Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +15 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 6. jūnijs
Ingrīda, Ardis

Egīls Zirnis

Zirnis joko - 04.06.2020.(1)

Restorāna apmeklētājs: "Viesmīl, es gribētu samaksāt!"
Viesmīlis: "Nu, mēģiniet, paskatīsimies, kā jums tas izdosies..."

Vēsture Dienā: Lakstīgalu nakts(2)

1995. gada pavasarī SestDiena atgādināja, ka ne viss ir naudā mērāms un ka dusmīga stāvēšana piketā pie aizslēgtas bankas, kurā zuduši tavi ietaupījumi, nav latvieša vienīgā eksistences forma laikā, kad viss plaukst un zied. Raksts Birzī pogā lakstīgala apcerēja mazā dziedoņa lomu latviešu kultūrā, secinot: ''Kas reiz ziedoņa naktī dzirdējis lakstīgalu, tas to neaizmirsīs nekad. Protams, ne jau lakstīgalu, bet daiļo meiteni, ar kuru kopā aizvadīta lakstīgalu nakts. Un meitene pēc šādas nakts mierīgi dzīvos atlikušo mūžu, zinādama, ka ir kāds, kas viņu vienmēr – arī tad, kad viņa jau būs krunkaina veča, – atcerēsies jaunu un daiļu kā tonakt, ja vien nenomirs žēlabās (..). Atcerēsies arī tad, ja meitene nemaz tik daiļa nebūs bijusi. Tāpēc drošības labad meitene cenšas piedzīvot vairākas lakstīgalu naktis, lai ilgāk paliktu ļaužu piemiņā, atšķirībā no zēniem, kam jau pēc pirmās nakts zem ievu krūma jāiet armijā, jāmācās dzert un dziedāt skumjās dziesmas par lakstīgalām un zudušu mīlu.

Ielīst ābeļziedā(4)

Ziedonis ir pats skaistākais brīdis gadā. Ne velti maijā ir tik daudz pašnāvību – acīmredzot pat dzīves noliedzēji vēlas, lai viņu pēdē­jām atmiņām par šo grēcīgo pasauli fons būtu ziedu smaržas apvīts un lakstīgalu apdziedāts. Tas ceļ suicī­da vērtību, jo darīt sev galu apstākļos, kuros dzīvi no elles grūti atšķirt, ir bezjēdzīgi, neviens to nenovērtēs un varbūt pat nepamanīs vai nodomās, ka tu savos kārtējos un šoreiz pēdējos mēslos esi trāpījis nejauši.

Zirnis joko - 28.05.2020.(2)

Ikvienam perfekcionistam savā mūžā jāpaspēj pārbūvēt māju, pārstādīt koku, pāraudzināt dēlu.

Vēsture Dienā: Ballīšu karalis Oja(1)

"Laikabiedri ar lielu pārliecību apgalvo, ka Oja bija 50. gadu nogales vispopulārākais dziedātājs Rīgā," pieminot igauņu dziedātāju un aktieri Bruno Oju (1933–2002) viņa 85. dzimšanas dienā, rakstīja mūzikas vēsturniece Daiga Mazvērsīte.

Zirnis joko - 22.05.2020.(1)

– Es esmu pūce.
– Vēlu ej gulēt un vēlu celies?
– Nē, zin’, lidoju bez skaņas un ēdu peles.

Zirnis joko - 20.05.2020.(1)

Nez kāpēc tie, kas ierodas nokavējušies, parasti ir daudz jautrāki nekā tie, kas viņus gaida.

Zirnis joko - 20.05.2020.(1)

Kad man ir problēmas, es sāku dziedāt un saprotu, ka mana balss ir daudz briesmīgāka par manām problēmām.

Zirnis joko - 12.05.2020.(3)

Izrādījās, ka vidējais pirksts viņam trūkst nevis tāpēc, ka viņš būtu strādājis gaterī, bet tāpēc, ka strādā par zobārstu.

