Irāna ir viena no 1960. gadā nodibinātās Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) loceklēm, un, pēc The Wall Street Journal aplēsēm, šajā valstī ir 15% no pasaulē izpētītajām naftas un 10% no dabasgāzes rezervēm. Taču ar šiem resursiem valsts nevar rīkoties tik brīvi, cik vēlētos, ASV un citu rietumvalstu noteikto sankciju dēļ. Tās galvenie tirgi ir Ķīna (90% naftas produktu eksporta), vairākas citas Āzijas valstis un Venecuēla, kur līdz nesenam laikam bija iespējams «atmazgāt» Irānas naftu, pārdēvējot to par Venecuēlā iegūtu.
Ja karadarbība reģionā nozīmētu tikai Irānas jēlnaftas vai dabasgāzes piegāžu pārtraukšanu, to izjustu vien patērētāji dažās pasaules valstīs, taču Hormuza šauruma bloķēšana nozīmē, ka savus resursus nespēj eksportēt arī Persijas līča karalistes. Cik ilgi šāda situācija turpināsies, kas to zina, taču par Irānas (savulaik Persija) naftas industrijas uzplaukumu un nacionalizēšanu informācijas gan netrūkst.
FRANČU PĒTNIEKS
Pirmais no eiropiešiem, kurš pievērsa uzmanību potenciālajiem Irānas naftas resursiem, bija franču arheologs un ģeologs Žaks Žans de Morgāns, raksta History.com. 1857. gadā dzimušais pētnieks XIX gadsimta beidzamajās desmitgadēs un XX gadsimta sākumā bija biežs viesis Persijas rietumu reģionos. Laikā no 1894. līdz 1905. gadam viņš publicēja monumentālu piecu sējumu darbu par zinātnisko pētniecību šajā reģionā, ko tā arī nosauca – Mission scientifique en Perse.
Taču jau pirms tam Morgāns savus rakstus iesniedza dažādiem zinātniskiem žurnāliem, un viens no tiem 1892. gadā, publicēts izdevumā Annales des Mines, speciālistu aprindās kļuva par īstu sensāciju. Tolaik jau bija apritējuši pāris desmiti gadu kopš naftas buma sākšanās. Rūpniekiem bija skaidrs, ka šī nozare ir ļoti perspektīva, bija jau izgudrota naftas pārstrādes tehnoloģija. 1857. gadā Bukareste kļuva par pirmo pasaules pilsētu, kuru diennakts tumšajās stundās apgaismoja ar no jēlnaftas izgatavotās petrolejas lampām, kas aizstāja gāzes gaismekļus, norāda All About History. Taču ar efektīvu naftas izsūknēšanas iekārtu izgudrošanu un ieviešanu tik labi vis neveicās.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 20.-26. marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!