās lietas, uz kurām skatoties ar šībrīža pieredzi tu teiktu: jā, tagad es čempionāta rīkošanā darītu citādi. Kas bija visgrūtākais?
Negribētu teikt, ka galvenajos vilcienos darītu ko citādi, jo kopumā, manuprāt, viss tika izdarīts labi. Lielākie izaicinājumi bija dažādās niansēs, kur pieredzes trūkuma dēļ dažviet aizķērāmies. Tāpēc jau arī ir tik svarīgi biežāk rīkot līdzīgus un tikpat augsta līmeņa pasākumus ne tikai basketbolā un ne tikai sportā, jo skatītāju prasības un tehnoloģijas nestāv uz vietas. Ja mēs dažādu iemeslu dēļ kādu laiku atteiksimies no šāda veida notikumu uzņemšanas pie sevis, tad baidos, ka ar laiku plaisa izpratnē un varēšanā no lielo pasākumu rīkotājvalstīm būs tik liela, ka pie mums nekas tamlīdzīgs vairs varētu arī nenotikt.
Tīri cilvēcīgi visgrūtākais bija brīdis pēc mūsu zaudējuma lietuviešiem. Nākamajā rītā viss kaitināja un bija tāda sajūta, ka klāt pasaules gals un krāsas ir pazudušas. (Smaida.) Tomēr bija jāceļas, jāturpina strādāt, jāturpina smaidīt un darīt visu, lai šis čempionāts paliktu prātā tikai ar pozitīvām atmiņām.
Paanalizējāt arī, kāds bija vidējais aritmētiskais Eiropas čempionāta apmeklētāja profils un cik daudz naudas viņš šeit atstāja?
Tā kā pie mums notika gan grupu turnīrs, gan finālspēles, tad spēles apmeklēja gan sporta tūristi un fani, gan, konkrētu valstu komandām sasniedzot izcilus rezultātus, atbalstītāju pulku papildināja arī visaugstākās amatpersonas. Kā atzina FIBA pārstāvji, nevienu Eiropas čempionāta finālturnīru līdz šim nebija apmeklējuši tik daudzi augsta līmeņa politiķi, cik atbrauca uz Rīgu. Līdz ar to skaidrs, ka tēriņu amplitūda bija ļoti dažāda.
Pēc pētījumiem un aptaujām mūsu pieaicinātie ekonomisti secināja, ka vidējie tēriņi diennaktī vienam cilvēkam bija mazliet virs 300 eiro.
Tad, savelkot visu kopā un runājot biznesa loģikā, – cik naudas iztērējām čempionāta rīkošanai un cik ar to nopelnījām?
Droši vien visus galvenokārt interesē valsts ieguldījuma sadaļa. Matemātika ir šāda: Latvija EuroBasket rīkošanai piešķīra mazliet mazāk par 10 miljoniem eiro, bet valsts budžetā tiešā veidā caur dažādiem nodokļiem atgriezās ap 15,5 miljoniem eiro.
Savukārt, ja runājam par pasākuma radīto tiešo ekonomisko ietekmi, tad tā ir virs 80 miljoniem eiro. Ja aprēķinam vēl multiplikatora ietekmi, tad tā sniedzās pat virs 130 miljoniem eiro.
Kāds, tavuprāt, vēl ir čempionāta un vispār šāda līmeņa pasākuma pienesums sabiedrībai?
Pirmkārt, tā ir valsts tēla popularizēšana. Pēc mūsu auditora datiem, neviens pasākums pēdējos piecos gados nenodrošināja tādu valsts reklāmu kā EuroBasket.
Otrkārt, tādi sporta pasākumi vieno tautu, un liela daļa sabiedrības vismaz uz pāris nedēļām aizmirsa par iekšējiem kašķiem.
Treškārt, un, manuprāt, tas ir galvenais pienesums – ka, neskatoties uz katastrofālo demogrāfisko situāciju, tieši tādi pasākumi, kuros katrs mūsu bērns un jaunietis teju var pieskarties pasaules lielākajām zvaigznēm, palielina interesi ne tikai par konkrēto sporta veidu, bet sportu vispār, un mums atkal ir bērnu skaita pieaugums sporta skolās.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 19. decembra - 8. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!