Ministrs atzina, ka, cīnoties pret Covid-19 infekcijas izplatību un ieviešot ierobežojumus, šobrīd tūrisma nozare ir uz bankrota robežas.
"Nozares darbība faktiski ir apstādināta - starptautiskā pasažieru plūsma ir pārtraukta, kam ir tieša ietekme uz viesnīcu un tūrisma operatoru sektoriem, un iestājusies tūrisma nesezona, kā rezultātā būtiski samazinājusies arī iekšzemes ceļošana. Nozarē ir iestājies augsts maksātnespējas risks," uzsvēra ministrs.
Viņš norādīja, ka ministrija kopā ar nozari ir sagatavojusi priekšlikumus gan īstermiņa risinājumiem, kas ieviešami nekavējoties, turpinot sniegt atbalstu arī 2021.gadā, lai pasargātu nozari no masveida maksātnespējas procesiem līdz jaunās tūrisma sezonas sākumam, gan atbalsta pasākumus, kas sekmētu nozares atkopšanos turpmākajos gados.
Komercdarbības aizsardzības pasākumi paredzēti aizsardzības nodrošināšanai pret maksātnespēju, līdz 2021.gada 31.augustam atjaunojot aizliegumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tūrisma nozares komersantiem.
Tāpat rosināts nodrošināt labvēlības periodu Attīstības finanšu institūcijas Altum (Altum) izsniegtajos aizdevumos visiem tūrisma nozares komersantiem līdz 2021.gada 31.jūlijam apgrūtinātas ekonomiskās darbības apstākļos atliktajai daļai no pamatsummas.
Komercdarbības izmaksu samazināšanas pasākumi paredz atbalsta programmas tūrisma operatoru repatriācijas izmaksu segšanai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ieviestā atbalsta instrumenta Covid-19 skartajiem tūrisma nozares uzņēmumiem atlikumu aptuveni 4,5 miljonu eiro apmērā izlietot atbalstam viesnīcām un ļaut izmaksas attiecināt arī uz operacionāliem izdevumiem, tostarp atalgojuma izmaksai, bet ne pamatlīdzekļiem. Šī atbalsta potenciālais atbalsta periods pie labvēlīga Eiropas Komisijas saskaņojuma varētu būt līdz 2021.gada jūnijam.
Tāpat kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) paredzēts izvērtēt iespēju tūrisma nozares komersantiem samazināt izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem pašvaldības un publisko personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās.
EM rosina arī rast risinājumu pašvaldību budžeta ietvaros piešķirt atlaides nekustamā īpašuma nodoklim un nomai tūrisma mītnēm un sabiedriskās ēdināšanas komersantiem Rīgā un Jūrmalā, paredzot, ka nekustamā īpašuma nodokļa un nomas atlaides būtu pieejamas iepriekš minētajiem tūrisma nozares komersantiem līdz 2021.gada 30.septembrim.
Tāpat tūrisma operatoru sektora glābšanai iecerēts rast risinājumu valsts garantiju izsniegšanai, tam paredzot līdz 18 miljoniem eiro.
Valsts garantijas tūrisma operatoriem varētu piešķirt līdz 2023.gada 31.decembrim.
Savukārt starp komercdarbības apgrozījuma veicināšanas pasākumiem EM rosina veikt grozījumus Eiropas savienības (ES) fondu programmā Atbalsts nodarbināto apmācībām, paredzot darba algas izmaksu segšanu apmācību laikā tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem, rodot risinājumu iespējamā atalgojuma apmaksas piemērošanai pilnā apmērā, bez komersanta līdzfinansējuma, tādējādi daļēji risinot dzīvotspējīgo komersantu atalgojuma jautājumu. Šim mērķim paredzēts novirzīt 1,8 miljonus eiro.
EM arī atzina, ka, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, varētu izvērtēt noteikto ierobežojumu mazināšanu, tostarp sadarbībā ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru lemt par pasākumiem, lai biznesa un organizētu grupu tūristi varētu ieceļot Latvijā, izslēdzot prasību ievērot pašizolāciju. Tāpat plānots izvērtēt iespēju Atveseļošanas un noturības stratēģijas līdz 2023.gadam ietvaros veikt investīcijas 100 miljonu eiro apmērā tūrisma infrastruktūrā, kas veicinātu lielāku izklaides tūrisma attīstību, nodrošinot straujāku tūrisma eksporta attīstību.