Eiropas ziemeļu daļas pamatiedzīvotāju ādas krāsa ir bāla, un tas gadsimtu gaitā nostiprinājis pārliecību, ka vēsajos reģionos vienmēr dzīvojuši baltādaini cilvēki. Taču izrādās, ka par pašsaprotamu uzskatītā Eiropas populācija ir salīdzinoši jauna – baltie par dominējošo grupu šajā kontinenta daļā kļuvuši samērā nesen, pirms 1700 gadiem jeb Romas impērijas pagrimuma periodā.
Ferrāras Universitātes gēnu pētnieku atklājums pats par sevi nav pārsteidzošs. Par to, ka pirmie ieceļotāji Eiropā bijuši tumsnēji, zinātnieki runājuši jau sen. Taču par negaidītu var uzskatīt atklājumu, ka balto dominance sākusies salīdzinoši vēlu. Vērtējot visu kontinenta rietumu daļu kopumā, baltādainie cilvēki par lielāko grupu kļuvuši vien mūsu ēras sākumā.
IECEĻOJA TUMŠĀDAINIE
Tiek uzskatīts, ka senākie Eiropas iemītnieki sasniedza salīdzinoši vēsās un neviesmīlīgās teritorijas pirms 45 tūkstošiem gadu. Tie bija melnādaini cilvēki, kuri izceļoja no Āfrikas un sākotnēji apmetās Vidusjūras reģionā. Virzība uz ziemeļiem atsākās vien tad, kad Tuvo austrumu ciltis iemācījās apstrādāt zemi un spēja apgādāt sevi ar pārtiku arī vēsākā klimatā.
Izpētījuši akmens, vara un bronzas laikmetu apbedījuma vietās iegūtos DNS paraugus, Itālijas zinātnieki noskaidroja, ka tikai aptuveni pirms 14 tūkstošiem gadu parādījās gaišāki cilvēki, acīmredzot no dzimtām, kuras ziemeļos bija dzīvojušas pietiekami ilgi, lai pielāgotos specifiskajam klimatam, kurā saule uzspīdēja reti un starojums nebija pietiekami intensīvs, lai apdedzinātu ādu.
"Kad agrīnie cilvēki izplatījās uz ziemeļiem, parādījās gaišāki fenotipi," skaidro itāļu zinātnieki. Gaišākas ādas iegūšana ziemeļniekiem bija izdzīvošanas jautājums. Bālāks ādas tonis atvieglo ultravioletā starojuma iekļūšanu ķermenī, kur tas palīdz organismam ražot D vitamīnu. Tas ir ļoti svarīgs, lai uzturētu stiprus kaulus un muskuļus. Tikmēr tumšāka āda labāk aizsargā pret pārmērīgu ultravioleto starojumu, kāds raksturīgs karstām teritorijām.
LĒNAS PĀRMAIŅAS
Tumsnējie iedzīvotāji Eiropā bija dominējuši tūkstošgadēm ilgi jeb 96% no visa Eiropas apdzīvotības perioda, taču pirms 7000 gadu aina sāka mainīties. Pirms trim tūkstošiem gadu gaišas krāsas iedzīvotāju skaits jau bija ievērojams un atsevišķās ziemeļu teritorijās tie kļuva par lielāko grupu. Tomēr Eiropā kopumā tumsnējie joprojām bijuši lielākā skaitā. Izšķirošais pavērsiens noticis vien pirms 1700 gadiem, kad baltie kļuvuši par dominējošo grupu Eiropas vidienē un ziemeļos.
"Pavērsiens uz gaišāku pigmentāciju nebija lineārs un nenotika visur vienlaikus. Tas pat bija lēnāks, nekā varētu sagaidīt," izplatītajā paziņojumā raksta darba autori.
DNS analīzes rāda, ka baltie visātrāk par dominējošo grupu kļuva Zviedrijas teritorijā – aptuveni pirms 6000 gadiem. Baltie Eiropā dominē tikai 1700 gadu Gaišākas ādas krāsas iegūšana ziemeļniekiem, izrādās, bijis ilgstošs process, kas noslēdzies vien mūsu ērā Lielbritānijā, Dānijā, Igaunijā un Rumānijā tas notika apmēram pirms 4000 gadiem, bet Čehijā, Francijā un Ungārijā – pirms 2500 gadiem. Ļoti neparasts ir Somijas gadījums. Ziemeļvalstī vēl pat mūsu ēras sākumā esot bijusi salīdzinoši liela tumšādainu cilvēku populācija, taču pārmaiņas notikušas samērā strauji un jau viduslaikos teritorijas iedzīvotāji gandrīz simtprocentīgi bijuši ar izteikti gaišu ādu.
Citur Eiropā tik radikālas pārmaiņas nav notikušas. Piemēram, Itālijā, Spānijā un Krievijas dienvidu reģionos saglabājās augsts tumsnēju cilvēku īpatsvars. Lielbritānijā bronzas laikmetā no 2000. līdz 500. gadam pirms mūsu ēras aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju bijuši ar izteikti tumšu ādas krāsu, 50% ar vidēju un tikai ceturtā daļa jau bija kļuvuši baltādaini. Savukārt Francijā šajā periodā visi cilvēki jau bijuši balti.