Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projektā Rail Baltica 2 tiks iekļauta arī Viļņa - šādu politisku vienošanos Lietuvas galvaspilsētā panākuši triju Baltijas valstu satiksmes ministriju pārstāvji.
Ja Baltijas valstis drīzumā neizrādīs apņemšanos īstenot projektu Rail Baltica, pastāv risks ne tikai zaudēt 85% no līdzfinansējuma, bet zaudēt pašu projektu, intervijā aģentūrai LETA brīdināja Eiropas Komisijas (EK) ģenerālsekretāres vietnieks Henriks Hololejs.
Lai pārrunātu Rail Baltic projekta virzību, Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 19.februārī, tikās ar Lietuvas vēstnieku Latvijā Ričardu Deguti. Deputāti komisijas sēdē pauda bažas, ka projekts varētu ieilgt, jo Lietuva sākusi izpēti par iespējamu sākotnējā projekta maršruta maiņu, virzot to ne tikai caur Kauņu, bet arī caur Viļņu, portālu Diena.lv informēja Saeimā.
Piektdien, 14.februārī, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) viesojās Lietuvā, kur tikās ar kaimiņvalsts premjerministru Aļģirdu Butkeviču, prezidenti Daļu Grībauskaiti un Seima spīkeri Loretu Graužinieni.
Burtiski pāris dienu pirms liela Satiksmes ministrijas iepirkuma noslēgšanās, vēlākais uzvarētājs un viņa kolēģe ziedojuši 14 228 eiro partijai Vienotība, kuras pārziņā ir Satiksmes ministrija, svētdien ziņo Latvijas televīzijas raidījums de facto.
Otrdien Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja 4,92 miljonu eiro piešķiršanu Rail Baltica dzelzceļa līnijas Latvijas posma skiču projektam un darbības izpētei.
Lietuva un Latvija kavē dzelzceļa projekta Rail Baltica īstenošanu, uzskata Kaido Simmermans, kurš iepriekš bijis gan Igaunijas dzelzceļa kompānijas Eesti Raudtee vadītājs, gan Latvijas Dzelzceļa galvenais inženieris.
Lietuvas Seims gatavojas izskatīt rezolūcijas projektu, kurā apsvērta iespēj radikāli mainīt dzelzceļa līnijas Rail Baltica sliežu ceļu maršrutu, novirzot to nevis caur Kauņu, bet caur Viļņu.
Eiropas platuma sliežu projekta Rail Baltica II mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. Projektā paredzēts arī veidot dzelzceļa savienojumu ar Rīgas lidostu. Lai arī parakstīts jau lērums deklarāciju un vienošanos, no Dienai paustajiem viedokļiem secināms, ka projekts nav viennozīmīgs un tā virzība nebūt nav akmenī iekalta.
Vienotā dzelzceļa Rail Baltica projektam jākļūst par kopīgu Baltijas valstu artēriju, nevis trombu vai gangrēnu - šis bija vienīgais no strīdus āboliem, par kuru kopīgajā preses konferencē Bīriņu pilī publiski atļāvās runāt kāds no Baltijas valstu līderiem. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzsvēra, ka dzelzceļa savienojums jāveido atbilstoši XXI gadsimta standartiem.
Kaut arī Rail Baltica projekts ir svarīgs Baltijas valstu integrācijai Eiropā un Krievijas ietekmes mazināšanai, Eiropas standarta dzelzceļa līnijas izbūves galvenais kavēšanās iemesls ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savstarpējā ķīvēšanās un ar Krieviju saistītā dzelzceļa monopola pretestība, vēsta žurnāls The Economist.
Baltijas valstu iedzīvotāji pirms 24 gadiem nostājās Baltijas ceļā - 600 kilometrus garā dzīvajā ķēdē, simboliski paužot vienotu protestu pret padomju varu, taču mūsdienās šajā maršrutā aizvien nav vienota dzelzceļa līnija, kas savstarpēji savienotu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas lielpilsētas un iekļautu tās pārējā Eiropas Savienības (ES) dzelzceļu tīklā, šonedēļ raksta žurnāls "The Economist".