Teju divdesmit gadu režisors vēlējies ekranizēt Mērijas Šellijas darbu Frankenšteins (1818) – vienu no visvairāk uz ekrāniem nonākušajiem literārajiem darbiem (versiju skaits lēšams ap 700 – dažādās metrāžās un formātos), un nesen Netflix paspārnē tad arī tapusi un Venēcijas kinofestivālā jau izrādīta del Toro filma Frankenšteins/ Frankenstein (2025). Jau kopš bērnības būdams apsēsts ar stāstu par Viktoru Frankenšteinu, kurš rada pārcilvēku jeb jauno Prometeju, del Toro ir gan lojāls pirmavotam, gan piedāvā labi zināmajā fabulā vairākus jauninājumus.
Vispirms jāsaka, ka filma sevi labā nozīmē nodod kā del Toro rokraksts. Tā ir iegremdēta gotiskās kostīmdrāmas tradīcijā un praktiskajā kino tradīcijā ar protēzēm, modeļiem, analogajām tehnikām un vēl, un vēl, piedāvājot egomaniakālo, dižciltīgo Frankenšteinu (lomā Oskars Aizeks) ar asins krāsas cimdiem. Miltonisks tēls, kurš kara plosītajā sabiedrībā tiecas sasniegt neiespējamo: radīt dzīvību ar zinātnisku manipulāciju palīdzību. Sava tēva skarbuma un disciplīnas ievainots, viņš redz pasaulē vienīgi sevi, ambīcijas, godkāri un nekautri projicē savu uzmanību uz brāļa Viljama līgavu Elizabeti (lomā Mija Gota). Aizeka Frankenšteins ir smalks, histērisks vienpatis, un viņš sastop savu mecenātu, ieroču tirgoni Henrihu Harlanderu (Kristofs Valcs), kuru aizrauj ideja par nemirstību.
Frankenšteina radītajā Radībā (lielisks aktieris Džeikobs Elordi) viz vairāk cilvēcības nekā viņa radītājā: apmulsis par savu «dzīvības lāstu», viņš iemieso to pašu humāno siltumu, ko del Toro tuvie briesmoņi no tādiem kinodarbiem kā četru Oskaru aplolotā Ūdens forma/The Shape of Water (2017) un citiem. Del Toro simpātijas šajā darbā piemīt Radībai. Viņš ir intelektuāla būtne – kas ir pretēji tam, kā popkultūra lielākoties interpretējusi viņa tēlu. Radība kopš tā pirmās ekrāna dzīves 1910. gadā un turpmākajās desmitgadēs parasti atainots kā robusts citādais, toties jaunākajā ekranizācijā Elordi atveidotais varonis ir kļuvis iekārojams un iemieso visas tās kvalitātes, kuru viņa radītājam nav. Viņam filmā pieder arī vārdi, ka tikai briesmoņi vēlas kļūt par Dievu.
Nospriegojot abu – Dieva (Frankenšteins) un cilvēka (Radība) – attiecības uz tēva un dēla atspoles, režisors ir veiksmīgi satvēris Šellijas daudzdaļīgā stāsta esenci. Zīmīgi, ka del Toro, kurš pats arī adaptējis darbu ekrānam, atgriezies pie 1994. gada ekrāna versijas, kuru režisējis Kenets Brana, proti, Mērijas Šellijas Frankenšteina/Mary Shelley’s Frankenstein (1994). Gan del Toro, gan arī Branas versija godprātīgāk seko romāna struktūrai, lai gan paša Keneta Branas atveidotais Frankenšteins ir gotisks plejbojs un ekscentriķis, kamēr Roberta De Niro Radība ir labā un ļaunā nomocīta būtne, kas pamazām iepazīst spēku un brutalitāti.
Man personīgi filmas potenciāls atraisījās, sekojot tās otrajai daļai, kas ir veltīta Radības stāstam un nolemtībai dzīvot mūžīgi (del Toro jaunievedums). Pirmā ir veltīta Frankenšteinam, viņa bērnībai, medicīniskajai izcilībai, eksperimentiem un attiecībām ar brāli, kas vairāk kalpo stāsta ekspozīcijai un tam, lai mēs nonāktu līdz dramaturģijas saasinājumiem.
Filmai piemīt tonāls atsvešinājums, del Toro raksturīgais manierisms un skatuviskā kvalitāte, ko papildina komponista Aleksandra Desplā atmosfēriskās muzikālās rindas. Del Toro «monstru balles» versijā top skaidrs, kurš briesmonis ir pelnījis mūsu kā skatītāju žēlsirdību, un tas daudz pasaka ne tikai par pašu autoru, bet arī laikmetu, kurā filma ir tapusi.
Kur skatīties: Netflix no 7.X
FRANKENŠTEINS/FRANKENSTEIN (2025)
★★★★
REŽ. GILJERMO DEL TORO
KINO IESAKA DĀRTA CERIŅA
Kino izlase straumēšanas platformās
DŽEJS KELLIJS/JAY KELLY (2025) ★★★
Holivuda, kuras nav, – tā nočukst amerikāņu neatkarīgā kino autors Noa Baumbahs (Laulību stāsts/Marriage Story (2019) u. c.) un piedāvā tās iemiesojumu aktiera Džeja Kellija aprisēs (savas harismas tūkstoš voltos ir Džordžs Klūnijs). Negaidīti sentimentāla, ik pa laikam atbruņojoša «saulrieta odiseja», Kellijam un viņa menedžerim (lomā Ādams Sendlers) reflektējot par dzīvi un šovbiznesu.
Kur skatīties: Netflix no 4.XII
PĒC MEDĪBĀM/AFTER THE HUNT (2025) ★★
Viena no šī gada ekrāna neveiksmēm, kurā talantīgais Luka Gvadanjīno (Sauc mani savā vārdā/Call Me by Your Name (2017) u. c.) nonācis mocībās ar scenāriju par profesori, feministi Almu (lomā izcila Džūlija Robertsa), kura iebridusi prestižas universitātes seksuālās uzmākšanās tēmas ūdeņos, kas ir seklāki par manu izdzerto kafijas krūzi, un katrā ainā vaino jauno paaudzi.
Kur skatīties: Amazon Prime no 20.XI
VILCIENA SAPŅI/TRAIN DREAMS (2025) ★★★★
Skaists, poētisks un izjusts darbs – Klinta Bentlija režijas vieglums un vēriens, kas ir reta kombinācija, apbur. Tikpat spēcīgi stāstā par sliežu un tiltu būvnieku Pirmajā pasaules karā Aidaho un viņa dzīvi ir aktieri Džoels Edžertons, Felisitija Džonsa un viss ansamblis. Negaidīti spoža meditācija par amerikāņu sapni un tā daudznozīmību.
Kur skatīties: Netflix no 21.XII