NA atsaucas uz 2023. gada Nacionālās drošības koncepciju, kurā ieteikts, ka "no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt."
NA ieskatā, Ministru kabinets turpina piešķirt finansējumu sabiedriskajam medijam saturam krievu valodā, kas esot pretrunā ar mērķi veicināt visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai.
"Uzskatām, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā minētais saturs mazākumtautību valodās nav jāveido tikai krievu valodā un minētās tiesību normas nav pretrunā ar Nacionālajā drošības koncepcijā noteikto," pauž NA.
Opozicionāru sagatavotais lēmuma projekts iekļauts nākamās ceturtdienas, 15. janvāra, Saeimas sēdes darba kārtībā.
Latvijas valdība sastāv no Ministru prezidentes Siliņas un 14 ministriem no partijām "Progresīvie", "Jaunā vienotība" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).
Kā ziņots, Saeimas opozīcijas partijas Siliņas demisiju pērn bija pieprasījušas četras reizes, tomēr visus parlamenta uzticības balsojumus premjere izturēja.
Pēdējo uzticības balsojumu Siliņa izturēja pērnā gada oktobrī. Tolaik pret demisiju balsoja 46 deputāti, par - 38, bet balsojumā atturējās viens deputāts - Uldis Augulis (ZZS). Savukārt Andrejs Ceļapīters, kurš tolaik bija pie frakcijām nepiederošs deputāts, bet tagad pievienojies ZZS frakcijai, izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.