Ļoti sarežģītas un smagas diskusijas par turpmākā finansējuma nodrošināšanu Ukrainai tiek prognozētas šodien notiekošajā Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samitā Briselē. Kā atzīmē medijs Euronews, Eiropas līderiem laikā, kad vairs nevarēs paļauties uz ASV sniegto finansējumu Ukrainai, būs jāizlemj, kā nodrošināt vismaz 90 miljardus eiro, kas nepieciešami Ukrainas militāro un budžeta vajadzību segšanai 2026. un 2027. gadā.
Līdzšinējās diskusijās izkristalizējušies divi iespējamie risinājumi. Viens ir izsniegt Ukrainai bezprocentu aizdevumu, izmantojot tam ES valstīs iesaldētos Krievijas centrālās bankas aktīvus. Otrs – ES valstīm kopīgi aizņemties naudu. Nevienu no šiem variantiem neatbalsta visas 27 ES valstis. Tāpēc faktiski atkrīt kopīgā aizņēmuma variants, kuram nepieciešams vienprātīgs atbalsts.
ES un Eiropas Komisijas amatpersonas ir koncentrējušās uz maksimāla atbalsta iegūšanu pirmajam variantam, kas tiek saukts par reparāciju aizdevumu. Saskaņā ar ES noteikumiem, tā apstiprināšanai nepieciešams ES kvalificētais vairākums – par to jānobalso vismaz 55% ES dalībvalstu (15 no 27), kas pārstāv 65% ES iedzīvotāju. Līdz ar to teorētiski ES valstu līderi par to varētu nobalsot samitā, pat ja tam nepiekristu šā varianta lielākais pretinieks Beļģijas premjerministrs Barts De Vēvers un Ungārijas, Čehijas un Slovākijas premjerministri, kuri iebilst pret finanšu atbalstu Ukrainai vispār.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 18. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40