Ar neziņu, kas mijas ar cerībām, šo vasaru gaida lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Visi Dienas aptaujātie atzīst, ka izšķiroši svarīgi būs tas, vai un kādi būs ierobežojumi pēc 12. maija – ārkārtas stāvokļa beigām. Pašlaik lielais nezināmais ir pulcēšanās ierobežojumi, kas noteiks to, vai šī vasara būs kāzu laiks, vai veiktās rezervācijas uz jūliju un augustu paliks spēkā.
Pērn ārvalstu ceļotāji 8,3 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2% un sasniedza 806,3 miljonus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Optimistiskākajā gadījumā ceļojumus pa Latviju iedzīvotāji varēs atsākt vasarā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma prognozēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
Neskatoties uz to, ka patlaban valsts noteikusi starptautisko pasažieru pārvadājumu ierobežojumus, ir cilvēki, kuri pieņēmuši lēmumu ceļot šī gada otrajā pusē, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Inga Kavaca.
Latvijā līdz 14. aprīlim saistībā ar Covid-19 ir noteikts ārkārtas stāvoklis, kas cita starpā nozīmē, ka tūrisma pakalpojumu sniedzējiem uzdots iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām.
Tas nav tikai stāsts par latviešiem, kas neaizlido uz Itāliju, intervijā Romānam Meļņikam saka ekonomikas doktors, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.
Starptautisko tūristu skaits pasaulē šogad varētu samazināties pat par 3%, tādējādi tas būtu pirmais kritums kopš 2009.gada, prognozē ANO Pasaules Tūrisma organizācija (PTO).
Latvijas iedzīvotāji, dodoties tādos ceļojumos, kas nav saistīti ar profesionālo darbību, biznesu vai konferenču apmeklējumu, izvēlas atpūtu tur, kur ir silts, saulains klimats un attīstīta tūrisma infrastruktūra. Šāda tendence vērojama jau daudzus gadus. Taču pēdējā laikā parādījusies arī jauna tendence – aizvien vairāk tiek pieprasīti ārvalstu ceļojumi ar pievienoto vērtību jeb tā dēvētie jēgpilnie ceļojumi, respektīvi, tādi ceļojumi, kuros atpūta tiktu apvienota ar kultūras programmu, tematiskajām ekskursijām vai vietējo tradīciju izzināšanu. To secinājusi Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA).
Jēdziens ''darījumu tūrisms'' jeb tūrisma profesionāļu vidē lietotais MICE (saīsinājumā no angļu valodas vārdiem Meetings, Incentives, Conferences and Events/Exhibitions) ietver gan konferenču, kongresu, semināru un samitu organizēšanu un uzņemšanu, gan dažādu citu korporatīvo pasākumu rīkošanu un koordinēšanu. Patlaban, 2020. gadā, darījumu tūrisms vairs nenozīmē tikai kopā sanākšanu, lai parakstītu kādu līgumu.
Kad Latvijā klāt pelēkais, tumšais gadalaiks, daudzi izvēlas pēc saules un pozitīvisma devas doties ceļojumos uz tuvākām un tālākām valstīm. Ir aprēķināts, ka 10% no vides piesārņojuma pasaulē rada tieši tūrisma nozare. Vislielāko ietekmi uz vidi ceļojumos atstāj transports, taču nozīmīgi ir arī citi aspekti, piemēram, kur nakšņojam, ko ēdam un kādas izklaides patērējam galamērķī.
No šā gada jūlija tūrisma operatora un tūrisma aģenta pakalpojumus drīkst sniegt tikai tie pakalpojumu sniedzēji, kuri ir saņēmuši speciālo atļauju kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšanai un ir reģistrēti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) datubāzē. Tajā iekļauta arī viena no senākajām Latvijas tūrisma kompānijām Bulta-turs, kas ceļotājiem pazīstama ar nosaukumu Bulta tūrs. Kompānijai novembra beigās PTAC licenci apturēja, tomēr tas nenozīmē, ka tā ir anulēta.
Šā gada pirmajā pusgadā Rīga pārspējusi Viļņu un Tallinu uzņemto ārvalstu tūristu skaita ziņā, rāda statistikas dati. Uzreiz gan jāpiebilst, ka Rīgas izvirzīšanās pirmajā vietā attiecas tikai uz viesnīcās un citās oficiālajās tūristu mītnēs nakšņojošo ārvalstu viesu skaitu. Ja ņem vērā arī tos tūristus, kuri pilsētā uzturas tikai no rīta līdz vakaram, bet nenakšņo, triju Baltijas valstu galvaspilsētu vidū uzvarētājas slavas lauri pienāktos Tallinai, kuru apmeklē liels skaits t. s. vienas dienas tūristu, kas ierodas ar prāmjiem no dažādām valstīm, galvenokārt no Somijas, kā arī ar kruīza kuģiem, jo Tallina nenoliedzami var lepoties ar vērienīgāko pasažieru ostu Baltijā. Turklāt Somijas galvaspilsētā Helsinkos un citur šajā ziemeļvalstī plaši tiek popularizēts vienas dienas ceļojums, lai apskatītu Tallinas senatnīgo vecpilsētu, kādas Helsinkos nav.
