Lai arī cik dīvaini šķistu ziemas laikā izcelt zaļumus, tas tomēr ir loģiski, jo janvāris ir zināmas atslodzes mēnesis – gan tādā nozīmē, ka visas lielās svinēšanas ir aiz muguras, gan tāpēc, ka gluži dabiski pēc štovētajiem kāpostiem, zirņiem ar speķi, rasoliem, pīrāgiem un dažādiem dzērieniem gribas ievērot rāmāku ēšanas režīmu. Tāpēc šomēnes celsim godā un galdā dažādus ziemā pieejamus zaļumus, šoreiz kinzu!
82. Holivudas Ārzemju preses asociācijas kinobalvas Zelta globuss ceremonija, kurā godalgoja labāko kino un televīzijā, naktī no 5. uz 6. janvāri bija vēsturiska. Ne tikai Latvijai ar Ginta Zilbaloža animācijas pilnmetrāžas filmas Straume godalgu, bet arī visas pasaules kinotelpai. Krietni mazāk – jau iestaigātajiem un pazīstamajiem Holivudas diktātiem
Atmiņas glabājas ne vien smadzenēs, bet arī citās ķermeņa daļās. Pie šāda pārsteidzoša secinājuma nonākuši zinātnieki, kuri iztaujāja donoru orgānus saņēmušos cilvēkus.
Dzīve blakus lielām ūdenstilpnēm ziemeļu zemēs var būt visnotaļ izaicinoša – jārēķinās ar stiprāku vēju nekā dziļāk iekšzemē, atpūtnieku pūļiem vasarā un citām neērtībām. Tomēr cilvēki tiecas dzīvot pie jūras vai ezera, jo īpaši gados vecākie. Kādēļ?
Pirms 155 gadiem Ņujorkā sāka būvēt tolaik pasaulē lielāko vanšu tiltu, kas savieno Īstriveras krastos esošās apkaimes – Manhetenu un Bruklinu. Tilta celtniecība ievilkās vairāk nekā 13 gadu garumā un prasīja ne vien milzīgus finansiālos ieguldījumus, bet arī desmitiem strādnieku dzīvību. Un ne jau tikai strādnieku – gāja bojā tilta projektētājs, bet viņa dēls, kurš pārņēma tēva iesākto darbu, pēc nelaimes gadījuma atlikušo mūžu nodzīvoja daļēji paralizēts.