Pirmais pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšanas vilnis Lietuvā tiešām ir bijis ļoti spēcīgs, vērtē Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska. Līdz šāgada pirmā ceturkšņa beigām uzkrāšanu (daļēji vai pilnīgi) pārtraukuši apmēram 580 tūkstoši cilvēku jeb ap 40% sistēmas dalībnieku, 515 tūkstoši izņēmuši pilnīgi visu uzkrāto, 875 tūkstoši turpina krāt, un ieguldījumi 2. līmenī veido 6,2 miljardus eiro, kas ir par 42% jeb 4,4 miljardiem eiro mazāk nekā pagājušā gada izskaņā. Salīdzinājumam – Igaunijā reformas sākumā 2021. gadā no pensiju 2. līmeņa izstājās 20% dalībnieku un kopumā 37% izņēma naudu līdz 2025. gada beigām.
Lietuvas pensiju sistēmas reformas noteikumi veido augstākus izstāšanās riskus nekā Igaunijā. Lietuvā iespēja izstāties no pensiju 2. līmeņa ir pieejama divus gadus (līdz 2027. gada beigām), Igaunijā – pastāvīgi.
Rīgas Biznesa skolas publicētajā pētījumā Tartu Universitātes pētniece Heidija Reinsone analizē, ka ierobežots termiņš rada steidzamības sajūtu, piespiežot neizlēmušos izņemt līdzekļus, pirms aizveras šādas iespējas logs. Tāpat jāņem vērā, ka Lietuvā 2. līmeņa valsts piemaksas tiek aprēķinātas procentos no valsts vidējās algas, nevis iedzīvotāju ienākumiem. Tas nozīmē, ka lielāku algu saņēmēji saņem tādu pašu valsts piemaksu kā zemo algu saņēmēji, padarot 2. līmeni mazāk pievilcīgu tiem, kuri pelna virs vidējā līmeņa, un vienlaikus padarot izņemto summu relatīvi nozīmīgāku mazo algu saņēmējiem. Turklāt Lietuvas 1,5% valsts piemaksas ir mazāk dāsnas nekā Igaunijas 4% (un mazākas nekā vidēji Eiropas Savienībā), mazinot finanšu stimulu palikt 2. līmenī.
Vēl priekšā
A. Dobrovoļska lēš, ka Lietuvā, visticamāk, jau ir noticis lielākais un emocionālākais izstāšanās vilnis, bet izstāšanās turpināsies arī 2026.– 2027. gadā, tikai lēnāk nekā pirmajā ceturksnī. Arī bankas Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš prognozē, ka šogad vairāk nekā 60% no sistēmas dalībniekiem naudu izņems.
Jāatgādina, ka Lietuvas pensiju sistēmas reforma atceļ automātisku pievienošanos 2. līmenim, piedāvā divu gadu izņemšanas logu, kā arī pieļauj vienreizēju 25% daļēju naudas izņemšanu (tikai paša dalībnieka iemaksas, neieskaitot valsts piemaksas). Tie, kuri izņem naudu, saņem savas iemaksas kopā ar nopelnīto no investīcijām, bet valsts 1,5% piemaksa konvertējas valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Sodras (valsts pensijas) punktos, nevis tiek izmaksāta. Pirmspensijas naudas izņemšanai piemēro 3% maksu.
Izbeidzot automātisko pievienošanos 2. līmenim, Lietuva būtiski ierobežo jaunu dalībnieku pieplūdi, norāda H. Reinsone. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumi konsekventi liecina, ka sistēmas ar automātisku reģistrēšanu sasniedz līdzdalības līmeni virs 70%, bet bez tās ir grūtības sasniegt 40%. Tas nozīmē, ka 2. līmenis Lietuvā ar laiku saruks, jo jaunie darbinieki tajā neiesaistīsies.
Jaunākais OECD pētījums par pensijām Pensions at a Glance 2025 liecina, ka Lietuvā vidējās (mediānas) algas saņēmējiem pensijas aizvietojamības rādītājs veido 17,4% (neskaitot pensiju 2. līmeni, kas ir brīvprātīgs). Vērtējot kopā abus pensiju līmeņus, aizvietojamības koeficients paaugstinās līdz 29,6%. Latvijā tas ir 38,7% apmērā. Zemais aizvietojamības koeficients norāda uz tuvojošiem izaicinājumiem kaimiņvalstī, kad pensionēsies cilvēki, kuri būs paļāvušies tikai uz obligātajām iemaksām un nebūs papildus krājuši. "Cilvēks, kurš izņem uzkrājumu un to neiegulda tālāk, visticamāk, sev samazina nākotnes pensiju pietiekamību," norāda A. Dobrovoļska.
Tagad aug
Igaunijas Centrālās bankas pētījums liecina, ka pēc pensijas reformas valstī 50% līdzekļu gadu joprojām atradās banku depozītos, 30% tika novirzīti patēriņa parādu atmaksai, 15% veicināja patēriņu un 5% tika izmantoti citiem mērķiem, tostarp ieguldījumiem. Īstermiņā ietekme ir diezgan skaidra, teic A. Dobrovoļska, izņemtā nauda lielākoties ieplūst patēriņā, nevis finanšu ieguldījumos.
Aprīļa sākumā daļa lietuviešu piekļuva pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem, un jau 10.–12. aprīlī tirgotāji reģistrēja ievērojamu pircēju aktivitātes pieaugumu un Ziemassvētku cienīgus pārdošanas apjomus. Vienlaikus novērota paaugstināta interese par pensiju 3. līmeni, dažādiem uzkrājumu instrumentiem, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs. Lietuvas Centrālā banka aprīlī norādīja, ka ekonomiku šogad papildus virzīs uz augšu pensiju 2. līmeņa reformas izraisīts patēriņš, bet vienlaikus tas cels inflāciju. Marta statistikā Lietuvas patēriņa cenas pret februāri pieauga par 1,5%, bet gada inflācija sasniedza 4,8%, kaut pensiju 2. līmeņa pieteiktie uzkrājumi vēl netika izmaksāti.
Pēc Lietuvas Centrālās bankas scenārija, kurā 40% dalībnieku izņem pensiju 2. līmeņa līdzekļus, šogad šī nauda varētu pievienot ap 0,7% iekšzemes kopprodukta pieaugumam un ap 0,5% inflācijai pret pamata scenāriju. Vērtējot šābrīža datus, A. Dobrovoļska teic, ka efekts būs lielāks, bet jau nākamgad ekonomika atgriezīsies pie normālas trajektorijas.
Ja cilvēki masveidā samazina savus pensiju 2. līmeņa uzkrājumus, nākotnē būs jākompensē zemāka pensiju pietiekamība. "Tas var notikt vai nu ar lielākiem budžeta izdevumiem, vai ar augstākiem darbaspēka nodokļiem, vai ar zemāku pensionāru ienākumu līmeni, kā arī palielinātu pensionēšanās vecumu. Un, protams, šāda reforma palielina nevienlīdzības risku nākotnē. Tie, kuriem ir finanšu disciplīna un investēšanas prasmes, daļu naudas var pārnest uz citiem aktīviem. Tie, kuriem šādu prasmju nav vai kuriem ir finanšu grūtības, visticamāk, šo naudu iztērēs," prognozē A. Dobrovoļska. Rezultātā turīgākā sabiedrības daļa saglabā kapitālu, bet ievainojamākā daļa paliek ar mazāku nākotnes pensiju. Sodras dati liecina, ka visvairāk naudu izņēmuši jaunieši un maza, vidēja līmeņa algu saņēmēji. Jo lielāka alga, jo retāk pamests 2. līmenis.