Tagad, pēc finansiāli vētrainās vasaras, banku tēma medijos parādās gandrīz vairs tikai sakarā ar noguldījumu kompensēšanu, – 1995. gada 28. oktobra SestDienā uz ainu pēc Latvijas kā banku lielvalsts sapņa sabrukuma atskatījās Anita Smoļenska.
«Šur tur vēl tiek iztirzātas kādas Bankas Baltija mahinatīvā darījuma nianses vai pausti miglaini izteikumi par Einara Repšes atbilstību centrālās bankas vadītāja amatam. Pazudusi vienbrīd par ikdienišķu kļuvusi parādība – komercbanku licenču anulēšana un maksātnespējas pasludināšana. (..) Visvairāk banku bija 1993. gadā, kad darbojās 62 bankas. Licenču atņemšanas process sākās 1994. gada sākumā ar bankas Lotta darbības apturēšanu, bet gads noslēdzās ar pirmās lielākās – Topbankas – aizvēršanu. 1995. gada pavasarī sākās traģiskākie notikumi ar pirmā banku desmitnieka dalībnieču faktisku bankrotu, kulminācija bija Bankas Baltija aizvēršana maijā.
Maksātnespējīgajās bankās tika iesaldēti 220 miljoni latu, kas ir vairāk nekā puse visas valsts budžeta (370 miljoni latu). Skeptiķi domā, ka patiesībā tikai tagad ir sākusies banku veidošanās. Līdz šim bijuši vai nu naudas savākšanas punkti, dažos gadījumos jau ar mērķi savākt naudu un pazust, vai arī «kabatas» bankas…»