Latvijā iedzīvotāju uzkrājumi savām nākotnes pensijām (otrajā un trešajā līmenī kopā) 2023. gadā veidoja 19,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, liecina Bruegel pētījums. Un tas ir vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs un daudzās citās Rietumeiropas valstīs. Tā Igaunijas pensiju uzkrājumi veidoja 15,3% no IKP, Lietuvas – 10,3%. Arī tādās valstīs kā Vācija, Austrija, Spānija, Itālija, Francija procentuāli pret IKP šie aktīvi ir mazāki nekā Latvijā. Pēc šī rādītāja līderes ir Dānija (198,1%), Islande (181,8%), Šveice (159,8%) u. c. Turklāt šie ir dati par 2023. gadu.
Ņemot vērā, ka 2023. gada beigās Latvijas privāto pensiju uzkrājumi veidoja aptuveni 20% no IKP, Latvijas Bankas eksperti Kārlis Ločmelis un Armands Pogulis norāda, ka šie uzkrājumi aug straujāk nekā Latvijas ekonomika kopumā un līdz 2025. gada pirmā pusgada beigām tie jau sasniedza gandrīz ceturto daļu no IKP. Latvijas pensiju sistēma ir salīdzinoši jauna, un uzkrājumi ir veidojušies īsāku laika periodu nekā daudzās citās eiro zonas valstīs un tieši nebūtu salīdzināmi. Adekvātāks salīdzinājums ir ar Lietuvu un Igauniju, kuru pensiju sistēmas izveidojās līdzīgā laika periodā kā Latvijas. Skatoties uz privāto pensiju uzkrājumu attiecību pret IKP, šajā rādītājā esam priekšā abām Baltijas kaimiņvalstīm. To galvenokārt nosaka obligātā iedzīvotāju dalība pensiju otrajā līmenī, kas nodrošina regulāras iemaksas un uzkrājumu pieaugumu.
Strauji aug
Svarīgi atzīmēt, ka Eiropas Savienības valstu vidū ir būtiskas atšķirības pensiju uzkrājumu ietvaros, kas vienlaikus apgrūtina veikt kvalitatīvus
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 13. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60