Ziedonis Čevers pēdējos gados bija atgājis no politikas un reti sniedza intervijas, bet pagājušā gadsimta 90. gadu vidū viņš bija viens no redzamākajiem politiķiem Latvijā. Tieši pirms 30 gadiem, 1995. gada rudenī, Čevera dibinātā partija – Demokrātiskā partija Saimnieks – uzvarēja 6. Saeimas vēlēšanās, ieguva 18 vietu parlamentā un visas zīmes rādīja, ka Čeveram lemts kļūt par valdības vadītāju, taču izšķirīgajā balsojumā pietrūka tieši vienas balss. Rezultātā pie valdīšanas nāca Andris Šķēle un nākamajā, 7. Saeimā jau triumfēja viņa izveidotā partija, kamēr Čevera Saimnieks saņēma tikai 1,6 procentus vēlētāju balsu un parlamentā vairs neiekļuva.
Politikā Čeveru gan cēla, gan gāza viņa cīkstoņa temperaments. Bijušais Latvijas čempions džudo cīņā savos labākajos gados burtiski izstaroja pārliecību un vēlēšanos uzvarēt. Līdz ar to arī noslēpt rūgtumu vai aizvainojumu par zaudējumiem politikā viņam bija grūtāk. Čevers pats gan uzsvēris, ka politikā aizvainojums var nozīmēt tikai pieredzes trūkumu, un ir noliedzis, ka viņam lielākais aizvainojums ir bijis par šīs vienas balss iztrūkumu balsojumā par viņu kā premjeru (intervijai žurnālam Klubs 2001. gadā viņš pats iedevis fotogrāfiju, kurā redzama viņa sejas izteiksme liktenīgā balsojuma brīdī). Un arī no Šķēles pirmās valdības, kurā viņš bija Ministru prezidenta biedrs, Čevers 1996. gadā aizgājis nevis tāpēc, ka būtu apvainojies, bet tāpēc, ka viņam nav paticis tas, ko Šķēle valdībā darīja.
PRET ORGANIZĒTO NOZIEDZĪBU
Beidzis Rīgas 8. vidusskolu (kopš trešās klases mācījies kopā ar savu nākamo sievu Margaritu), Čevers iestājās Latvijas Fizkultūras institūtā. Te sākās arī viņa politiskā karjera – sākās ar komjaunatni. 80. gadu otrajā pusē Čevers bija redzams komjaunatnes funkcionārs, komjaunatnes Rīgas Kirova rajona (tagad Centra rajons) pirmais sekretārs 1987. gadā un pilsētas komitejas pirmais sekretārs 1988.–1989. gadā.
1989. gadā Čevers kandidēja PSRS tautas deputātu padomes vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Viņa karjera turpinājās iekšlietu sistēmā. «Es pēc savas domāšanas esmu policists,» ir teicis Čevers, piebilzdams, ka policijā ir strādājis arī viņa brālis, dēls un brālēns. 1991. gadā viņš, jau tautfrontietis, kļuva par Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieku. Kad 1991. gada novembrī no amata atkāpās iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis, Čevers kļuva par iekšlietu ministru Ivara Godmaņa valdībā.
90. gadu sākums Latvijā bija organizētās noziedzības uzplaukuma laiks.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 10. - 16. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

