Vidusjūras austrumgarša
Pavasaris nolēmis brīdi iepauzēt, tomēr Vecrīga, kas ziemā šķita pilnīgi izmirusi, pamazām pildās ar cilvēkiem. Protams, šodienas dzīvīgumu nevar salīdzināt ar laikiem, kad te bija daudz dzīvāka tūristu plūsma, un arī ne ar tiem tālajiem laikiem, kad robežas bija ciet, tāpēc arī visai raibajai publikai nācās vien defilēt tepat pa Kaļķu un Vaļņu ielu, atskaitot vasaras saulainās svētdienas, kad šķita, visa Padomju Savienība ir apmetusies Dzintaru pludmalē. Tagad ceļas runas, ka Latvija vairs nespēs uzturēt elektrisko dzelzceļu, tolaik minētajās svētdienās viens līdz ūkai pārpildīts elektrovilciena sastāvs tikai sāka kustēties, kad stacijai jau tuvojās nākamais, lai taptu tikpat piepildīts.