Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +3 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 9. aprīlis
Valērija, Žubīte, Alla

Uzkrājumi

Vai eiropieši ir zaudējuši prasmi krāt naudu?

''Kas tevi Eiropā izbrīna visvairāk?'' – bija viens no maniem pirmajiem jautājumiem manai jaunajai kolēģei Īrijā, no Āfrikas atbraukušajai Klaudīnei, kura aptuveni pirms gada bija apprecējusies ar horvātu un pārcēlusies dzīvot pie viņa uz Eiropu.

Veido finansiālo drošības spilvenu

Ekonomiskās aktivitātes un ar tām saistītais darba samaksas pieaugums veicinājis iedzīvotāju interesi par uzkrājumu veidošanu. Par to liecina gan aptauju, gan arī banku tirgus uzrauga dati.

Ar uzkrājumu veidošanu nevajadzētu kavēties

Dažādos finanšu iestāžu rīkotajos saietos aizvien vairāk tiek runāts par satraucošām tendencēm saistībā ar iedzīvotāju uzkrājumiem. Piemēram, dzirdēta atziņa, ka mājsaimniecības ik mēnesi nākotnes uzkrājumu veidošanai novirza vien 3% savu ienākumu. Tas nozīmē, ka ir jāpaiet vairāk nekā divarpus gadiem, lai uzkrājums sasniegtu viena mēneša ienākumu apmēru. Tas, protams, nozīmē, ka arī ar drošības spilvenu veidošanu sokas visnotaļ švaki. Tomēr vēl satraucošāka situācija varētu būt attiecībā uz pensiju uzkrājumiem, sevišķi ņemot vērā, ka liela daļa iedzīvotāju pat īsti nezina, kur tiek uzkrāts viņu pensiju kapitāls.

Ekonomika labvēlīga, lai turpmāk nebaltai dienai tiktu nolikts vairāk

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes aktuāls ir jautājums par iedzīvotāju finanšu prasmēm, arī tēriņu sabalansēšanu ar uzkrājumiem un krāšanas kultūru kopumā. Nav liela māka nopirkt, piemēram, iPhone, izmantojot patēriņa kredītu. Daudz lielāka māka ir ierobežotas rocības apstākļos sabalansēt ģimenes budžetu un naudu atlikt arī nākotnei.

Pieaug iedzīvotāju uzkrājumi

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug. Lielākā daļa no tiem atrodas kontos un depozītos. Tā, piemēram, mājsaimniecību noguldījumi pagājušā gada beigās sasniedza 6,3 miljardus eiro, salīdzinājumam – pirms pieciem gadiem 2012. gada beigās to apjoms bija 4,2 miljardi eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

No krājkonta līdz fondiem un akciju tirgiem

Ekonomiskās aktivitātes un algu pieaugums ir palielinājis to sabiedrības daļu, kam pēc ikdienas tēriņu segšanas atliek līdzekļi, kurus var izmantot uzkrājumu veidošanai. Tomēr līdz ar ekonomikai draudzīgo Eiropas Centrālās bankas politiku ieguvums no fiksēta ienesīguma finanšu instrumentiem, piemēram, no banku termiņnoguldījumiem ir tuvs nullei, līdz ar to aktuāls ir jautājums par to, kā uzkrājumus veidot iespējami efektīvāk.

Krāšanas kultūra attīstās lēni

Neskatoties uz to, ka, vērtējot kopumā, privātpersonu noguldījumi pēdējos gados ir strauji pieauguši, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav nekādu vai gandrīz nekādu uzkrājumu, kas viņu mājsaimniecības padara ļoti ievainojamas brīdī, ja pasaulē atkal sāksies kādi finansiāli satricinājumi. Tā kā mūsdienu globālā ekonomika dzīvo no viena "burbuļa" līdz nākamajam, lielāka vai mazāka mēroga krīzes pienākšana ir neizbēgama, kas savukārt nozīmē, ka finansiāla rakstura nepatikšanas nemetīs līkumu arī Latvijai.

Aptauja: 32% iedzīvotāju Latvijā nav nekādu uzkrājumu

Nordea veiktā aptauja Baltijas valstīs par personīgajām finansēm, uzkrājumiem un ieguldījumiem atspoguļo nepieciešamību veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu finansiālo drošību nākotnē. Rezultāti Latvijā rāda, ka, zaudējot savus ienākumus, 23 % respondentu vispār nespētu segt ikdienas tēriņus, savukārt 5 % spētu segt nepilna mēneša, bet 20 % līdz viena mēneša izdevumus.

Krīzei esam krietni gatavāki nekā iepriekš

Pēdējos gados aizvien ir daudz runāts par nepieciešamību iedzīvotājiem palielināt uzkrājumus, lai vajadzības gadījumā būtu kāds drošības spilvens nebaltai dienai. Tieši uzkrājumu trūkums vienlaikus ar nesaprātīgi ņemtiem aizdevumiem bija viens no iemesliem, kāpēc pasaules ekonomiskā krīze Latviju skāra sevišķi sāpīgi.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide