Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 27. februāris
Līva, Līvija, Andra

Juris Tihonovs

Merkeles CDU sāk vētīt potenciālos vadītājus(3)

Pēc diviem mēnešiem būs zināms, kurš kļūs par Vācijas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) jauno līderi un potenciālo Eiropas ietekmīgākās politiķes daudzu gadu garumā – Angelas Merkeles – pēcteci Vācijas kancleres amatā.

Grieķi cenšas bloķēt migrantu nometņu būvi(4)

Grieķijas valdība paziņojusi, ka, neskatoties uz piecu Egejas jūras salu iedzīvotāju asajiem protestiem, neatkāpsies no saviem nodomiem būvēt tajās jaunus migrantu un bēgļu izvietošanas centrus, lai paātrinātu patvēruma lūgumu izskatīšanu un to migrantu deportāciju, kuru patvēruma lūgums noraidīts, vēsta Ekathimerini.com.

Sahāras smiltis rada problēmas Kanāriju salās

Tikai pirmdien izdevās atjaunot lielāko daļu aviosatiksmes ar Spānijai piederošajām Kanāriju salām, kas tika ierobežota un vietām pat pārtraukta nedēļas nogalē no Sahāras tuksneša atnesto smilšu un putekļu mākoņu dēļ, vēsta The Guardian. Nedēļas nogalē tūkstošiem aviopasažieru ilgas stundas pavadīja lidostās Grankanārijā, Lansarotē, Palmā un Tenerifē, jo lidojumi tika atcelti drošības apsvērumu dēļ.

Covid-19 izplatība tuvu pandēmijas punktam

Veselības aizsardzības eksperti brīdinājuši, ka pasaule tuvojas kritiskajam punktam koronavīrusa Covid-19 izplatībā. Straujā inficēto skaita augšana Dienvidkorejā, Irānā un Itālijā, kā arī pirmo inficēšanās gadījumu oficiāla apstiprināšana pirmdien Afganistānā, Kuveitā un Bahreinā jau liecina par agrīnām iespējamās pandēmijas pazīmēm – globālu vīrusa uzliesmojumu sabiedrībā dažādās pasaules daļās vienlaikus –, vēsta BBC.

Itālijā ārkārtas pasākumi vīrusa ierobežošanai(8)

Itālijas varasiestādes ieviesušas ārkārtas pasākumus, lai mazinātu jaunā koronavīrusa izplatīšanos valstī pēc tam, kad nedēļas nogalē tika paziņots, ka apstiprināto inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits Itālijā pārsniedzis 130 un reģistrēta divu inficēto cilvēku nāve, vēsta BBC. Ārkārtas drošības situācija svētdien tika izsludināta Dienvidkorejā, kur inficēto skaits sasniedza 556 un miruši pieci inficētie, ziņoja Deutsche Welle. ​

Trampa vizīte Indijā – atklāts mājiens Pekinai(5)

Paredzams, ka ASV prezidenta Donalda Trampa šīs nedēļas oficiālā vizīte Indijā parādīs, ka pašreizējā politiskajā un ekonomiskajā situācijā, kad rodas jaunas alianses, grūst vecās un pārvietojas pasaules ietekmes centri, gan ASV, gan Indijas interesēs ir veidot maksimāli ciešu savstarpējo sadarbību.

Boeing janvārī nav saņēmis nevienu pasūtījumu(3)

Jauna gada sākšanās nav nesusi patīkamākas ziņas ASV aviobūves gigantam Boeing. Kompānija paziņojusi, ka šā gada janvārī nav saņēmusi nevienu jaunas komerclidmašīnas pasūtījumu, vēsta Reuters.

Ar zondi padziļināti izpētīs Saules aktivitātes(1)

Ceļu uz Sauli ir sākusi Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) zonde Solar Orbiter, lai kopīgā misijā ar ASV Nacionālo aeronautikas un kosmosa aģentūru NASA pētītu Saules magnētisko lauku, tās polus, Saules vēja rašanos, Saules aktivitāšu ietekmi uz Zemes laika apstākļiem, vēsta Spacenews.com.

Koronavīruss inficējis globālo ekonomiku(12)

Jau šīs nedēļas laikā gaidāms pirmais patiesības mirklis, kas varētu atklāt, cik liela būs jaunā koronavīrusa uzliesmojuma ietekme uz pasaules ekonomiku. Laikā kopš iepriekšējā postošā vīrusa – SARS – uzliesmojuma Ķīnas proporcija pasaules ekonomikā un tās procesos ir ievērojami pieaugusi, turklāt Ķīna kļuvusi par nozīmīgu avotu visā pasaulē ražoto preču sastāvdaļu piegāžu ķēdēs. Vīrusa uzliesmojums jau ir nozīmīgi ietekmējis aviopārvadājumus un tūrismu, akciju tirgu un naftas cenas.

Vairākās valstīs izsludina ārkārtas stāvokli siseņu uzlidojumu dēļ(12)

Siseņu spietu postošāko uzlidojumu pēdējo 70 gadu laikā dēļ vairākas valstis Ziemeļaustrumāfrikā izsludinājušas ārkārtas stāvokli, lūgušas starptautisko palīdzību un paudušas bažas, ka siseņu nodarītie postījumi lauksaimniecībai izraisīs pārtikas krīzi. Siseņu dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis arī Āzijas valstī Pakistānā.

Holokaustā izdzīvojušie piemin Aušvicas nometnes atbrīvošanas gadadienu(9)

Vairāk nekā 200 holokaustu pārdzīvojušie cilvēki kopā ar pārstāvjiem no vairāk nekā 50 valstīm pirmdien pulcējās bijušajā nacistu koncentrācijas nometnē Aušvicā-Birkenavā Polijā, lai pieminētu 75. gadadienu kopš nometnes atbrīvošanas. Pasākumu organizēja Polijas prezidents Andžejs Duda, kuram pievienojās arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers. Galvenās runas pasākumā gan teica tieši nometnes šausmas piedzīvojušie cilvēki, kuru rindas ar katru gadu paliek retākas.

Miljards izglītības tīklam autoritāro līderu laikmetā(35)

Jaunu akmeni pasaules politikas jau tāpat nemierīgajā dīķī iemetis viens no pasaulē vispretrunīgāk vērtētajiem ar plašām sabiedriskajām aktivitātēm pazīstamajiem miljardieriem Džordžs Soross. Pagājušajā nedēļā, uzstājoties Pasaules ekonomikas foruma sanāksmē Davosā, viņš paziņoja, ka sāk "vissvarīgāko un ilgstošāko projektu savā dzīvē".

Ķīna būtiski ierobežos vienreizlietojamo plastmasas priekšmetu izmantošanu

Pasaules lielākā ikdienā izmantojamo plastmasas priekšmetu ražotājvalsts un patērētājvalsts Ķīna paziņojusi par jaunu plānu līdz 2025. gadam par 30% samazināt plastmasas atkritumu apjomu, nosakot arī vienreizlietojamo plastmasas maisiņu un salmiņu izmantošanas aizliegumu, vēsta CNN.

Vācija atteiksies no ogļu izmantošanas enerģētikā(17)

Pēc ilgām sarunām Vācijas valdība panākusi vienošanos ar četrām federālajām zemēm, kurās iegūst ogles un kur atrodas ogļu termoelektrostacijas, ka līdz vēlākais 2038. gadam pakāpeniski pārstās izmantot brūnogles enerģijas iegūšanai, vēsta Deutsche Welle. Šī ir daļa no plašāka valdības plāna pakāpeniskai virzībai uz videi draudzīgāku ekonomiku un CO2 emisiju samazināšanu.

737 MAX krīzes dēļ pērn mazākais pasūtīto Boeing lidmašīnu skaits 20 gados(6)

Amerikāņu aviobūves giganta Boeing publiskotie pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka tas zaudējis pasaules lielākā aviobūvētāja godu Eiropas konkurentam Airbus, vēsta BBC. Boeing 737 MAX modeļa lidmašīnu divu katastrofu dēļ, kurās tika vainotas nepilnības lidmašīnas automātiskās vadības sistēmās, pērn saņemto jauno lidmašīnu pasūtījumu skaits bijis mazākais divās pēdējās desmitgadēs. Savukārt pasūtītājiem piegādāto lidmašīnu skaits – mazākais pēdējos 11 gados.

Lielbritānijā bažas par neatliekamās palīdzības nodaļu pārblīvētību slimnīcās(2)

Lielas bažas britu sabiedrībā un medijos izraisījuši jaunākie publicētie dati par nepieciešamo gaidīšanas laiku slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās un gultu nepietiekamību pacientu hospitalizācijai slimību uzliesmojumu periodos, īpaši jau ziemas periodā. Izskanējuši viedokļi, ka hospitalizējamo ilgstoša turēšana uz ratiņiem slimnīcu koridoros rada papildu draudus viņu veselībai. Viena no slimnīcām jau lūgusi atļauju autostāvvietā izvietot divstāvu moduļu celtni, lai papildus izvietotu vēl 60 pacientu gultas.

Cūku mēris Ķīnā mainījis gaļas tirgu pasaulē(1)

Arī Latviju skārušā Āfrikas cūku mēra straujā izplatīšanās Ķīnā ne tikai ietekmējusi cūkgaļas pieejamību 1,4 miljardu cilvēku apdzīvotajā valstī, kas patērē ap divām trešdaļām pasaulē audzētās cūkgaļas, bet arī radījusi dramatiskas izmaiņas globālajā gaļas tirgū un ietekmējusi arī citas pārtikas cenu pieaugumu.

Saslimšanā Ķīnā vaino jauna tipa koronavīrusu(1)

Sākotnējā izmeklēšanā iegūtie dati liecina, ka vairāku desmitu cilvēku saslimšanā ar pneimoniju Ķīnā varētu būt vainojams jauna tipa koronavīruss, kas pieder pie tās pašas vīrusu grupas, kurā ietilpst Smago akūto respiratoro sindromu (SARS) izraisošais vīruss, vēsta CNN.

Lietus mazliet atvieglo cīņu pret uguni Austrālijā, taču ceturtdien atgriezīšoties karstums(11)

Austrālijas mežu ugunsgrēku izpostītie reģioni valsts dienvidaustrumos beidzot sagaidījuši lietu un gaisa temperatūras krišanos, vēsta BBC. Tiesa, ugunsgrēku dūmu radītais gaisa piesārņojums saglabājies, un varasiestādes brīdinājušas, ka no ceturtdienas atkal gaidāma strauja gaisa temperatūras celšanās, kas var veicināt liesmu tālāku izplatīšanos. Turklāt ir iespējams, ka divi plaši mežu ugunsgrēki, kas plosās Viktorijas štatā un Jaundienvidvelsā, varētu "satikties", izveidojot "megaugunsgrēku".

2020. gadā pasaule mīņāšoties uz vietas(2)

Pasaules lielākie mediji prognozē, ka 2020. gads, visticamāk, nenesīs ļoti nozīmīgas pārmaiņas pasaules politikā un ekonomikā, drīzāk vēl vairāk padziļinās konfrontāciju un neveselīgu bruņošanās sacensību, pastiprinoties jaunu konfliktu iespējamībai. Faktiski notiks tāda kā mīņāšanās uz vietas, jo jau atkal jaunā gada prognozēs jārunā par to pašu – ASV prezidenta Donalda Trampa politiku, Brexit, Vācijas problēmām, Francijas nespēju protestu dēļ panākt nepieciešamās reformas, Krievijas ieroču žvadzināšanu, karadarbību Ukrainā.

Islāma valsts izmanto iespēju atdzimt Irākā(9)

Tuvojoties gada beigām, militārie eksperti sākuši izplatīt publiski arvien skaļākus brīdinājumus, ka islāmistu radikālā kustība Islāma valsts (IV) divus gadus pēc ieņemto pamatteritoriju zaudēšanas Sīrijā un Irākā tieši pēdējo 12 mēnešu laikā sākusi aktīvi reorganizēties un aktivizēties atsevišķās neviena nekontrolētās kalnu teritorijās Irākā.

Ugunsgrēks akcentē kara flotes problēmas(14)

Ugunsgrēks uz ostā remontētā Krievijas kara flotes vienīgā aviācijas bāzes kuģa Admiral Kuzņecov pagājušajā nedēļā, kurā gāja bojā divi cilvēki un četrpadsmit tika hospitalizēti gūto ievainojumu dēļ, kļuvis par kārtējo negadījumu dažādu nelaimju virtenē, kas atklāj problēmas Krievijas kara flotē un liek skeptiski vērtēt iespēju izpildīt prezidenta Vladimira Putina skaļi deklarētos bruņoto spēku modernizācijas plānus, raksta The Wall Street Journal.

Itālijā novērsta jaunas nacistu partijas izveide(16)

Tieši simt gadu pēc fašisma ideoloģijas dzimšanas Itālijā tai atkal nākas saskarties ar atsevišķu sabiedrības grupu vēlmi fašisma idejas izmantot savu politisko mērķu īstenošanai ar neonacistisku kustību palīdzību. ​

Klimata izmaiņas rada katastrofālu ugunsgrēku apdraudējumu Austrālijā(11)

Austrālijā vasara pa īstam vēl nav sākusies, taču krūmāju ugunsgrēki pēdējās nedēļās jau nodara milzīgus postījumus. Gaisa temperatūras celšanās, stiprie vēji un lielākais sausums pēdējo desmitgažu laikā rada bažas, ka prognozējamas katastrofālas sekas, vēsta CNN.

Cerības paplašināt brīvās pārvietošanās zonu(2)

Spītējot tam, ka Eiropas imigrācijas krīzes apogeja laikā franču nacionālisti pie uzraksta Šengenas miestiņā Luksemburgā nolika kapu vainagu, tā simboliski apbērējot eiropiešu pārvietošanās brīvību iemiesojošo Šengenas zonas līgumu, 2019. gadā tas joprojām darbojas. Dažas no 26 Šengenas zonas valstīm gan laiku pa laikam ievieš dokumentu kontroli uz robežas, motivējot to ar imigrācijas, noziedzības draudiem vai drošības pasākumiem kādu plaša mēroga starptautisko pasākumu laikā. Tomēr brīvās pārvietošanās ideja izrādījusies tik pievilcīga, ka jau tuvākajā gadā iespējama zonas paplašināšanās.

Investīciju trūkums atstāj Kaliforniju tumsā(17)

Tas vairāk piederētos tādām valstīm kā Haiti vai Pakistāna, kurās sistemātiska elektrības padeves atslēgšana ir ikdienišķa parādība, bet ne valstij, kas sevi uzskata par modernu tehnoloģiju lielvaru, – ASV. Taču pēdējo nedēļu notikumi parādījuši, ka ASV pēc iedzīvotāju skaita vislielākajā un, iespējams, visinovatīvākās ekonomikas štatā – Kalifornijā – elektrības atslēgšana kļuvusi par nenovēršamu «dabas parādību», ko vēl spilgtāk izcēluši pašlaik pat Holivudas zvaigžņu mītnes nesaudzējošie ugunsgrēki. Džordža Meisona Universitātes ekonomikas profesors Tailers Kauens viedokļu slejā ziņu aģentūrai Bloomberg jautā, kā Kalifornija nonāca tik tālu, ka grimst tumsā, un kāpēc šāda notikumu attīstība netiek uzskatīta par nepiedodamu, sašutumu izraisošu gadījumu?

Trudo vēlēšanās cīnās par palikšanu amatā(4)

Par liberālās politikas cerību staru Donalda Trampa ēras pasaulē uzskatītajam harismātiskajam Kanādas premjerministram Džastinam Trudo šodien notiekošajās valsts parlamenta pārstāvju palātas vēlēšanās jācīnās, lai saglabātu amatu. Cīņa solās būt īpaši saspringta, jo viņa vadītajai Liberālajai partijai aptaujas pagājušajā nedēļā rādīja gandrīz tādu pašu atbalstu (32%) kā sīvākajiem konkurentiem – Konservatīvajai partijai (33%).

Pēc Kima jājiena Pektusana kalnā prognozē būtisku Ziemeļkorejas paziņojumu(10)

Ziemeļkorejas propagandas mediji izplatījuši fotogrāfijas, kas atspoguļo valsts līdera Kima Čen Una jājienu baltā zirgā Pektusana kalnā, kas tiek uzskatīts par Kimu dinastijas garīgās dzimšanas vietu. Tas licis Ziemeļkorejas politikas pazinējiem atgādināt, ka šādi publiskotam vadoņa ceļojumam uz 2744 metrus augsto virsotni pagātnē sekojuši būtiski paziņojumi, vēsta BBC.

Krievija audzē ietekmi Tuvajos Austrumos(19)

Šonedēļ paredzētās Krievijas diplomātiskās aktivitātes Persijas līča reģionā, visticamāk, kļūs par vēl vienu apliecinājumu tās interesēm padziļināt savu lomu un nozīmi Tuvajos Austrumos, kur līdz šim dominējošā bijusi Amerikas Savienoto Valstu ietekme. Interesanti, ka Krievijas līderi pamanījušies izlavierēt starp reģiona valstu domstarpībām, vienlaikus kopā ar Irānu palīdzot Sīrijas režīmam, pārdodot ieročus tā pretiniecei Turcijai, attīstot sadarbību ar Saūda Arābiju, kas vaino Irānu uzbrukumos tās naftas objektiem, un saglabājot draudzīgas attiecības ar Izraēlu, kurai reģionā nav daudz draugu.

Pētnieki pavadīs gadu, dreifējot Arktikas ledū(7)

Ja viss izdosies, kā iecerēts, tad līdz pat nākamā gada oktobrim varēsim sekot ziņām par to, kā sokas lielākajai arktiskajai ekspedīcijai pasaules līdzšinējā vēsturē. Savukārt zinātnieki varēs izmantot tās laikā iegūtos datus, lai pētītu klimata pārmaiņas vienā no visstraujāk sasilstošajiem Zemes reģioniem, vēsta BBC.