Sporta vēsture Dienā: Maijs

Lai gan skrējēju un soļotāju šogad jau aprīlī gan galvaspilsētas ielās un parkos, gan citās Latvijas vietās šķita pat vairāk nekā citkārt, visam citam sportam šopavasar karantīnas krusts pāri. Kamēr par uzvaras izredzēm pār koronavīrusu un arī to, kāds pēc tam izskatīsies lielais un ne tik lielais sports, esam lielā neziņā, varam gremdēties nostalģiskās atmiņās, lasot Dienas ilggadīgā sporta nodaļas vadītāja Artura Vaidera pirmajā īstajā atjaunotās neatkarības pavasarī – 1992. gada 6. maija Dienā – rakstītajā: "Savulaik vasaras sporta sezona startēja tieši maija svētkos. Tā teikt, sakrāvuši sarkanos karogus un transparentus grēdās un – uz stadionu! Dažādi turnīri parkos, skvēros un stadionos, stafetes un kritēriji ielās. Viss kādreiz maijā. Daudz kas no to gadu spožuma grimis nebūtībā, arī daža interesanta tradīcija, kā stafetes skrējiens Rīgā. Grimis gan politisku, gan finansiālu iemeslu dēļ."

Šķēps debesīs(2)

Šķēpa mešana, droši vien skaistākā un pavisam noteikti tālākā no mešanas disciplī­nām, Latvijā par īpašu viegl­atlētikas disciplīnu bija kļuvusi tieši tajā gadā, kura beigās man bija lemts pie­dzimt – 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Melbur­nā Inese Jaunzeme kļuva par pirmo latvieti olimpisko čempioni. Vairs nav, kam drošības pēc pārjautāt, bet, cik atceros no vecāku stāstiem, es pat vārdu dabūju šķēpa mešanas sakarā – vīriešiem šajā disciplīnā Melburnā bija uzvarējis norvēģis Ēgils Dānielsens.

Zirnis joko - 06.05.2020.(2)

Interesants fakts: strādājot par radio ētera personību, vari sajukt prātā, un neviens to nepamanīs.

Zirnis joko - 06.05.2020.(3)

Nez, savos pāri sešdesmit es vienkārši palieku resns, vai varbūt man joprojām ir augošs organisms?

Zirnis joko - 05.05.2020.(1)

Atradināties no rupju vārdu lietošanas nav grūti, daudz grūtāk ir beigt domāt tādos vārdos.

Vēsture Dienā: Lielais sprādziens(6)

Neatkarības atjaunošanas piecgadi Latvija nosvinēja ar blīkšķi – 1995. gada 4. maijā tika uzspridzināts Skrundas monstrs. Tiem, kas ir jaunāki par tiem laikiem, šo augstceltni, kas Liepājas braucēja acīm parādījās, no Rīgas puses tuvojoties Skrundai, vairs lemts redzēt tikai kinohronikās, bet neko daudz zaudējuši viņi nav – padomju vidēja darbības rādiusa kodolraķetes, ar kurām bija pilna Kurzeme (dzirdat, vaimanātāji par "NATO okupāciju"!), atradās pazemē un nebija apskatāmas, bet Skrundas monstrs arhitektoniskās ieceres un izpildījuma ziņā bija gan garlaicīgs, bet ne tuvu ne sliktāks objekts kā daudzas padomju laikā un arī vēlāk celtās privātmājas Latvijā, no kuru bezgaumības mūs laikam tiešām spētu atbrīvot tikai kodolsprādziens. Kā no Padomju armijas klātbūtni simbolizējošas celtnes no Skrundas lokatora bija jātiek vaļā, un nu šis brīdis bija pienācis.

Kā jūras ērglis sagrozīja horizontu(11)

Latvijas Dabas fonda ornitologs Jānis Ķuze par tiešraidēm no putnu ligzdām, riskanto kāpienu pie stārķēdājiem un par to, kur būvēt vēja parkus būtu noziegums.

Portālā Diena.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Tās uzkrāj anonīmus datus par vietnes apmeklējumu, tādējādi palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot portālu, Jūs apliecināt, ka piekrītat šo sīkdatņu izmantošanai, kā arī to iespējamai nodošanai trešajām pusēm. Piekrišanu var atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes Jūsu ierīcēs.